Vasarīgs šujamdarbs un citi vasarīgi jaunumi!

02:19

Patiesībā jau vēl joprojām neesmu atguvusies no šodienas šoka par Čikas pazušanu, taču viss beidzies labi un tādēļ rakstam nav iemesla nebūt viscaur pozitīvam un priekpilnam!
Neiedziļinoties smalkās manas holēriskās uztveres detaļās, pastāstīšu jums, ka Čika bija izgaisusi no zemesvirsas (kā man tobrīd likās) uz veselām apmēram 10 minūtēm, kuru laikā es laikam novecoju par kādiem gadiem 15...
Stāsts līdz kaulam klasisks "Es tikai pagriezos lai... Un viņa tak tepat bija... Pāris minūtes vien kā laukā... "
Un, kad neieraudzīju viņu smilšu kastē, nekur apkārt mājai, paldies Dievam ne drupās zem kāda akmeņa, akā pie šķūņa un upītē, kas patiesībā ar prātu domājot ir ~ 7 minūšu gājienā, pēdējais, ko iedomāju - mazā būs tikusi mežacūku nagos...

Es nevienam, nevienam, nekad, nekad, nenovēlu izjust to bezspēcību, tukšumu, paniku un stindzinošo šausmu sajūtu, kādu šodien izdzīvoju es.

Kad izrādījās, ka mazā ielīdusi mašīnā pakakāt (kaut mašīnu pārbaudīju reizes divas - laikam jau pārāk haotiski), stāsts ieguva pat drusku komisku ievirzi, taču es vēl nespēju smieties un šodien to bērnu nebeidzu vien bučot, ņemt opā, glāstīt un mīlestībā viņai atzīties!

#################################################################################

Un tagad par skaisto dienas daļu!

Mazā slepenkakātājas jaunkundze tika pie šim gadalaikam vienreizēji piemērota apģērba gabala!




Patiesībā jau laikam prasās jūra fonā... Smiltis, liegs vējiņš... Piedomāsim, ja? :)

Kamēr domājam - pāris vārdos par kleitas tapšanas procesu. 
Ideja kā vairumā gadījumu - spontāna. Pirmo reizi kaut ko šuvu no drebelīgā jeb pļurīgā, kā es to saucu, auduma. Kaut kas šifonveidīgs. Kaut kas no vecmammas dotajiem (varu sajaukt) PSRS laiku arhīviem. Ui - piegriešana vien paņēma minūtes padsmit! :D

Taču, kad taisnstūris bija izgriezts, atlika vien izdobt kakla caurumu centrā ( ja šo jums gadās izgriezt trīsreiz lielāku, kā vajag (tā sanāca, piemēram, man :D), tad tas tikai nozīmē, ka plecu daļā esat jau iepriekš gribējušas izveidot smuku krokojumu!) :D :D :D




 Un tad taisnstūri pārlocīju uz pusēm un piešuvu iekšā gumiju, sānus pavisam nedaudz klājot vienu otram pāri.


 Jā, ar slīpo lentu nošūtās malas nelīdzenas; jā, pat krokojums plecos nepavisam simetrisks, viss tāds drusku uz bui dui, TAČU - oi, cik smuki drapējas un krīt, un vējā dzīvo šī pludmalei dzimusī kleita!
 /fotosesijas laikā kleita sasieta ar jostiņu - galavariantā, kā jau minēju, ir gumija/





Un sadaļā "Citi vasarīgi jaunumi" šoreiz Niklāva sasuka!

No rīta puišelis vēl startēja kā Mauglēns:


Taču jau pret pusdienu matu ērkulis tika bez žēlastības trīs piegājienos iznīcināts un smukā piere un austiņas tagad tiek saules apmīļotas!


Tāda lūk mums radoši trauksmaini, darbīga diena izdevās! Turpinām strādāt!

You Might Also Like

8 comments

  1. Apsveicu, ka Tavs satraukums ilga tikai 10 minūtes (bet patiesībā- ak šausmas, cik daudz!) :). Labi, ka viss labi!
    Štāte forša! :)

    AtbildētDzēst
  2. dienu pirms sava bērna izlaiduma es ar izrautājos pamatīgi, visādas doas biju sadomājusies, jo meita vienkārši nebija atrodama. Man fantāzija ir visai koša, ja neteikt, ka pārāk! tā kā izjūtas tādas zināmas, un man ir sliktas aizdomas, ka tādas vēl būs priekšā! galvenais, lai tas viss ir viltus trauksme!!!;)
    Meitiņai varen moderns ietērps:))

    AtbildētDzēst
  3. Skaista kleitiņa! Nu bez tādiem satraukumiem laikam neizaug neviens bērns:) Man mazdēliņš (1g 8 mēn)arī nesen iegāja kaimiņu pagalmā, jo žogs uz kaimiņiem tiek labots, tur viņš māk attaisīt vārtiņus , izgāja uz ielas un mērķtiecīgi devās uz ielas otru galu, kur dzīvo viņa bērnudārza draudzenīte.:)).. Paldies Dievam, ka viņi dzīvo klusā nomales rajonā!

    AtbildētDzēst
  4. Ļoti asprātīga kleitas ideja!

    AtbildētDzēst
  5. Pazust un atrasties un nemaz nenojaust, ka esi pazudis.. , ak pat nespēju iedomāties to satraukumu- par to satraukuma pakāpi, kad jāsāk vainot meža rukši.. ak jēl:) Bet patiesi -labi, ka viss labi:) Jums suņa/u nav jo ir meža dzīvnieki?

    AtbildētDzēst
  6. Ak jee!!! Man cauri izvirmoja tās šaumas... Jo piedzīvoju, ko līdzīgu kad manam Emīlam bija kādi 2-3 gadiņi...Tas pats stāsts, tikai puisis klusiņām kā pelīte, sēdēja virtuvē uz mūrīša, kamēr es biju jau izskraidijusi puspasauli, meklējot... Paldies Dievam stāsts ar pozitīvām beigām :)
    Un kleitiņa feinā!

    AtbildētDzēst
  7. feina halātkleitiņa sanākusi, vasarīga :)
    ... un tie bērni ne par to vien sirmus matus padarīs ;)
    galvenais, ka labi viss beidzas :)

    AtbildētDzēst
  8. Liels paldies par ideju kleitiņai, tā ir patiešām iedvesmojoša! Un galvenais, liekas, ka reāli realizējama pat tad, ja DNS iztrūkst prasmīgo roku gēns ;p Man patīk tavs blogs - tas ir īsteni cilvēcīgs!

    AtbildētDzēst

Paldies, ka atradāt laiku, lai ielūkotos manā blogā!


Man patīk dalīties, taču visa šajā blogā pieejamā informācija un fotogrāfijas ir likumīgs "Mammas roku" īpašums un nedrīkst tikt izmantots komerciāliem mērķiem! Turpretim visi laipni aicināti smelties idejas un iedvesmu sadzīvei un dāvanām mīļiem cilvēkiem!
Man ļoti patīk, ja rakstāt par mani, taču liels lūgums allaž pievienot atsauci uz blogu "Mammasrokas"! Veiksmīgu un darbiem bagātu dienu!