Rīgā ievas jau nozied. Mums te kalnos :) tikai pumpuros. Dienu pirms šī raksta pumpuri izsprāga smaržīgos ziedos, līdz ar reibinošo smaržu atnesdami arī ierasto ievziedu laika vēsumu. Vēl jo vairāk jāpriecājas, ka saulainajā nedēļas nogalē iespējām pabūt dabā.


Nu jau ceturto gadu pēc kārtas esam "Ērču un arī karūsu čempionāta"  dalībnieki. Otro gadu startējam pilnā sastāvā. Kaut jāatzīst, ka tad, kad uz čempionātu devāmies kā pieaugušie (ne ģimene), rezultāti izpelnījās pat pjedestālus, kamēr startējot kopā ar bērniem vienkārši... baudām kopā būšanu. :)

Ērču bija maz. Karūsu arī mazāk kā citus gadus. Taču ar katru gadu piepulcējas pa kādai jaukai darbnīcai. Šogad rotkaļu darbnīcā veidojām stopsaktas, māla darbnīcā lipinājām māla traukus un dekorācijas bez virpas, ziepju un sveču darbnīcā būrām aromātus un lējām tos formās. Laiks mūs pamatīgi lutināja un kompānija bija superforša. Mums kā zossaimniekiem gan septiņos vajadzēja steigties uz 60km attālo kūti, kamēr pārējie palika baudīt pēcballīti un nakts kino. :)















Mazmakšķerēšanas iedvesmots Niklāvs ņēmās taisīt makšķeri arī Zosēnos. Lazdaskāts, pludiņš (korķis, spalva, izkaltis kociņš), āķītis, sviniņš un pīcka gatava! Ar līdzīgu uzparikti mēs ar māsu bērnībā gādājām kaķiem pusdienas. Kaut, ja pareizi atceros, mūsējā sastāvēja tikai no kāta un āķa. :)





Kad māsa saka, ka kopā ar brāli ies makšķerēt, tas nenozīmē, ka viņa tiešām stāvēs ar makšķeri. Par spīti tam, ka tādu viņai pat pagatavoju. Nē, viņa ir slieku sargs, izlūks, "ātrāk,ātrāk" kūdītājs, labāko iemešanas vietu noteicējs un pa starpbrīžiem arī pieneņēdājs. Abi ar suni. Mūsu sunim garšo pienenes. Un jēlas zivis. Tāpēc arī viņš vienmēr dodas līdzi uz dīķmalu.



Niklāvam uz āķa divi asarēni, pārējos piemeklēja tētis. Kad dienas darbi apskrieti, asarīšu palete dodas iekšā kūpinātavā. Piekūpina pilnu pagalmu ķiplokzivju aromāta un perfekti noslēdz nedēļas nogali!