Lielā neikdiena.

Visi kopā. Man ir svarīgi, lai laiku pa laikam mēs visi būtu kopā. Nav svarīgi cik kuru reizi, bet, kad esam kopā, tad esam VISI. Un tad iet vaļā svētki!
Un svētki ir viss, kas nav ikdiena.
Arī veco žurnālu izvilkšana no neznokurienes un multfilmu skatīšanās zvilnot vecmammas atvestajā masāžas kušetē. Vai piemēram spēja iedvesma rakstīt dzeju par Atlantīdu, Riņķu Dievu, Saules un Mēness strīdēšanos. Svētki taču!
Viss, kas nav ikdiena, ir svētki.




Bet protams galvenais kopāsanākšanas iemesls šoreiz bija tie svētki ar to mutes mazgāšanu, olu krāsošanu un citām īpaši apļajām, saulgriežu, auglības, svētajām, sakrālajām, dievturīgajām, māņticīgajām izdarībām.
Es vienīgā no ģimenes pamodos pirms saules lēkta. Un viena gāju muti mazgāt skaidravota ūdenī. Bet mazgājās arī pārejā ģimene. Vēlāk, bet mazgājās. Arī suns.
Skolotāja Mārīte teica, ka Lieldienu zaķa nav. Viņa neticot, ka ir. Slikti, skolotāj, jo izrādās, Lieldienu zaķis nes olas tikai tiem, kas tic! :) Mēs ticam un mums atnesa! Daudz raibu, glītu-glītiņu oliņu un vēl tādas gardas, spīdīgas no resnas piena šokolādes!
Katrai oliņai ir vistiņa un gailītis. Sitoties šis jāievēro, citādi kāds azartiskāks spēlmanis ņems un olu tiesā iesūdzēs! :) Tajā pašā tiesā, kur olu kaujās kritušās olas ar sāli notiesā. Mēs visi kā viens pirmo kumāsu iekodām bez sāls. Varbūt melosim. Bet varbūt vienkārši pirms tās ēšanas vajag izdomāt kādu jaunu Lieldienu rituālu atmiņas uzlabošanai. :)














Lupatiņas, diedziņi, rīsu graudiņi, sīksīkas zālītes, mazmazītiņs lapiņas un vēl daži citi deminutīviņi kopā jāsavirpina, lai pēc minūtēm piecpadsmit sīpolmizu peldē Lielo brīnumu ieraudzītu!
Un tad skaistās oliņboliņas džimpiņrimpiņas jānoripina pa dēli! Kurš teica, ka ar ēdienu spēlēties, nu, nu, nu, nedrīkst!? Drīkst! Lielā dienā drīkst. Izņemot Tevi, Bruni! Tu olas mierā liec!








Uzkult, saputot, pastrīdēties par pienākumiem- radoši mokoši, bet maltītei jātop! Saldējums, kurš nesasalst kā nākas, gaļa, kas uz pannas par sīkstuli pārtop- viss, viss kliegtinkliedz, ka OLAS Lielajā dienā ir galvenā ēdmaņa! :)






Šūpojies(i) tautumeita
Lieldienīšu šūpolēs(i)

Iešūposi rudzus kviešus
Stallī bēru kumeliņu

Stallī bēru kumeliņu
Sev diženu arājiņu.

Citu dziesmu šūpojoties nezinu. Un nemaz nevajag. Šī ir mīļa, no bērnības līdzi nākusi. Latvju daiļavas Lieldienu mantra. :) Un vai re` kā! Viss notiek!




Gaišu pavasari visapkārt!

dabasmamma  – (2015. gada 9. aprīlis 10:35)  

Tik skaisti svētki jums bijušī! Un kas par olām! Tradīcijas jāturpina un jāpavairo. Īpaši tās ar sāli. Mūsu mājās majonēzei ir liels spēks. Alberts izlasīja, ka tur esot sāls klāt. N utik jāēd pilnām mutēm. Suns jums vienkārsi brīnums. Īsts olu ķērājs. Prieks tevi redzēt, dzirdēt! Tavos rakstos ir maģija, ļoti pozitīva!!!!!

Madara  – (2015. gada 10. aprīlis 11:35)  

Forši svētki. Brunčiks super. Mums arī parasti ir svētki ik mīļu brīdi kad vienkārši visi esam kopā, kas arī mums ir retums. Un kad beidzot tāda diena ir, vienalga, pirmdienā vai sestdienā, svinam kopā būšanu.
Un mums arī Lieldienzaķis nes olas, jo mēs ticam :D
Pagājušo sestdien raidījumā ķepa uz sirds viesojās vienā ticīgā ģimenē, kur bērniem arī māca ka nav tāda zaķa, kas nes olas. Un bija tāda frāze no sievas puses beigās - skumji, ka ķipa ticot kam tādam. Es uzreiz nodomāju, skumji, ka tādi vecāki, kas bērniem neļauj ticēt un fantazēt.

Ierakstīt komentāru