Skolēnu brīvlaiks. Bērnudārznieku brīvlaiks arī dažviet. Kamēr daudzi brīvdienās ieplāno tuvākus un tālākus izbraucienus, lai paspētu aizmirsties, radikāli nomainot vidi, tikmēr mūsu gadījumā vide vienkārši nokrita no debesīm pagalmā. Burtiski. Tā bērnu pavasara brīvlaiks pērvērtās par pilnasinīgu ziemas brīvlaiku. Kupenas, kādas šoziem vēl nebija manītas Zaubes mežiņā, lika aizmirst, ka pavasaris jau bija sagaidīts un lielākā daļa ziemas apģērba jau salādēts kastēs šķūnī! Atpakaļ cimdi, zeķes, zābaciņi, sniega lāpstas un ragavas! Beidzot bija sagaidīta ziema!









Kaut ko tik bīstamu kā ragaviņu vilkšanu aiz transportlīdzekļa atceros tikai savā bērnībā. :D Bet mēs ar Kundziņu ticam - ja trakojot cilvēks tomēr neaizmirst domāt ar galvu, tad brīžiem ne tikai ir vērts, bet pat vajag izkāpt ārā no baiļu, noteikumu un aizliegumu rāmjiem. Arī es tiku pavilkta pārsimt metrus. Bērniem par lielu prieku un putniem par biedēkli. Domāju manu spiegšanu dzirdēja arī kaimiņi aiz meža. :D Bet, kad uz ragavām uzsēdās Kundziņš, mana kvadrotprasme izrādījās pietiekami tizla, lai nolauztu ragutām stūres slieci. Forši pieaugušie mūsmājās... :D



Apbrīnojami, kā arī 30 gadu vecumā pēķšņi var rasties interese par to, kas līdz šim bijis pašsaprotams un visnotaļ vienaldzīgs! Šonedēļ biju mājas entuziastiskākais ornitologs! Pa naktīm šķiroju un pētīju kamerā iebildētos foto, meklēju tīmeklī atbilstošus sugu nosaukumus un dienas pavadīju te tupot koka mājā un mēģinot noķert putnu tuvplānus, te lūrot pa logu caur binokli! :)






Ziema ilga četras pilnas dienas. Un paldies Debestētiņam par to. Tomēr sirdīm, domām un rokām jau pavasara režīms. :) Tāpēc...
... sniegu kausējām...


 ...puķes uz galda likām...


...Lieldienu zaķi šuvām.


Iedvesmojies no manām Bebru skolas bildēm, jaunais skroderis bija apņēmības pilns arī pats visu redzēto uztapināt! Un es noceļu cepuri mazā šuvēja pacietības un rūpības priekšā!


Un tā mēs abi rosījāmies pa manu darbistabu. Arī es šādus tādus darbiņus iespēju. Gan ielāpu biksēm uzliku, gan pāris muklukus vēl pašūdināju, gan Spaiderzaķsuni radīju!:)





Cepumus cepām, melleņu klipas vārījām, daudz animācijas kino skatījāmies, mīklas iekš pasakas.net minējām, naktīs latviešu tautas pasakas lasījām, izdzīvojām pasakainu brīvlaiku kopā!




Un tagad droši varam teikt: Pavasaris klāt!
Sākas pēdējais bērnudārza cēliens.