Saulriets A4

Ir tādas dienas, kad, par spīti pasakaini skaistam laikam ārā, tā arī neizdodas atrast brīvu sprīdi ieelpot svaigu gaisu. Vienā no šādām dienām bijām mājās mēs ar Niklāvu vien. Kamēr līdz padusēm biju ierakusies darbos, ļāvu jaunietim sevi izklaidēt ar BBC  Planeth Dinosaur sērijām. Ļoti jau aizraujoši, protams, un arī es priecājos par šādu izziņas pilnu materiālu darbu fonā, taču, kad siltā pavasara saule sāka iekrāsot debesi sārtu, pie manis ieradās ciemiņš. Sirdsapziņas rūķītis. Viņš daudz nerunāja. Pasniedza man mēteli, zābakus, pasteļkrītiņu kārbiņu un zīmēšanas albumu...

Tā mēs ar Niklāvu pavadījām vienu skaistu, radošu stundu saulrieta pavasarī. Izstaigājām pagalmu krustu šķērsu, tverdami labākos kadrus. Mēģinājām saskatīt iespējami daudzāk krāsu debesīs, sagaidījām mēnesi, klausījāmies pavasara skaņās.








Un beidzot ieraudzīju jumtiņu, ko abi ar māsu cītīgi vija visas ziemas garumā! Biju patiesi pārsteigta, ka mazajiem putnēniem izdevies radīt stingru jumtiņu, kuram, kā teicās pats meistars, pat sniegs nekrītot cauri! :)


Labi, ka todien izgājām laukā. Kaut vai tikai uz stundiņu. Tomēr tā izrādījās pati skaistākā pagājušās nedēļas stundiņa. :)





Ierakstīt komentāru