Brīnišķīgi!!! (Es vakar noskatījos uz savu pilnīgi sadriskāto autosēdeklīti, bet tur izskatās tik sarežģīti, polsterējums utt., ka es gan diez vai sadūšošos pāršūt.)

Mūs vakar aplaimoja kaut kāds 5 minūšu lietiņš :), paldies par to pašu!

labie aizmigušie bērni! :)

Karstmaizes, krelles un sava vārda saskatīšana interesantās vietās- tas viss lailam pieder pie tveices:) Nu vismaz pāris lietus piles mums ir tikušas! Pie mums - nekā:)

Es autokrēsliņu apdeitoju sekojoši- pārgriezu veco pārvalku gareniski uz pusēm, vienu pusi sagriezu pa vīlēm atsevišķās detaļās- tās izmantoju kā piegrieztni, un stiķējot jauno pārvalku, skatījos uz nesagriezto vecā pārvalka pusi, lai saprastu, kas pie Kā jāšuj. Ai, nezinu var saprast, bet nu centos:)

Lietutiņs manā pusē ar bik pabija...lai gan troksnis bij lielāks kā pati valgme...
Superīga bilde ar aizmigušajiem bērneļiem :) sasmaidījos
P.S. Laine no franču mēles ;)

SB - nu tā jau būtu jādara, bet mums vēl tas pārvalks tīri labs un negribējās graizīt - ziemā taču nav ne vainas...

Vinita - jap, no franču gan! Turklāt "Laine", piem. igauniski nozīmē "vilnis"! Un tad tā interesanti sanāk - vilna un vilnis... :)

SB, bet no kāda materiāla tu šuvi? Manējais sēdeklis ir tāds kā porolonīgs ar audumu pa virsu, pat nezinu, no kāda varētu šūt, lai vasarā nav karsti.

Tik jauki lasīt šādus ierakstu! Lielisks apliecinājums tam, ka ar bērniem nav nekādas ikdienas. Nebeidzams priecīgums, kas neizslēdz puņķus un nobrāztus ceļus, bet priecīgums. Un tāds prieks, ka bērni izslēdz ikdienību un ka viņiem ir šitādi vecāki, kas katru dienu padara tik ne-ikdienišķu.

Hihi, par tiem aizmigušajiem mazuļiem, super! Manējais ar vēl pagājušās vasaras viengadnieks regulāri aizmiga uz zāles pļāvēja traktoriņa, kamēr tētis pļāva zāli. Tik skaties, ka pēc brīža galviņa karājas... :))