Garie grabuļi. Nezinu vai man kādreiz apniks tos šūt. :) Vienīgi to grabēšanu es drīzumā viņiem varētu atņemt un tad tās būtu vienkārši Garās Mammas Roku Lelles. Ikreiz, kad pabeidzu kārtējo Gargrabuli, jūtos kā radījusi jaunu dzīvību, kurai nu būs pašai sava dzīve, savas mājas un savs stāsts. Īstas mamm+sajūtas. Un taisni žēl, ka laika gaitā nojucis Garo leļļu skaits. Varētu būt, ka savi simti divi jau dienasgaismu ieraudzījuši.
Ik pa laikam arī šajā jomā man gadās interesanti izaicinājumi. Pagāšgad starp Pirātiem un Supermeniem tapa arī pāris Betmenveidīgie, bet šis gads turpmāk būs gads, kad pirmo reizi mēģināju vienā Supervaronī Zirnekļcilvēku iedzīvināt!  Tā kā radot šo Zirnekļcilvēku gribējās arī Mammas roku rokrakstu saglabāt, radās Spaidermenzaķsuns.:) Kad vaicāju mazajiem ekspertiem, pēc kā šī lelle izskatās, Niklāvs teica: " Ja būtu rūtiņas, izskatītos pēc Spaidermena!" :)