Tagad ikreiz, kad nokļūšu Zosēnu mājā, došu jums to manīt ar ierakstiem par kaut ko Retro-īgu.

Šoreiz, tātad, par grāmatām , kuras sarindoju bērnu plauktiņā! Nu tiešām pilnīgs Retro!

Fascinējošos gadskaitļos dzimušas, kolosālās krāsu gammās/sava laika lieciniecēs ilustrētas un ar visu iepriekšējo mazo saimnieku kultūr-sadzīviski-vēsturiskajām pēdām uz teju katras lapas puses - tādas tās tagad nonākušas Niklāva un Emīlijas valdījumā!

Dažas no tām piedzīvojušas ne tikai lasīšanu...

 Dažas jau pirmajā lappusē ietver vēstījumu, kurš liek gribēt tās tūdaļ arī izlasīt : " Vienam pasaka, bet otram patiesība jeb izskaistināts stāsts divās daļās." .



Grāmatas, kas ļauj ceļot apkārt pasaulei:


Fantastiski ilustrētas grāmatas!

Bet starp grāmatām - multfilmas. Retro, protams. Ar manas un vēl daudzu citu bērnību garšu.

Pēdējās dienās vieni pēc otriem uztapuši vasarīgi legingi mazajai meitenei. Tai, kura mana meita :) .

Tas notiek tā : ieraugu kādu apģērba vienību -> saprotu, ka tā nolemta legingošanai un tikai tai. Klik. 
Jo materiāls perfekts - elastīgs un fifīgs -> gara acīm pavīd rezultāts -> iekams esmu attapusies, legingi jau gatavi, mazajai mugurā -> nofotografēti un ... parasti arī iesvētīti piečurājot (nezinu, kālabad Čika šito rituālu izpilda... :D )!

Pirmie legingi tapa no elastīgas mežģīņblūzes, ko manām radošajām izpausmēm atdeva draudzenes māsa.



Otrie! Ak, otrie! Mans nedēļas nogales prieks! Aizbraucu uz blakuspagasta humpalbodi un par nieka 40 santīmiem iegādājos svārkus, kuri tā vien kliedza: "Pārtaisi, Laine, mūs legingos!"


Svārku lūgums, protams, ir mans likums, tāpēc tagad Čika gozējas superkrāšņās bikšelēs!




Varen` legingota nedēļas nogale man sanāca!


P.S. Tveici nomainījusi vasarīga brīze - tieši tā - mitrs, piejūrai raksturīgs vējš (laikam tak` kaut kur ir lijis, ja līdz mums mitrumu atpūš...). Elpojam. Saelpojamies jauniem darbiem!

Beidzot Zaubes nomalē iemaldījās viens pustukšs (vai puspilns - kā tur īsti no optimistu viedokļa bija?...) lietus mākonis! Drusku svaigāks tapa visapkārt!

Jo pārkarsuši bijām visi. Gan es, veltīdama veselu dienu darba autosēdeklīša pārvalka šūdināšanai, beigās nonākot pie kaut kāda pilnīga nepareizuma, ko pat atrādīt kauns (jo bilžu patiesībā šim ērmam vēl nav :D )!



Un vēl - nevienam pat nesaku, ka griežot gabalos vecu mēteli, ieraudzīju uz tā savu vārdu - ka nepadomā, ka tveicē man galīg` švaki  palicis! :D


Bet Niklāvs, kurš tveices laikā taisa sev karstmaizes (tā teikt - screw you, Tveice! ), šo dienu noskraidīja kreļļots. Tveice. Punkts.


Māsa, mazā, mīļā meitene - kur tava navigācija?  Nu kurš gan piesmeļ spainīti un tad , censdamies izliet ūdeni, sajauc puses un uzlej sev to virsū?... :D  Tveicē visādi gadās...


Piemēram, Tētim gadās paņemt bērnus izbraucienā ar kvadraciklu un atvest atpakaļ jau aizmigušus... Nu tveice vai kā? :)

Ātrs dienas sveiciens!
Mazie - odu sapumpotām pierēm, nosauļojušies bet joprojām izskatās tīri priecīgi!


Un Čikai čollīgam matus apgriezu (laikam jau lai pumpotā piere labāk redzama būtu :D )...


 Un šādos brīžos priecājos par savām Second Hand medību tūrēm - dažādos laikos un vietās izdevies saganīt māsai un brālim, skat`, komplektu! (joprojām piedomājam jūru fonā)! :)


 Un darbistabā iet karrrrrrrrrrsti arīdzan! Dzimst komplektiņi pašiem mazākajiem - sulīgās zemes krāsās:

Un spiedzoši vasarīgi kubi ģermāņu izcelsmes mazlēdijām:

Patiesībā jau vēl joprojām neesmu atguvusies no šodienas šoka par Čikas pazušanu, taču viss beidzies labi un tādēļ rakstam nav iemesla nebūt viscaur pozitīvam un priekpilnam!
Neiedziļinoties smalkās manas holēriskās uztveres detaļās, pastāstīšu jums, ka Čika bija izgaisusi no zemesvirsas (kā man tobrīd likās) uz veselām apmēram 10 minūtēm, kuru laikā es laikam novecoju par kādiem gadiem 15...
Stāsts līdz kaulam klasisks "Es tikai pagriezos lai... Un viņa tak tepat bija... Pāris minūtes vien kā laukā... "
Un, kad neieraudzīju viņu smilšu kastē, nekur apkārt mājai, paldies Dievam ne drupās zem kāda akmeņa, akā pie šķūņa un upītē, kas patiesībā ar prātu domājot ir ~ 7 minūšu gājienā, pēdējais, ko iedomāju - mazā būs tikusi mežacūku nagos...

Es nevienam, nevienam, nekad, nekad, nenovēlu izjust to bezspēcību, tukšumu, paniku un stindzinošo šausmu sajūtu, kādu šodien izdzīvoju es.

Kad izrādījās, ka mazā ielīdusi mašīnā pakakāt (kaut mašīnu pārbaudīju reizes divas - laikam jau pārāk haotiski), stāsts ieguva pat drusku komisku ievirzi, taču es vēl nespēju smieties un šodien to bērnu nebeidzu vien bučot, ņemt opā, glāstīt un mīlestībā viņai atzīties!

#################################################################################


Mazā slepenkakātājas jaunkundze tika pie šim gadalaikam vienreizēji piemērota apģērba gabala!




Patiesībā jau laikam prasās jūra fonā... Smiltis, liegs vējiņš... Piedomāsim, ja? :)

Kamēr domājam - pāris vārdos par kleitas tapšanas procesu. 
Ideja kā vairumā gadījumu - spontāna. Pirmo reizi kaut ko šuvu no drebelīgā jeb pļurīgā, kā es to saucu, auduma. Kaut kas šifonveidīgs. Kaut kas no vecmammas dotajiem (varu sajaukt) PSRS laiku arhīviem. Ui - piegriešana vien paņēma minūtes padsmit! :D

Taču, kad taisnstūris bija izgriezts, atlika vien izdobt kakla caurumu centrā ( ja šo jums gadās izgriezt trīsreiz lielāku, kā vajag (tā sanāca, piemēram, man :D), tad tas tikai nozīmē, ka plecu daļā esat jau iepriekš gribējušas izveidot smuku krokojumu!) :D :D :D




 Un tad taisnstūri pārlocīju uz pusēm un piešuvu iekšā gumiju, sānus pavisam nedaudz klājot vienu otram pāri.


 Jā, ar slīpo lentu nošūtās malas nelīdzenas; jā, pat krokojums plecos nepavisam simetrisks, viss tāds drusku uz bui dui, TAČU - oi, cik smuki drapējas un krīt, un vējā dzīvo šī pludmalei dzimusī kleita!
 /fotosesijas laikā kleita sasieta ar jostiņu - galavariantā, kā jau minēju, ir gumija/





Un sadaļā "Citi vasarīgi jaunumi" šoreiz Niklāva sasuka!

No rīta puišelis vēl startēja kā Mauglēns:


Taču jau pret pusdienu matu ērkulis tika bez žēlastības trīs piegājienos iznīcināts un smukā piere un austiņas tagad tiek saules apmīļotas!

Tāds maziņš rakstiņš par blogojošām mammām - Santu, Laini un Katrīnu.
Katrai no mums pa diviem mīļumiem blakus un katra pastāsta savu stāstu, kā nolēmušas uzsākt blogot!