Sākumā bija doma par ražas svētkiem, bet beigās sanāca veikali. Ļoti smuki, sanāca, jāpiebilst! :) Esmu vairāk kā laimīga par glīti samaketēto Mammas Roku dārzeņšūšanas meistarklasi "Mans Mazais" oktobra numurā!  



Cita starpā ar neviltotu interesi izlasīju rakstu par "izlaistajiem bērniem". Visu cieņu profesorei Guntai Ancānei - tiešas, brīžiem neglaudošas, bet patiesas atziņas par bērnu-vecāku attiecībām. Dievinu šādus rakstus!

Aizraujoši bija lasīt par zavā ziņā dullo Vecvagaru ģimeni.  Āfrika! WOW! Viisādi citādi - viņu vārdi un domas likās kā no mutes izrautas! Bet nu protams uz Āfrikas fona mūsu Zaubes mežiņa mežacūku stāstiņi tādi ziediņi vien ir! :D

Es personīgi ļoti novērtēju žurnālā Mans Mazais rakstus par tēmām, kas ne vienmēr ir rozā un pūkainas. Tas ir iemesls, kāpēc nu jau kuro mēnesi pēc kārtas šis žurnāls ir viens no pirmajiem, ko nopērku mēneša sākumā. Ir patīkami, ka Mans Mazais iet šo ļoti noderīgo ceļu - runā par īsto dzīvi pēc bērna ienākšanas ģimenē. Par tādu, kāda tā patiesībā ir - ar visām augšiņām un lejiņām. Šajā numurā divas būtiskas tēmas  - par zaudētajiem bērniņiem un par vecāku šķiršanos Vs kopā palikšanu.

Nu redz sanāk tāds kā reklāmraksts, bet es jums varu nodievoties, ka neviens mani  nav nedz lūdzis, nedz spiedis šo rakstīt! :D Žurnāls vienkārši ir kļuvis ļoti aizraujošs, nopietni!