Pirmklasīgi.

Tas ir noticis. Mans vecākais bērns ir pirmklasnieks.
Lieki piebilst, ka laiks paskrējis nemanot. Man ir sajūta, ka skolas jautājums, par spīti pēdējo gadu intensīvajam izziņas procesam par šo tēmu, mani pārsteidzis nesagatavotu. Gluži kā toreiz, kad ar bažām sākām piebraukāt uz bērnudārzu, arī tagad galvā vicinās skepses un neticības zobeni. Uz A4 lapas uzskrecelēti jautājumi dēla skolotājai. Svarīgi jautājumi. Par vērtībām, pārliecībām, vērtēšanas sistēmu un kritērijiem...


 Ģimenes vīrieši nešķiet ne uz pusi tik norūpējušies. Vecākais uzskata, ka neko labāku mēs mājmācot nenodrošināsim, bet jaunākais kāri steidz ieplūst sistēmā kā zāles vēnā. Šodien, stāvot gladiolu un rudens vēja apskāvienos, sajutos vientuļlepna. Vai lepnvientuļa. Viņš no mums aiziet. Atdalās. Nopurina manējo roku no savējās, jo pie 12klasnieka pieiet grib viens nevis mammas pavadībā. Un par to man saldsērīgs prieks. Viņš ir patstāvīgs! Viņš ir patstāvīgs...

Jaunā skola vēl jāiepazīst mums visiem. Ja direktore pirmajā septembrī met pūlī papīra lidmašīnas, tad to atļaušo uzskatīt par labu zīmi. :)






Laiki mainās. Ja manā laikā 12. klases skolēni būtu parūpējušies par tik plašu izklaides programmu kā šodien, man iespējams skola neliktos tik murgaina vieta zemes virsū. Kaut protams spēles ar mērķi "ātrāk, tālāk, augstāk" nekā diži nevairo pašapziņu tiem, kas pa pēdējām vietām.:). Bet par zzināmu jautrību sūdzēties nevar.

Mans jaunatklājums šodien spēle "Stārķis un vardes". Ķerenes revised. :) Ķērājs lec uz vienas kājas, ķeramie lēkā. Jestri! :)





Brūnās krāsas smarža skolas gaiteņos. Grīdas dēļi zem gadiem krāta kultūrslāņa... Soļu atbalsis koridoros. Ir lietas, kas tomēr mainās lēnāk, lai neteiktu nemaz. Tas daļēji pat priecē. :) Vismaz kaut kas vēl notiek manā ritmā. :D

Telpas drīkst nebūt lielas, ja griesti ir augsti. Lai domām ir kur izskrieties. Un Niklāva klasē ir skaistas stiklrūtotas durvis. 
Skolotāja sagatavojusi dāvanas. Pīlādžu ķekaru, tāfeles krītiņus un našķus. Rupjmaizi ar medu es saucu par īstu rudens našķi. Paldies skolotājai Lienai. Tā maizes šķelīte bija labs plāksteris daudzām manām bažām un raizēm.:) Ievads atbildei uz jautājumu par vērtībām.








Un ceru gūt atbildi arī uz jautājumu par tēva vārdu... (?)


Bet vispār ir pāris pirmā septembra klišejas, ko dievinu: gladiolas un kafejnīca. Šo divu dēļ es būtu gatava kaut pati atkal uzsākt skolas gaitas. :)



Skaistu, krāsainu un priekpilnu mācību gadu visiem pirmklasniekiem, pārējiem skolas bērniem un mums- viņu vecākiem!

Alise  – (2014. gada 2. septembris 08:37)  

lai veicas!
mazās skoliņās bērni jūtas labi! tā ir ļoti laba vide lai iesāktu skolas gaitas.
ujjj, un saldējuma porcija dēlam bij varena!

Madara  – (2014. gada 2. septembris 09:21)  

Man šis prieks un skumjas vienlaicīgi būs nākošgad, kad Marita uzsāks skolas gaitas. Vēl gadu varu priecāties par kopā būšanu un iešanu pie rokas, par kārtējo meitas ģērbšanu no rīta, jo šai negribas pašai. Tas drīz beigsies, kad mamma būs vajadzība it visā :)
Sveicieni pirmklasniekam, un veiksmi vecākiem, atkal mācoties pirmās klases uzdevumus! :D

Laura  – (2014. gada 2. septembris 10:19)  

Paldies, ka uzraksti un padalies ar saviem iespaidiem par skolas gaitu sākšanu. Es ar lielu interesi vēlreiz pārlasīju Tavas pirms trīs gadiem rakstītās pārdomas par bērnudārzu... nu tik ļoti izklausās pēc manas šodienas :) Mums arī pārmaiņas, jau otro dienu mājās klusums, visi trīs sāka iet dārziņā! Satraukums un sirdsapziņas pārmetumi mijas ar prieku, ka zinu, ka vismaz pirmā diena dārziņā viņiem patika un šodien no rīta bija gatavi celties un iet uz dārziņu atkal! :)
Lai Niklāvam veiksmīgs pirmais skolas gads! Un lai tās atbildes uz jautājumiem par vērtībām un pārliecībām sakrīt ar Tavām (Jūsu) vērtībām un pārliecībām!

Laura Verza  – (2014. gada 3. septembris 20:15)  

Veiksmīgu pirmo mācību gadu!
Cik ātri laiks skrien! Liekas, ka vēl nesen tikai uzsāka bērnudārza gaitas...

Sandra  – (2014. gada 7. septembris 03:19)  

Kopš atradu šo blogu, esmu kļuvusi gandrīz vai "atkarīga" - man tāāāāā patīk Tavs optimistiski-radoši-patiesais piegājiens dzīvei! Un es ļoti novērtēju arī to, ka blogs tiek rakstīts pareizā latviešu valodā ar visiem komatiem un domuzīmēm, valodas asumiņam ik pa laikam iespraužot kādu autores izgudrotu jaunvārdu. Lai arī sevi rokdarbniecēm nepieskaitu, šis blogs vienalga mani ļoti iedvesmo - kaut vai ar prieku un šampanieša glāzi rokā veikt mājas ģenerāltīrīšanu, vai arī ar bērnu biežāk iziet ārā kādā "ekspedīcijā". Lielum lielais paldies Tev, ka tāda esi un tik dāsni dalies! :)

Ierakstīt komentāru