Tepat mežiņā vien esam. Sagaidījām ciemiņus. Un pastaigās šajā nedēļnogalē gājām vairāk kā visā vasarā kopā ņemtā!
Zaubes mežiņš izskaltis, izslāpis. Pagājušā gadā ap šo laiku pirmās gailenes pannā likām un melleņu bumbiņas pa bļodām dancinājām, ar pienu un cukuru apčubinātas. Šogad mežā melleņu kriksīši un gaileņu čušīši. Jeb citiem vārdiem - nav gaileņu, nav.
Štrunts par gailenēm! Priecājamies par vecmāmiņu, kura starp divu skolu beigšanu un uzņēmuma dibināšanas darbiem pie mums uz mežiņu izrāvusies! Un beidzot vienā bildē ar visiem trim mazbērniem!


 Bet bez ēsmas nekādi - melleņu lasīšana ir ēsma vecmāmiņai. Tās dēļ, kaut tur vai plīst, uz Zaubi jātiek! Tāpēc vienu gumijas zābakos tērptu vakaru sausajā mežā tomēr pavadījām.




Pastaiga, lai aizmidzinātu. Bet tas, kuram būtu jāaizmieg, beigās izrādās visaktīvākais. Cits ar kurpēm, cits ar vīzēm, vēl kāds ar māsas divriteni, bet mazākais- rāpojot zirnekliski! :) Tomēr nonākam vietā, kur uz brīdi apstājas laiks. Izšūpojam nogurumu un ejam atpakaļ.




 Mazā māsīca veselu nedēļu pa mežiņu dzīvos! Un līdz ar jauno viešņu arī korekcijas mājas noteikumos. Klusās stundas. Vienā no šādām klusajām stundām apciemojam Vedzi. Akmeņupīti, pie kuras varētu visu dienu dzīvot!  Kaut ūdens kā no ledusskapja... Bet vecmāmiņu nebiedē aukstais ūdens un tāpēc iešana uz šo upīti ir viņas un mazbērnu "Lieta".
Pēc nesenās veiksmes ņurņiku ķeršanā Tulejas upītē Zosēnos, Niklāvs pārliecināts, ka mazos akmeņgrauzīšus noķert būs tīrais nieks! Tomēr izrādās citādi. Secinājumi izdarīti.





Upesmalā rotaļlietu atlikulikām! Šīs pastaigas trofeja - kūjiņa. Un Emīlijai izdodas pats smieklīgākais večiņas atdarinājums, kādu esmu redzējusi! :)


Un kas var būt labāks par kopīgu grāmatas lasīšanu ar vecmāmiņu!... Novēlotā dzimšanas dienas dāvana trāpīta desmitniekā! Mazais kosmosa pētnieks sajūsmā un arī vecmāmiņai pašai izdodas uzzināt daudz jauna!