Dobelē dzīvo viena no manām draudzenēm, Skrundā vēl viena. Tāpēc šāds izbrauciens.
Abām mīļajām draudzenēm pa bērņukam, tāpēc, apbruņojušies ar dāvanu Lainītei un dāvanu Haraldiņam, devāmies ceļā.

 
Ceriņkrāsā un ceriņsmaržīgi. Ceriņmaigi plīvojoši tās dienas drēgnajā laikā. Man gan liekas, ka jūsmot par ceriņiem var tiklab pie viena smuka krūma, bet laikam jau tiem, kas šos krāšņumkrūmus mīl diktāki, šāds dārzs ir kā tāds ceriņu lielveikals...
Uz katra ceriņa smuki marķēts nosaukums - uz cita vārdiem uz cita cipariem, bet viss bija obligāti jāizlasa, jo Niklāvs tagad, lai kur ietu, vienmēr noprasa : "Kas tur rakstīts?"
Un Emis bakstās līdzi: "Akstīc?"
Un kad izlasu, tad mazā svarīgi nosaka: "Jā..." (it kā būtu man kādu testu veikusi vai tml. :))



Neiztikām arī bez starpgadījuma - pastaigas vidū secināju, ka Niklāvs (acīmredzot jau kādu laiku) skraida ar 31. numurēto norādes kociņu rokā!!! Hmmm...  Garāmejošajam sievu bariņam smiekli, bet man drusku tāda kā spruku un neizpratnes sajūta...Katrā ziņā, ja plānojat apmeklēt ceriņdārzu, ziniet, es paķēru to cipar` 31 un iespraudu pie pirmā ceriņu  pudura, kas man šķita nenumurēts, tāpēc, ja gadās kāds misēklis šinī sakarībā - tā ir mana vaina... Piedodiet. :)