Ļoti, ļoti skaists novembra Mans Mazais! Protams kā pirmo pārlapoju savu daiļdarbu par Mārtiņdienas gaili. Tāds neliels trīslappušu retrospektro par mūsu vistu tēviņa piedzīvojumiem mūsģimenē. Šodien apritējis precīzi gads, kopš staltais putns ir pie mums. Un nu variet ieskatīties, kā šim gājis un cik būtiski mainījās mūsu ģimenes ikdiena.

Un kaut katrā MM numurā būtu raksts par kādu lielu ģimeni! Tos parasti izlasu pirmos. Nopriecājos līdzi skaistajai Ādažu ģimenītei žurnāla lappusēs. Tik patiess stāsts. Vienkāršs un sirsnīgs.
" Bet- kā es tieku galā? Nu netieku taču! Nekad neesmu tikusi! Kas vispār ir tikt galā?..." 


Un otrs mīļākais raksts man personīgi bija par dzemdību tūristu ģimenīti. Atkal kāda skaista, neparasta pieredze. Un viela pārdomām. Par to, cik dažādi mēs katrs esam. Par to, ka kādam svarīgi, lai pus dzīve uz priekšu ir paredzama, bet cits spēj svarīgos dzīves lēmumus pieņemt sekundes laikā un dzīvi piedzīvot, nevis izdzīvot...