Pirms nedēļas bijām Liepziedos un Rozmarīnā un speciāli ņēmām picas, jo zinām, cik tur tās labas. Viņi cep īstas, īstas itāļu picas ar perfektu plānu mīkliņu. Mēs ar dēliem likām 10 par picām. Varbūt tomēr vajadzēja ņemt picas? :)

Nu ja tu tā saki, Priekapuika... :)

Valmiera jau pāris gadus ir manas ģimenes mājvieta. Laikam esmu jau īsta valmieriete, jo ar patiesu sirds drebēšanu lasīju rakstu - kāda nu būs manas visnotaļ autoritātes - Laines, satikšanās un spriedums par manu mīļo Valmieru:)
Prieks, ka pozitīvais ņem virsroku!
Jā un mums arī Liepziedos patīk gan atmosfēra, gan ēdienkarte, īpaši grūbu risoto un picas:)

Čau, Martta!
Bija jau vēl sis tas, ko izlaidu no stāsta. Piemēram tā vide ap Dāliņa stadionu ar simtgadīgajiem kokiem un mazajām savrupmājām - pasakaina pasaulīte! Un pa ceļam no šī stadiona uz prāmīti - Memoriāla teritorija - mazu un lielu riteņbraucēju paradīze!
Prieks par šādu Valmieru! Jebkuru pilsētu, šķiet, var apskatīt no visādām pusēm. Jaunībā Valmierā baudīju naktsdzīvi. Kad dzima mazie - masāžu, veikalus un humpalbodes. Kad dibināju uzņēmumu, iepazinu Valmieru no iestāžu puses. Tagad braucām kā tūristi. Nu forši! Tu pati esi izlaidusi līkumiņu ar to tramvaju? Es visu laiku kārām acīm skatījos, ka būtu bijis forši aizbraukt līdz tam ex dzelzceļtiltam ar to tramvaju. Citādi sanāca vien tāda kā pagorīšanās ap ostu... Ne? Nu mazie jau protams fanā! Vestes, ūdens, laiva! Bet es tad visādus labumus dzīvē atskatījsēs :D, nu tad jau mans spriedeums tāds. Un Liepziedos - kā jau sacīju tie otrie ēdieni bija o.k. (bet vistiņa bija sausa un cūkgaļa rīvmaizē bišķi pa eļļainu...), bet nu man 2 reiz sanācis pie SIrmā ēst un tad ej nu man izdabā... :D
Kopumā es joprojām esmu Gaujas stāvo krastu varā! PAsakaini skati un mēs vēl ietrāpījām pēcpusdienā, kad starp kokiem un uz Gauju spīdēja silta pēcpusdienas saule! Elpu aizraujoši! Bet mazie drasēja metrus 50 pa priekšu un tik tuvu pie kraujas, ka mana sajūsma mijās ar adrenalīna uzplūdiem! :)
Valmiera forša! Kanāls un teātris, romantiskā Livinojas pils daļa - daudz skaistu mazu vietiņu.

Mums tieši ir tā laime dzīvot mazā mājiņā netālu no Daliņu stadiona:) Tā īsā vakara aktivitāte ir rotaļlaukums un noskriets aplītis stadionā, garāka ir makšķeres plecā un uz Gauju makšķerēt.. Vai ar velosipēdiem gar Gauju uz Dzelzīti un pa Vansīti atpakaļ. (Man patīk uzsvērt, ka Valmierā ir 2 gājēju tilti un tikai viens mašīnām.)
Lieki teikt, ka man, mums patīk pilsēta un īpaši "mūsu daļa". Lai piedod iepriekš mīļotais Āgenskalns; Burkānciems tomēr vinnē:)
Ar Gaujas tramvaju braukuši esam, interesanti, bet atkārtot neprasās, tas man liekas tāds tiešām tūristiem un pilsētas ciemiņiem domāts objekts, lai ir kaut kas tāds, kā nav citur. Turpat vēl pie pilsdrupām man patīk iespēja uzkāpt Sīmaņa baznīcas tornī, skats no augšas uz pilsētu lielisks + kāpnes brīžam ir šauras un interesantas + kāpjot tornī ir materiāli par pilsētas attīstību, vēsturi, tāds īsais kurss.
Sajūtu taku 1. reizi gājām divatā ar vīru. Izbaudījām, ka nav jāuztraucas par meitēnu un stāvo krastu:) Pēc dubļu vannas Gaujā kārtīgi izpeldējāmies slīpajā vakara saulē.. Tad ļoti novērtēju šādu objektu, kas aicina apstāties un novērtēt to skaistumu, kas mums dots. Man vispār ļoti ļoti pātīk siltā, slīpā vakara saule, tāda maģiska..

Pulkstenis krodziņam labs!
PS. Pavisam par citu tēmu - vakar mizoju uz darbu un apdzinu vienu steidzīgu mammuci ar bērnu sēžamratiņiem, kuros esošais bērņuks bija vienā rokā satvēris smuku ēzeliti, bet otrā... bija Tevis darinātais pirāts! Ar prieku sirdī noskatījos, ka Tevis darinātā manta ir tik vērtiga, ka tiek vilkta līdz uz dārzinu, lai būtu ar to kopā visu dienu. ;)

Mīļš paldies par šo komentāru, 3 vardes! Ir tik forši ko tādu zināt! :)

Jeii!! Es arī dzimtā Burkānciemiete, kas gan nu jau gadu 15to dzīvoju Rīgas pusē. :))
Nav gan sanācis ne ar Gaujas tramvaju pabraukt, ne pa sajūtu taku pastaigāt. Pirms pāris nedēļām ar Gustavu pabijām Valguma sajutu takā un zinu, ka nākamvasar noteikti to iziesim manā dzimtajā pilsētā! :)