Acīgākie ievēroja, ka paziņoju par savu izbraukšanu  no Vidzemes pakalniem uz Zemgales līdzenumiem.
Tiem, kas to palaida garām: tad lūk - mēs ar mazajiem izspurdzām no Zaubes mežiņa, atstājām tēti tikt galā ar mežarukšiem un zivsaimniecības kursiem, un kopā ar manu mammu, kas no maija sākuma mums ir neatsverams izpalīgs, devāmies uz Jelgav`spusi!

No Zaubes taisnā ceļā (ak, ja jūs zinātu, cik beigās "taisns"sanāca mūsu ceļš, nosmietos :)) devāmies uz Tērveti. 

Mums jau sen ļoti gribējies apskatīt šo ģimenei tik draudzīgo atpūtas vietu. Un, lai arī laikapstākļi varēja būt pastaigām piemērotāki, nolēmām, ka "u prirodi ņet plahoj pagodi", saāvāmies siltapavos, siltjakās, cepurēs, pat šallēs un, spītējot vējam, samaksādami kasē  2 LVL no pieaugušā un  0 LVL par mazajiem, devāmies Tērvetes mežos! 

Apstājāmies pie katra, nepārspīlēju, katra skudrupūžņa!


Samīļojām kartu, tiešām, katru ceļā sastapto rūķīti!


Un visur, kur varēja ielīst, Emīlija ar Niklāvu arī ielīda!


 
 Mazās rūķu mājās...


Divstāvu rūķu mājās ...


Un pat rūķu dzirnavās - visur pakavējāmies un par pa otram lāgam atgriezāmies :) !


Protams, izmēģinājām visus rūķu darbarīkus un rūķu uzpariktes!


Un glābām bedrēs iekritušās vardītes palīdzot tām nokļūt ātrāk pie mammas (Niklāva formulētais misijas mērķis).




Turpat pie Rūķīšu meža, saaudzis Sēņu mežs!


Manas favorītes - indīgās (manuprāt) sēntiņas! Bērni visvairāk priecājās par sēņukiem ar sejiņām! Un bija tik aizkustinoši dzirdēt, kā Niklāvs sacīja vienam no saīgušajajiem pūpēžiem: "Neesi bēdīgs! You should go priecīgs again! "




Pēc divu stundu aktīvas pastaigas bijām pietiekami piekusuši, lai dotos mājup! Uz Tērveti noteikti atbrauksim vēl un vēl! Mums taču vēl jāapskata Rotaļu laukums, Pasaku mežs un citas ne mazāk interesantas vietas parkā!  

Virtuālu pastaigu pa parku, kā arī smalkāku info iespējams apskatīt šeit!

Nākamais stāsts būs par lauku bērnu pastaigu uz Jelgavas pils parku :) - sekojiet līdzi, parunāsimies!