Tas ir noticis. Mans vecākais bērns ir pirmklasnieks.
Lieki piebilst, ka laiks paskrējis nemanot. Man ir sajūta, ka skolas jautājums, par spīti pēdējo gadu intensīvajam izziņas procesam par šo tēmu, mani pārsteidzis nesagatavotu. Gluži kā toreiz, kad ar bažām sākām piebraukāt uz bērnudārzu, arī tagad galvā vicinās skepses un neticības zobeni. Uz A4 lapas uzskrecelēti jautājumi dēla skolotājai. Svarīgi jautājumi. Par vērtībām, pārliecībām, vērtēšanas sistēmu un kritērijiem...

 Ģimenes vīrieši nešķiet ne uz pusi tik norūpējušies. Vecākais uzskata, ka neko labāku mēs mājmācot nenodrošināsim, bet jaunākais kāri steidz ieplūst sistēmā kā zāles vēnā. Šodien, stāvot gladiolu un rudens vēja apskāvienos, sajutos vientuļlepna. Vai lepnvientuļa. Viņš no mums aiziet. Atdalās. Nopurina manējo roku no savējās, jo pie 12klasnieka pieiet grib viens nevis mammas pavadībā. Un par to man saldsērīgs prieks. Viņš ir patstāvīgs! Viņš ir patstāvīgs...

Jaunā skola vēl jāiepazīst mums visiem. Ja direktore pirmajā septembrī met pūlī papīra lidmašīnas, tad to atļaušo uzskatīt par labu zīmi. :)






Laiki mainās. Ja manā laikā 12. klases skolēni būtu parūpējušies par tik plašu izklaides programmu kā šodien, man iespējams skola neliktos tik murgaina vieta zemes virsū. Kaut protams spēles ar mērķi "ātrāk, tālāk, augstāk" nekā diži nevairo pašapziņu tiem, kas pa pēdējām vietām.:). Bet par zzināmu jautrību sūdzēties nevar.

Mans jaunatklājums šodien spēle "Stārķis un vardes". Ķerenes revised. :) Ķērājs lec uz vienas kājas, ķeramie lēkā. Jestri! :)





Brūnās krāsas smarža skolas gaiteņos. Grīdas dēļi zem gadiem krāta kultūrslāņa... Soļu atbalsis koridoros. Ir lietas, kas tomēr mainās lēnāk, lai neteiktu nemaz. Tas daļēji pat priecē. :) Vismaz kaut kas vēl notiek manā ritmā. :D

Telpas drīkst nebūt lielas, ja griesti ir augsti. Lai domām ir kur izskrieties. Un Niklāva klasē ir skaistas stiklrūtotas durvis. 
Skolotāja sagatavojusi dāvanas. Pīlādžu ķekaru, tāfeles krītiņus un našķus. Rupjmaizi ar medu es saucu par īstu rudens našķi. Paldies skolotājai Lienai. Tā maizes šķelīte bija labs plāksteris daudzām manām bažām un raizēm.:) Ievads atbildei uz jautājumu par vērtībām.








Un ceru gūt atbildi arī uz jautājumu par tēva vārdu... (?)


Bet vispār ir pāris pirmā septembra klišejas, ko dievinu: gladiolas un kafejnīca. Šo divu dēļ es būtu gatava kaut pati atkal uzsākt skolas gaitas. :)