Pavasaris darbistabā.

Kā katru gadu janvāris un februāris ir pēcsvētku attapšanās un tēriņu radīto morālo rētu dziedēšanas laiks. :)  Tāpēc manā izvēlētajā profesijā mēneši, kuros teorētiski varētu strādāt visražīgāk (nav daudz valsts svētku, nav dārza darbu un vispār ārā no rīta līdz vakaram ir tumšs :)), ir tādi laiski pārdomu mēneši.
Bet brīdī, kad aizvien biežāk pa debesīm ripo saulesbumba, galviņas no zemes izbāž pirmie sniegpulkstenīši un Mammas Rokās teorētiski vajadzētu iegult grābeklim, sākas rosīga pavasara šūšanas darba sezona! :)

Daļiņa Latvijas pavasara šonedēļ aizceļoja uz saulaino Spāniju! Madrides ielās nu zaļos Latvijas mežs! :)...





... Un pasataigāsies Princese Latvijas pavasara krāsās! :)


Un vēl viens ceļotājs. :) Pavasarīgs priekšautiņš devās un Angliju. Lai radītu māju sajūtu tur tālumā... Kādā no tām lietainajām Anglijas dienām, kad sprakšķēs malka kamīnā un virtuvi piepildīs cepumu smarža...




Pavasara rosīšanās darbistabā rit pilnā sparā. Top paraugi vasaras gadatirdziņiem, bariņš princešu gaida uz parādīšanos veikaliņa plauktos, rindā uz šujmašīnu gaida arī mazie kubi. Nedēļas nogalē gan tomēr ļaušu rokās ieslīdēt tam grābeklim. Jāpiepucē sēta. :) Nākošā nedēļa skolēnu brīvlaiks- ciemiņi uz Zaubes mežiņu plūdīs pēc grafika! :D 

P.S. Vai es netīšām būtu atslēgusi iespēju komentēt manus rakstus? ;)

Aija  – (2015. gada 13. marts 09:59)  

Nē, domāju, ka komentu opcija darbojas. :) Visi tik paguruši no ziemas, ka nespēj vairs pat tausiņus uz klaviatūras nospiest.
Taču gan jau visi turpina lasīt un priecāties par Zaubes mežiņā notiekošo. :)
Lai veicas nedēļas nogalē plānotajos pavasara darbos!

Laura  – (2015. gada 13. marts 10:24)  

Eh, jā! Ar tiem komentāriem pēdējā laikā ir tā švaki... gan pašai ar rakstīšanu, gan ar sagaidīšanu savā blogā... brīžiem pat rodas jautājums - vai vispār kāds to lasa, ko es ar vienu roku (otrā turot bēbi) mēģinu uzrakstīt?
Bet Tavi darbiņi, kā vienmēr, ļoti burvīgi skaisti! Es it kā šūt māku, bet pie dažām, īpaši princešu, detaļām skatos un brīnos - kā Tu to dabū gatavu!
Un sakārdināji mani ar grābekli - būs laikam jāsāk domāt par braukšanu uz laukiem!
Lai aizraujošs bērnu brīvlaiks!

Sandra  – (2015. gada 13. marts 23:28)  

Laurai:
Nekad nebiju tavu blogu redzējusi, un intereses pēc uzklikšķināju, bet google man to nobloķēja, norādot, ka tavā blogā esot malware. Varbūt tikai man tā nobloķēja, bet varbūt jāapskatās, vai kaut ko vajag salabot? Lai veicas, Sandra.

Laine  – (2015. gada 14. marts 16:40)  

Nu, re, vismaz 4 lasītāji pieteicās :)

rafinja  – (2015. gada 20. marts 14:51)  

Hmz, vai man liekas, vai Tev peedeejaa gada laikaa ierakstu ir palicis daudz mazaak? Arceros, kad ar deelu seedeeju maajaas (laimiigais Spiderzakja iipashnieks), tad Tava bloga lasiishana bija tapusi par tradiiciju. Ar karstas kafijas kruuzi rokaa ienirt Tavaa pasaulee, kameer mazais guleeja diendusu... Tagad, diezgan biezji sanaak ieskatiities te un secinaat, ka nekaa jauna nav...bet, kad ir- kas par lasiitprieku iekshaa mostas :)
Lai veicas ar darbiem daarzaa, maajaas un blogaa! :)

Laine  – (2015. gada 22. marts 12:24)  

Rafinja- jā, pēdējā gada laikā tiešām rakstu mazāk. Tas laiks, kas pie datora sēdēju līdz trijiem naktī, lai gūtu lasītāju atzinību, ir garām :)
Cilvēki, mainās, personības attīstās, intereses nāk klāt, bērni izaug... Likās sausi runāt par ikdienā notiekošo šāda profila blogā, kurš uzsākts kā rokdarbu un bērnkopības blogs. Jo mani interesē arī politika, zinātne, izglītība, utt. Un vēl bija posms, kurā man pašai vajadzēja iedvesmu. Tādā brīdī likās aplami trallināt blogā...
Es vispār apbrīnoju tos cilvēkus, kuriem viss ir skaidrs! Ikreiz, kad mani piemeklē šī sajūta, nonāku situācijā, kad atkal ieslēdzas domāšanas un analizēšanas process un nākas iepriekšējo pārliecību apgāzt. :) Man bija posms, kad likās, ka tik maz zinu, ka nav ko teikt vispār. Lasīju savus senos blogierakstus un domāju- kāda viszinoša sieviete! :D tagad šī sieviete vairs tik zinoša nav vis. Bērni izauguši, runā pretīm, visu vairs nevar kā pēc grāmatas izdarīt. Bijušas vilšanās (jo laikam jau bijušas gaidas)... Un bijuši atklāsmju pilni mirkļi!
Grūti visiem likt uz delnas savu ikdienu, ja pats nesaproti, kas tevī veidojas! Tā, it kā notiktu zemestrīce, vulkāna izvirdums un šļūdoņi vienlaicīgi. Tā, it kā būvētos un celtos jauna kalnu grēda! Man bija sajūta, ka ir jānogaida līdz šī grēda izveidojas līdz galam, atdziest, un tad es būtu spējīga atkal runāt. :)
Grēda ir izveidojusies. Tai jāatdziest. Un tad es runāšu. Runāšu biežāk. Un stingrāk. :) Bet vai to vēlēsies dzirdēt tie/tās, kas šeit meklē piegrieztni bērnu bikšelēm?...

rafinja  – (2015. gada 23. marts 15:56)  

Es taapat apbriinoju, ka speej rakstiit, kaut retaak, bet tomeer! :) Nekad sheit neesmu mekleejusi piegrieztni bikseem :D lai gan kubu savam deelam gan meegjinaaju uztaisiit. Tas cieta fiasko. Darbu un sirdi ieguldiiji uz visi 100% un speeleeties ar pati vareeju ar vinju :D
Man Tavaa blogaa vienmeer vairaak ir saistiijis tas, ko Tu uztapini mazajiem, tas kaa staasti par dziivi savaa nostuuriitii, beernu gaitaam, mediibaam pa iipashajaam bodiiteem, kaa svini sveetkus utt utt utt. Man Tavs blogs vienmeer ir bijis vairaak kaa vieta, kur ieluukoties, kad gribas atvilkt elpu, jo te vienmeer var izlasiit kaadu interesantu staastu par gandriiz dajebko :)
Ceru, ka tad, kad buus izdevies sagaidiit otru beebi un dziivoshos pa maajaam, vareeshu te atkal atsleegties no pasaules, kaut uz dazjaam minuuteem! :)

Ierakstīt komentāru