Lūkojoties uz šķērssvītrās virpuļojošām sniegpārslām aiz loga, grūti ticēt, ka vēl pirms pāris dienām bija Pavasaris. Nesenais skaistais laiciņš uzradās kā balva centīgajiem skolēniem viņu brīvlaikā. :)
Savā brīvnedēļā mani bērni darīja to, ko bērniem laukos jādara- braukāja ar riteņiem, spēlējās štābiņā, veidoja tam piebūvi, papildināja savu trofeju kolekciju, taisīja aizsprostu Amigo purvā un spēlēja frisbiju ar suni. Paspējām arī aiziet pārgājienā tepat Zaubes mežiņā un katrreiz pārliecinos, ka pēc skaistām dabas takām nemaz nav jālūko tālu- dažkārt noder vienkārši noiet ierasto maršrutu no cita gala vai citā gadalaikā un atkal un atkal izdodas ieraudzīt skaistas vietas, kas pirms tam palikušas neievērotas.

Brīvlaikā it kā pieklājas kaut kur doties visiem kopā. Mums šādu mirkļu netrūkst ikdienā, tāpēc muzeju apmeklējumus parasti ieplānojam ārpus brīvdienām un brīvlaikiem. Tomēr šoreiz izdarījām izņēmumu. Jo devāmies ne gluži uz muzeju, bet uz konkrēti sarunātu zinātnisko randiņu. :)

Tātad nedēļas vidū devāmies uz Dabas muzeju pie paleontologa.





Pašam muzejam atlicinājām vien pārdesmit minūtes un sapratām, ka tuvākajā laikā atgriezīsimies vēlreiz. Pa pāris gadiem, kopš bijām te pēdējo reizi, daudz kas mainījies un ticis pilnveidots! Muzejs kļuvis vēl interaktīvāks, vēl mūsdienīgāks un tas rada lielu, lielu prieku un lepnumu!




Bet nu pie lietas! Bijām aizbraukuši uz muzeju izzināt un sagrupēt savu fosiliju jeb pārakmeņojušos senseno radību kolekciju un tieši to arī cītīgi darījām veselu pusotru stundu. Atsaucīgā muzeja paleontologa Ivara Zupiņa kompānijā pamazām atklājām savu pēdējos gados iekrāto fosilo fragmentu nosaukumus un nu šīs zināšanas pielietosim katru reizi, kad ienirsim vectēva grantsbedrē vai atradīsim kādu dārgumu uz ceļa!

Mūsu fosilijas galvenokārt atrastas Jaunpiebalgas grants raktuvēs. Tas ne tuvu nenozīmē, ka tur tās kādreiz arī dabīgi mitinājušās. Vidzemes augstienes tagadējā teritorijā pirms daudziem simtiem miljonu gadu bijusi jūra. Turklāt lielākajā tagadējās augstienes teritorijā bijusi jūras dziļākā daļa. Kalni Latvijā veidojušies salīdzinoši  nesen (ja par nesenu varam saukt miljoniem gadu vecu vēsturi :)). Vienvārdsakot- Latvijas teritorija bija zem ūdens. Mūsu grantsbedrēs atrodamās fosilijas ar šļūdoņiem šurp atnestas no Igaunijas. Tālab visi mūsu paraugi, lai arī ir skaisti suvenīri no mūsu kaimiņvalsts, tomēr nav zinātniski nozīmīgi. Lai izraktu sava laika liecības Jaunpiebalgā, vispirms vajadzētu ierakties līdz jūras līmenim un tad vēl tikpat dziļi... :)










Mūsu kolekcijā ir šīs lilijas kātiņa fragmenti dažādos rakursos...









Ja šajā rakstā atpazināt kādu no savas kolekcijas dārgumiem, nekautrējieties doties uz Dabas muzeju! Iepriekš sazinieties ar paleontologu. Bet līdz tam- mums tika piekodināts datēt atrastās fosilijas vietu un datumu, kurā tā atrasta.

Pēc noderīgas informācijas tveriet  Fossiilid.info