Mārtiņa gaiļa apaļais gads!

Ļoti, ļoti skaists novembra Mans Mazais! Protams kā pirmo pārlapoju savu daiļdarbu par Mārtiņdienas gaili. Tāds neliels trīslappušu retrospektro par mūsu vistu tēviņa piedzīvojumiem mūsģimenē. Šodien apritējis precīzi gads, kopš staltais putns ir pie mums. Un nu variet ieskatīties, kā šim gājis un cik būtiski mainījās mūsu ģimenes ikdiena.




Un kaut katrā MM numurā būtu raksts par kādu lielu ģimeni! Tos parasti izlasu pirmos. Nopriecājos līdzi skaistajai Ādažu ģimenītei žurnāla lappusēs. Tik patiess stāsts. Vienkāršs un sirsnīgs.
" Bet- kā es tieku galā? Nu netieku taču! Nekad neesmu tikusi! Kas vispār ir tikt galā?..." 


Un otrs mīļākais raksts man personīgi bija par dzemdību tūristu ģimenīti. Atkal kāda skaista, neparasta pieredze. Un viela pārdomām. Par to, cik dažādi mēs katrs esam. Par to, ka kādam svarīgi, lai pus dzīve uz priekšu ir paredzama, bet cits spēj svarīgos dzīves lēmumus pieņemt sekundes laikā un dzīvi piedzīvot, nevis izdzīvot...

Mūsmājās atkal Mārtiņdiena. Par to, kā pavadījām šos svētkus- nākamreiz. :)

Martta  – (2014. gada 10. novembris 09:03)  

Izskatās tiešām krāšņi, būs jānopērk un jāizlasa kartīgi. Tagad pa "migliņu" satraukti lasīju tikai tekstu zem "Tuktuks nokļust paradīzē", pie sevis domāju - kā viņi ved to gaili karstā kartona kastē, pēc kā viņš atstieps kājas, un vēl nekautrējas to tik tēlaini un atklāti rakstīt žurnālā?:) Prieks, ka tā ir cita paradīze un gaiļam viss labi!

Ierakstīt komentāru