Bija jau laiks!

Beidzot Zaubes nomalē iemaldījās viens pustukšs (vai puspilns - kā tur īsti no optimistu viedokļa bija?...) lietus mākonis! Drusku svaigāks tapa visapkārt!

Jo pārkarsuši bijām visi. Gan es, veltīdama veselu dienu darba autosēdeklīša pārvalka šūdināšanai, beigās nonākot pie kaut kāda pilnīga nepareizuma, ko pat atrādīt kauns (jo bilžu patiesībā šim ērmam vēl nav :D )!



Un vēl - nevienam pat nesaku, ka griežot gabalos vecu mēteli, ieraudzīju uz tā savu vārdu - ka nepadomā, ka tveicē man galīg` švaki  palicis! :D


Bet Niklāvs, kurš tveices laikā taisa sev karstmaizes (tā teikt - screw you, Tveice! ), šo dienu noskraidīja kreļļots. Tveice. Punkts.


Māsa, mazā, mīļā meitene - kur tava navigācija?  Nu kurš gan piesmeļ spainīti un tad , censdamies izliet ūdeni, sajauc puses un uzlej sev to virsū?... :D  Tveicē visādi gadās...


Piemēram, Tētim gadās paņemt bērnus izbraucienā ar kvadraciklu un atvest atpakaļ jau aizmigušus... Nu tveice vai kā? :)


Tāpēc - HIP HIP URRĀ! kaut tām nedaudzajām lietuspilēm, kas gaisu elpojamāku padarīja!



Lai līst! Tiekamies pie pirmdienas!

Diāna  – (2011. gada 11. jūnijs 08:29)  

Brīnišķīgi!!! (Es vakar noskatījos uz savu pilnīgi sadriskāto autosēdeklīti, bet tur izskatās tik sarežģīti, polsterējums utt., ka es gan diez vai sadūšošos pāršūt.)

Aija Elliņa  – (2011. gada 11. jūnijs 11:19)  

Mūs vakar aplaimoja kaut kāds 5 minūšu lietiņš :), paldies par to pašu!

labie aizmigušie bērni! :)

Sarkanā Biete  – (2011. gada 11. jūnijs 12:04)  

Karstmaizes, krelles un sava vārda saskatīšana interesantās vietās- tas viss lailam pieder pie tveices:) Nu vismaz pāris lietus piles mums ir tikušas! Pie mums - nekā:)

Es autokrēsliņu apdeitoju sekojoši- pārgriezu veco pārvalku gareniski uz pusēm, vienu pusi sagriezu pa vīlēm atsevišķās detaļās- tās izmantoju kā piegrieztni, un stiķējot jauno pārvalku, skatījos uz nesagriezto vecā pārvalka pusi, lai saprastu, kas pie Kā jāšuj. Ai, nezinu var saprast, bet nu centos:)

Vinita  – (2011. gada 12. jūnijs 00:00)  

Lietutiņs manā pusē ar bik pabija...lai gan troksnis bij lielāks kā pati valgme...
Superīga bilde ar aizmigušajiem bērneļiem :) sasmaidījos
P.S. Laine no franču mēles ;)

Laine  – (2011. gada 12. jūnijs 10:27)  

SB - nu tā jau būtu jādara, bet mums vēl tas pārvalks tīri labs un negribējās graizīt - ziemā taču nav ne vainas...

Vinita - jap, no franču gan! Turklāt "Laine", piem. igauniski nozīmē "vilnis"! Un tad tā interesanti sanāk - vilna un vilnis... :)

Diāna  – (2011. gada 12. jūnijs 18:23)  

SB, bet no kāda materiāla tu šuvi? Manējais sēdeklis ir tāds kā porolonīgs ar audumu pa virsu, pat nezinu, no kāda varētu šūt, lai vasarā nav karsti.

Viktorija Margarita  – (2011. gada 12. jūnijs 19:59)  

Tik jauki lasīt šādus ierakstu! Lielisks apliecinājums tam, ka ar bērniem nav nekādas ikdienas. Nebeidzams priecīgums, kas neizslēdz puņķus un nobrāztus ceļus, bet priecīgums. Un tāds prieks, ka bērni izslēdz ikdienību un ka viņiem ir šitādi vecāki, kas katru dienu padara tik ne-ikdienišķu.

Īva  – (2011. gada 15. jūnijs 09:59)  

Hihi, par tiem aizmigušajiem mazuļiem, super! Manējais ar vēl pagājušās vasaras viengadnieks regulāri aizmiga uz zāles pļāvēja traktoriņa, kamēr tētis pļāva zāli. Tik skaties, ka pēc brīža galviņa karājas... :))

Ierakstīt komentāru