Kafe 1 2 3
19:18Eh, cipari, cipariņi... Un, eh, "bērni dažādie"... Tā milzu atšķirība starp diviem vienas ģimenes bērniem man ir jo dienas, jo lielāka mistērija. Neiedziļinoties sīkumos, problēma tāda, ka meitai mācīšanās nešķiet gana interesants un nepieciešams process, un, ja līdz viņas 5 gadu atzīmei es par to smaidīju un nelikos ne zinis, tad tagad fakts, ka mazā draiskule neprot skaitīt līdz 10, man vairs nešķiet tik ļoti smieklīgs. :) Lieta tāda, ka ciparu secību līdz desmit (ar klasisko aizķeršanos pie septiņi) viņa prata jau pirms gada. Ar dažādiem panākumiem pārprasīju meitai šīs zināšanas ik pēc mēneša un mazā dāma mani katru reizi pārsteidza ar citām ciparu kombinācijām. Arī pašas gadu skaits meitai vēl pirms mēneša bija miglā tīts. Tagad jau vieglāk - tagad ir pieci gadi. Tā kā "sit pieci!", mam? Jā, mīļā, kā "sit pieci" :)...
Vienvārdsakot - ja brālis mums ir izteikts akadēmiķis, tad māsas gadījumā ir jāparūpējas par īpaši radošu pieeju, lai šādas tādas zināšanas nonāktu arī līdz viņas pelēkajām šūniņām. Izmantojot abu Dravantbērnu sirgšanas nedēļu, nolēmu sākt problēmu risināt.
Zināju, ka skolā meita ir iemācījusies uzrakstīt ciparu "1". Visai viegli mums veicās apgūt arī "gulbīti divnieciņu" un kārtot lietas, kas mājās ir pa pārim - divas zeķes, divas kurpes, divas bārbijlelles, utt.
Ar trijieku sākās neliela aizķeršanās. Skaitu viņa saprot un atķir arī, kurā brīdī nav viens vai divi, bet pašu trijieku viņa zīmē kā otrādi apgriezušos burtu C, sauc to par piecinieku un pareizo tā nosaukumu atceras vien allaž pie sevis noboksterējot garu skaitāmpantiņu , kura beigās ir "viens, divi, trīs un tu esi brīvs" :D. Īsāk sakot - apbruņojos ar pacietību. :)
Sākām ar rociņas vingrināšanu...
Un vēlāk pārgājām pie praktiskās daļas. Kafejnīca. Tiklīdz sāku gatavot uzdevumu, brālis tēvišķi pieteicās manā komandā, lai kopējiem spēkiem mazo, neizglītoto māšeli apmācītu. :) Niklāva rokām tika darināts kafejnīcas nosaukums. Šajā spēlē māsa bija oficiante, brālis apmeklētāju iekšā un ārā laidējs un es - trauku novācēja un pasūtījumu pieņēmēja. Brāļa uzdevums, tātad, bija sasēdināt pie galdiņiem klientus (ne vairāk kā trīs pie viena galda), mans - nodot Emīlijai šķīvīšus ar nepieciešamo produktu skaitu, Emīlijas uzdevums - saprast, kāds cipars uzrakstīts šķīvītī, salikt tieši tik "produktu" un aiznest pie galdiņa, kur sēž tieši tik apmeklētāju. Un jāteic, ka kopā mums izdevās godam!
.JPG)
Un par godu Trīs Dienai, brālis uztapināja vienu Trīs balonu savam balontrikam. Eh, būtu māsai kaut trešā daļa brāļa pacietības... :)
11 comments
Tik aizraujoša matemātika!
AtbildētDzēstNe tikai brālim, bet arī mammai liela pacietība un laba izdoma kā redzams. Es arī vienmēr brīnos, cik abas manas meitas ir dažādas - cik dažādas intereses, talanti un gaumes - gan ēdienu, gan mūzikas, gan apģērbu ziņā. Tas ir tāds lielais dzīves brīnums :)
AtbildētDzēstVi- lai Emīlija matemātiku ņemtu aubē, tai kā minimums jābūt aizraujošai. :)
AtbildētDzēstPaeglīši - vai ne? Brīnums... Katru dienu...
Trijnieku, Laine, trijnieku - nevis TRĪNIEKU!!!
AtbildētDzēstMatemātika feina :)
Superīga kafejnīca! Un tu- laba stāstniece :)
AtbildētDzēstNu ja ļauj skatīties multenes, tad varbūt var UmiZumi. Mums tas palīdz noturēt skaitītprasmi, un piedevām arī svešvalodā :)
AtbildētDzēstJums lieliska kafē!
AtbildētDzēstMana meitiņa mistisko "1-2-3-daudz" skaitīšanas sliksni pārkāpa pateicoties galda spēlēm. Pirmā skaitāmā bija ~ cirka variants, tikai daudz vienkāršāks - ar skaidru iešanas virzienu un maz "izlaist gājienu" un "ej atpakaļ". Spēlējām trijatā, abi ar vīru savā gāienā vienmēr skaļi runājām līdz, cik uzmest, cik paiet, meita arī. Sākumā skaitīja punktiņus uz kauliņa un bija jāpiepalīdz, bet ātri vien jau atpazina uzmesto un drīz vien jau centās stratēģiski šmaukties.
Kad kvantitāte apgūta, tad skaitļu izskatu iemācījās vairāk no UNO kārtīm. Ir tagad azartiska un gana viltīga spēlmane un man tiešām patīk ar meitu vakarā uzspēlēt galda spēles:)
Inga - nu ko tu perfektam padarīsi! :) Tā ir - ja mēģina rakstīt pareizi, tad šādas rozīnites acīs lec. ;) Parasti to, par ko šaubos, pārbaudu, bet šis laikam man kaut kā izdomājās no trīsstūris un trijstūris. :)
AtbildētDzēstDisney Junior ēra mūsmājās beigusies. Emīlijas pēdējie divi gadi pagāja uzcītīgi ik pa laikam sekojot dažādām pamācošām multfilmām, tostrap Umi Zumi. Lieta tāda, ka viņa saprot, ka viens nav četri, un kopā ar kādu + tad, kad nedomā līdzi, tad labi skaita. Bet, tiklīdz sāk skaitīt pēc pieprasījuma un saspringst - tā kļūdās... Tāds cilvēks...
Martta - es tieši nevaru sagaidīt, kad mazā sāks līdz seši skaitīt LAI cirku ar brāli sāktu spēlēt! :D Es jau sen plānoju UNO nopirkt. Pamēģināsim.
Laine - bet esiet pamēģinājuši jau tagad uzspēlēt? Nepatīk? Mēs sākām, kad stabili skaitīja līdz 3:) Tā ar bija "1-2-3, ai nezinu", es pabeidzu skaitīt gan punktiņus uz kauliņa, gan ar pirkstu pavilku līdz, kur tad jānonāk. Saprašana atnāca burtiski pāris vakaros. Dažas spēles pašas arī uzzīmējām - savelk tik aplīšus čūskiņā, rinķī puķes un princeses (kas nu aktuāls) un aidā!
AtbildētDzēstPasmaidīju! =)
AtbildētDzēstBet, novēlu apbruņoties ar lielu pacietību!
Kādu laiku atpakaļ, man sanāca pastrādāt ar tieši šī vecuma meitenīti, jāatzīst, ka beigās skaitīja bez aizķeršanās un zināja divu valodu alfabēta burtus, bet tas mums nāca ar lielu piepūli! Veiksmi un izturību vecākiem! =)
Inese - naudiņai mums "cita nodarbība" paredzēta :) Šīs mērķis bija likt Emīlijai skaitīt līdz trīs, saprast, kā izskatās trīs un atkārtot iepriekšējos ciparus kopā ar jauniemācīto. Turklāt parasti šādi uzdevumi top ekspromtā un ilga gatavošanās dažreiz nokauj gribēšanu... :D
AtbildētDzēst