Brīv. Laiks.

Skolēnu brīvlaiks. Bērnudārznieku brīvlaiks arī dažviet. Kamēr daudzi brīvdienās ieplāno tuvākus un tālākus izbraucienus, lai paspētu aizmirsties, radikāli nomainot vidi, tikmēr mūsu gadījumā vide vienkārši nokrita no debesīm pagalmā. Burtiski. Tā bērnu pavasara brīvlaiks pērvērtās par pilnasinīgu ziemas brīvlaiku. Kupenas, kādas šoziem vēl nebija manītas Zaubes mežiņā, lika aizmirst, ka pavasaris jau bija sagaidīts un lielākā daļa ziemas apģērba jau salādēts kastēs šķūnī! Atpakaļ cimdi, zeķes, zābaciņi, sniega lāpstas un ragavas! Beidzot bija sagaidīta ziema!









Kaut ko tik bīstamu kā ragaviņu vilkšanu aiz transportlīdzekļa atceros tikai savā bērnībā. :D Bet mēs ar Kundziņu ticam - ja trakojot cilvēks tomēr neaizmirst domāt ar galvu, tad brīžiem ne tikai ir vērts, bet pat vajag izkāpt ārā no baiļu, noteikumu un aizliegumu rāmjiem. Arī es tiku pavilkta pārsimt metrus. Bērniem par lielu prieku un putniem par biedēkli. Domāju manu spiegšanu dzirdēja arī kaimiņi aiz meža. :D Bet, kad uz ragavām uzsēdās Kundziņš, mana kvadrotprasme izrādījās pietiekami tizla, lai nolauztu ragutām stūres slieci. Forši pieaugušie mūsmājās... :D



A.
     Priecājoties par
 pēkšņo dabas dāvanu,
 tomēr nepiemirsām par tiem, 
kas uz Latviju atceļojuši,
 cerot uz pavasari.
 Nav šajā dzīvē nekam garantijas...:) Žēl spārnoto imigrantu 
un tāpēc raudzījām līdzēt, izbārstot pagalmā pāris kilogramu sēklu-graudu-riekstu maisījuma. Bet zinātkārās mājās arī putnu barošana ir projekts. Lai neradītu putniem lieku stresu un pabarotu iespējami vairāk izsalkušo spārnaiņu, barotavu ierīkojām pārdesmit metrus no mājas, bet putnus vērojām modernā veidā. :) Tehnoloģiju laikmetā pa gadžetam tiek katrai sfērai. Arī medniecība nav izņēmums. Mana Kundziņa draugi pie barotavām jau pāris gadus vēro dzīvniekus ar speciālu kustībsensoriem aprīkotu kameru palīdzību. Visi nobildētie
 kadri   vajadzības gadījumā aizlido taisnā ceļā uz e-pastu, kur mednieks tad nu rauga, kādi
zvēri uz ēsmu sanākuši.   Varens izgudrojums. Bildes gan par kvalitatīvām grūti nosaukt, 
bet galvenais, ka putnus atpazīt var. Aizlienējām vienu kameru putnu vērošanas 
vajadzībām un tādējādi noskaidrojām, ka mūsu 
cienastu novērtē:
Zilzīlītes
Dzilnīši
Žubītes
 Lielās zīlītes
Pelēkās zīlītes
Dzeltenās stērstes
Melnie meža strazdi

Apbrīnojami, kā arī 30 gadu vecumā pēķšņi var rasties interese par to, kas līdz šim bijis pašsaprotams un visnotaļ vienaldzīgs! Šonedēļ biju mājas entuziastiskākais ornitologs! Pa naktīm šķiroju un pētīju kamerā iebildētos foto, meklēju tīmeklī atbilstošus sugu nosaukumus un dienas pavadīju te tupot koka mājā un mēģinot noķert putnu tuvplānus, te lūrot pa logu caur binokli! :)






Ziema ilga četras pilnas dienas. Un paldies Debestētiņam par to. Tomēr sirdīm, domām un rokām jau pavasara režīms. :) Tāpēc...
... sniegu kausējām...


 ...puķes uz galda likām...


...gulbjus izlocījām...

 

...kokus zīmējām...


...Lieldienu zaķi šuvām.


Iedvesmojies no manām Bebru skolas bildēm, jaunais skroderis bija apņēmības pilns arī pats visu redzēto uztapināt! Un es noceļu cepuri mazā šuvēja pacietības un rūpības priekšā!


Un tā mēs abi rosījāmies pa manu darbistabu. Arī es šādus tādus darbiņus iespēju. Gan ielāpu biksēm uzliku, gan pāris muklukus vēl pašūdināju, gan Spaiderzaķsuni radīju!:)





Cepumus cepām, melleņu klipas vārījām, daudz animācijas kino skatījāmies, mīklas iekš pasakas.net minējām, naktīs latviešu tautas pasakas lasījām, izdzīvojām pasakainu brīvlaiku kopā!




Un tagad droši varam teikt: Pavasaris klāt!
Sākas pēdējais bērnudārza cēliens.



Inese M.  – (2014. gada 22. marts 21:52)  

Par tiem putniem tik, tik interesanti! super tehnoloģijas:) varens brìvlaiks, laimìgie! Bildes kà no žurnāla, tiešām:)ar noskaņu.

Vi  – (2014. gada 22. marts 23:42)  

Lūk to es saprotu, tas ir BRĪVLAIKS! Putni aizrauj, kopš strādāju no mājām, skats visai bieži verās pīlādzī pie mana loga, kur salido dažnedažādie putni, tad meklēju rokā Emīla putnu enciklopēdiju un mēģinu sazīmēt, kas nu tur sēd zarā. Bet mukluki fantastiski!

Laine  – (2014. gada 23. marts 23:25)  

Interesanti, ka dažreiz komentāri liekas tik pašsaprotami mīļi, ka nemaz nešķiet vajadzīgi tiem atbildēt. Bet tad padomā par tiem, kas komentē un saproti, ka tam visam (nu komentāriem) ir jēga tikai tad, ja tas ir interaktīvs! :) Tāpēc:
Paldies, jaukās! Jā, kamera, kas bildē mežos, ir foršš izgudrojums un mednieku prieks( un reizē liels sarūgtinājums, jo lētas tās nav un garnadžu arī starp viņiem pietiekoši.)
Vi - jā, doma ir tā, ka Brīv. Laikā. visu drīkst un ir jānoņem jebkuri limiti un rāmji. Citādi nemaz nevar just to brīvlaiku. Tikai bēda tā, ka pēc jebkura brīvlaika tomēr atkal seko ierinda. Rīt tā sāksies. :) Bet laukā jau pavasara dvesma un tikai pāris mēnešu mūs šķir no vasaras! Dzīvojam!

Ierakstīt komentāru