Nezinu kā jums, bet man pie sirds vislabāk iet tieši mazie svētki. Sieviešu, vīriešu, mammu, tētu svētki- manis pēc varētu būt savi svētki arī vecmāmiņām, opīšiem, suņukiem, kaķēniem, jo grāmatām, maizei, sieram un citām ikdienai būtiskām lietām savi svētki taču jau ir! Svētku nevar būt par daudz, tam ticu no sirds!
Mūsu ģimenes pēdējā laika lielākais izaicinājums ir integrēšanās Ērgļos. Tāpēc, kad uzzināju, ka Ērgļu entuziasti rīko tēva dienas pasākumu, nolēmu aicināti/neaicināta ielauzties šajā ballītē kā dalībnieks un mācīt tētīšiem siet kaklasaites. :) Forši! Pie reizes pati iemācījos!


...Un guvu atbildes uz galvā šad tad ierausušos jautājumu par to, kā tiek gatavoti knaģi.


...Ar lielu interesi sekoju līdzi armijas lietām. Padomju Vs Nato.







...Kāri tvēru fotomirkļus, kad tēvi svērās kopā ar savām atvasēm...



Un ik pa laikam atgriezos pie savas daudzkaklu tūjas, lai kārtējam interesentam iedīdītu roku Vinzoras un pusVinzoras mezgla siešanā...




Un, lai jums nešķistu, ka tāds mačo pasākums vien bij`, pastāstīšu, ka bija arī tētis, kas cepa pankūkas un mammas, kas pievilkās.




Samīļojiet savus tētus, vectēvus, vīrus, dēlus! Mīļos, stipros, gādīgos! Samīļojiet biežāk! Arī dienās, kad to neprasa svētku programma...