Paleontoloģiskais randiņš.

Lūkojoties uz šķērssvītrās virpuļojošām sniegpārslām aiz loga, grūti ticēt, ka vēl pirms pāris dienām bija Pavasaris. Nesenais skaistais laiciņš uzradās kā balva centīgajiem skolēniem viņu brīvlaikā. :)
Savā brīvnedēļā mani bērni darīja to, ko bērniem laukos jādara- braukāja ar riteņiem, spēlējās štābiņā, veidoja tam piebūvi, papildināja savu trofeju kolekciju, taisīja aizsprostu Amigo purvā un spēlēja frisbiju ar suni. Paspējām arī aiziet pārgājienā tepat Zaubes mežiņā un katrreiz pārliecinos, ka pēc skaistām dabas takām nemaz nav jālūko tālu- dažkārt noder vienkārši noiet ierasto maršrutu no cita gala vai citā gadalaikā un atkal un atkal izdodas ieraudzīt skaistas vietas, kas pirms tam palikušas neievērotas.

Brīvlaikā it kā pieklājas kaut kur doties visiem kopā. Mums šādu mirkļu netrūkst ikdienā, tāpēc muzeju apmeklējumus parasti ieplānojam ārpus brīvdienām un brīvlaikiem. Tomēr šoreiz izdarījām izņēmumu. Jo devāmies ne gluži uz muzeju, bet uz konkrēti sarunātu zinātnisko randiņu. :)

Tātad nedēļas vidū devāmies uz Dabas muzeju pie paleontologa.





Pašam muzejam atlicinājām vien pārdesmit minūtes un sapratām, ka tuvākajā laikā atgriezīsimies vēlreiz. Pa pāris gadiem, kopš bijām te pēdējo reizi, daudz kas mainījies un ticis pilnveidots! Muzejs kļuvis vēl interaktīvāks, vēl mūsdienīgāks un tas rada lielu, lielu prieku un lepnumu!




Bet nu pie lietas! Bijām aizbraukuši uz muzeju izzināt un sagrupēt savu fosiliju jeb pārakmeņojušos senseno radību kolekciju un tieši to arī cītīgi darījām veselu pusotru stundu. Atsaucīgā muzeja paleontologa Ivara Zupiņa kompānijā pamazām atklājām savu pēdējos gados iekrāto fosilo fragmentu nosaukumus un nu šīs zināšanas pielietosim katru reizi, kad ienirsim vectēva grantsbedrē vai atradīsim kādu dārgumu uz ceļa!

Mūsu fosilijas galvenokārt atrastas Jaunpiebalgas grants raktuvēs. Tas ne tuvu nenozīmē, ka tur tās kādreiz arī dabīgi mitinājušās. Vidzemes augstienes tagadējā teritorijā pirms daudziem simtiem miljonu gadu bijusi jūra. Turklāt lielākajā tagadējās augstienes teritorijā bijusi jūras dziļākā daļa. Kalni Latvijā veidojušies salīdzinoši  nesen (ja par nesenu varam saukt miljoniem gadu vecu vēsturi :)). Vienvārdsakot- Latvijas teritorija bija zem ūdens. Mūsu grantsbedrēs atrodamās fosilijas ar šļūdoņiem šurp atnestas no Igaunijas. Tālab visi mūsu paraugi, lai arī ir skaisti suvenīri no mūsu kaimiņvalsts, tomēr nav zinātniski nozīmīgi. Lai izraktu sava laika liecības Jaunpiebalgā, vispirms vajadzētu ierakties līdz jūras līmenim un tad vēl tikpat dziļi... :)


Vairums mūsu fosiliju ir dzīvnieki.
Lielākā daļa šo dzīvnieku dzīvojuši ordovika periodā ~430 000 000 miljoniem gadu!

Stabuļu korallis /sarcinula/


Šūnu korallis /favositidae/




Ķēžu korallis /halysites/


Sūnenis /bryozoa/


Jūras lilija (kā izrādās, zem mānīgā nosaukuma tomēr slēpjas dzīvnieks) /crinoidea/
Mūsu kolekcijā ir šīs lilijas kātiņa fragmenti dažādos rakursos...



Vienpatņa korallis /rugosa/


Gliemīši ir vēl senāki kā iepriekšminētie dzīvnieki. Šie dzīvojuši paleozoja ēras kembrija periodā ~pirms 500 000 000 gadu

Vēderkājgliemis (gastropods) /Deaechospira elliptica/


Pleckāji jeb brahiopodi
Būtībā tie ir atveramie gliemežvāciņi. Fosilijās tie izskatās dikti dažādi. Viss atkarīgs no redzamības rakursa, un saglabājušās daļas. Jāpiepūl viss savs 3D funktieris , lai saprastu, kura gliemežnīcas daļa redzama fosilijā. :)



Lai gan paleontologs šo piegrupēja pie šūnu koraļļiem, tuvāk papētot man radās aizdomas, ka šis nu reiz varētu būt augs. Cyclocrinites. Bet iespējams es kļūdos :) Tāpēc vēl jo vairāk būtu lieliski, ja piepildītos mans vasaras plāns sarīkot pāris dienu zinātnisko paurķēšanos Jaunpiebalgas grantsbedrē Ivara Zupiņa pavadībā. :)


Tā ir fantastiska sajūta- turēt rokās kaut ko, kas ir simtiem miljonu gadu vecs! Kaut koraļļu un gliemju fosilijas nebūt nav retums Latvijā. Patiesu pārsteigumu es piedzīvoju uzzinot, ka tepat Madonā grantsbedrē atrasts mamuta ilknis!!! Un, ja vien būtu iespēja parakties Gaujas senlejā pie Siguldas, tad nebūtu nekāds brīnums atrast arī dinozaurus... :)

Ja šajā rakstā atpazināt kādu no savas kolekcijas dārgumiem, nekautrējieties doties uz Dabas muzeju! Iepriekš sazinieties ar paleontologu. Bet līdz tam- mums tika piekodināts datēt atrastās fosilijas vietu un datumu, kurā tā atrasta.

Pēc noderīgas informācijas tveriet  Fossiilid.info

Inese Grīnberga  – (2015. gada 22. marts 16:38)  

Fantastiski!!!
Un kolekcija varen iespaidīga :)
Nemaz nezināju ka ir šāda iespēja ko vairāk uzzināt par saviem atradumiem. Neviens vien dārgums pēc apskates ir nolikts savā vietā kur atrasts. Tomēr izrādās ka šādām lietām ir vērts atvēlēt savu vietiņu kādā plauktā :)

Aija Elliņa  – (2015. gada 22. marts 18:15)  

Ak, mans mīļais vilciņš!!! Joprojām netieku pie jaunas profila bildes ''draugos'', jo tajā esmu kopā ar VIŅU! :D Pasakaina kolekcija! Mūsu ģimenei arī ļoti patīk Dabas muzejs.

Vi  – (2015. gada 22. marts 19:05)  

Cik aizraujoši! jums ir varena kolekcija. Pilnīgi sagribējās aizbraukt uz dabas muzeju...

Laine  – (2015. gada 23. marts 07:45)  

Meitenes tiešām fantastiski! Turēt rokā kaut ko, kas ir tik ļoti, ļoti neiedomājami sens!
Inese- jā, iespēja pastāv un turklāt oficiāla. Muzeja mājaslapā var sameklēt paleontologa kontaktus. Man to siedeva muzeja pārstāve tviterī.
Paleontologs ir ļoti zinošs, atsaucīgs un ārkārtīgi entuziastisks. Turklāt prot izskaidrot arī bērniem pieņemamā valodā. :) Tiesa-bērni pusotras stundas laikā drusku zaudēja uzmanību, bet iespēja palūkoties uz mūsu atradumiem caur 8x palielinājuma lupu, ļāva atkal bērnus mobilizēt klausīties. :)
Aija- vilciņš makans! Es bik` sašokējos, jo mūsu pusē Zaubē tagad vairāki vilki manīti. Laikam uz ceļa ar šitādu negribētu sastapties... :)
Vi- tev vieta vasarā grantsbedrē jau rezervēts. Bet pagaidām- uz muzeju! :)

Sigita Raksta  – (2015. gada 23. marts 17:50)  

Cik interesanti!!! Kur ir manas fosilijas? Skolas gados bija iekrātas, bet nu esmu neziņā, kur tās? - vai laukos kādā kastē vai atgriezušās dabā? Arī es nezināju, ka ir tāda iespēja...

Dzintra  – (2015. gada 24. marts 11:55)  

kad ar bruņuzivi nepietiek, tad tik rok senlejā līdz pat dinozauram!;D man tik lieli miljonu skaiti un ģeo-ēras galvā neturas, tpc nekad neatcerps un nezinu , kurš senāks - dinosi vai vietējā Zivs:)
pērnvasar pēc lietiem vai pavasara plūdiem Gaujas pludmalē bija ļoti daudz bruņzivju krikumiņu. izskatās vēl eksotiskākas par pārkaļķojumiem - tādas pilnīgi metāliski mirdzošas...ja tik spožas, tad laikam tomēr stipri jaunākas. toties vietējās, nav igauņu:))
paldies, milzu paldies par konsultācijas publiskošanu!

Laine  – (2015. gada 25. marts 07:59)  

Dzintra! Tas tik bij tāds paleontologa nekad nepiepildāmais sapnis- parakāties teritorijā, kas savu reljefu saglabājusi miljoniem gadu. Par laimi vai diemžēl (no kura skatupunkta veramies), šī teritorijā pazīstama kā GNP un ir noliegta jebkādām aktivitātēm. Arī bruņzivis, cik sapratu no paleontologa, ir šīs teritorijas sastāvdaļa un drīkstētu būt ņemta tikai zinātnes nolūkos. Tas, par ko tu runā, noteikti ir šīs zivs pārkristalizējies skelets. Un, jā, bruņzivis ir krietni, krietni vecākas par dizozauriem. :)

dabasmamma  – (2015. gada 2. aprīlis 11:53)  

Īstais ieraksts Albertam!
Musmājās akmeņi tiek nesti istabā un likti kastītēs ar uzrakstiem, "dārza akmenis", "kalna akmenis", "Alberta atrastais akmenis" utt.
Paldies par tik interesantu randiņu!!! Raksti vēl!

Ierakstīt komentāru