Kāda jēga ziemai pirms pavasara?

12:31


Mūsu dēls pēdējā laikā iemīļojis teicienu "Kāda jēga?..."
Viņš prasa: "Kāda jēga klāt gultu no rīta, ja vakarā tā atkal jāuzklāj?", "Kāda jēga pucēties, ja tas domāts tikai stilīgumam?", "Kāda jēga mācīties, ja tāpat nomirsim?" Kāda jēga, kāda jēga, kāda jēga?...
Dažreiz ir grūti atbildēt uz tik vienkāršiem un reizē sarežģītiem jautājumiem, bet, jāatzīst- jautājums par jēgu ir lipīgs, tāpēc, vērojot soctīklus februārī, gribas vaicāt:
Kāda jēga tad dzīvot zemē ar četriem gadalaikiem, ja visa dzīvošana paiet alkstot nākamā gadalaika?! Jā, protams, arī pavasari gribas, bet viņš būs, nekur nepaliks, tikai ziema jau tāpēc nebeigsies ātrāk, ka mēs tā vienkārši gribam! :) Tad ņemam un priecājamies par to, kas mums ir. Par ZIEMU! Pietiekami vēsu, lai pļavas sniega segā vēl nerēgotos brūni atkušņa caurumi, bet pietiekami siltu, lai rastos vēlēšanās izmest lielāku līkumu pa dzimto sētu. Priecājamies par sērsnu, kas notur virs sniega pat 35kg smagus jauniešus, priecājamies par askētiskiem krāsu salikumiem, ziemas smaržu, garšu un visu citu pirmspavasara ziemai raksturīgo!


Ķeram šī gada ziemas kadrus. Kadrs dadžos, kadrs kokos. Pie reizes pavērojam, kas ierastajā pastaigu maršrutā jauns atgadījies. Piemēram, kociņi, kuru miza tikusi staltbrieža pusdienšķīvī. Vai egļu zariņi, kuri dīvainā kārtā nošķilti guļ zem eglēm...





Ar dēlu norunājam, ka uguns gatavošana/šķilšana ir vīriešu darbs. Divreiz nebija jāsaka- tikai liktas lietā lapenītē ar tēti pavadītajās vasaras naktīs gūtās zināšanas.










Man vienmēr ir bijusi morālā dilemma izdomāt pedagoģiski pareizāko risinājumu dabas pakļaušanai eksperimentiem un izziņai... No šī viedokļa raugoties, kritiku neiztur tādi klasiski bērnības prieki kā pieneņkātu rullēšana, nadziņu manikīrs no puķu ziedlapām, vainadziņu pīšana, herbāriju ievākšana, Ziemassvētku eglīte un vilkuvāļu pūkošanās... Bet... Ir taču tik jautri! :)...




Un būs, nekur jau nepaliks tas PAVASARIS. Bet ziniet, kāda būs mūsu vasara? Starp pagalēm atrastais tauriņš varētu nozīmēt, ka RAIBA!


Baudiet ziemu, pavasari vai citu dabas stāvokli, kurā šobrīd atrodaties! 
BAUDIET!


You Might Also Like

4 comments

  1. Paldies, Laine, par šo ierakstu! Es arī pēdējā laikā tik daudz domāju par šo "kāda jēga?" jautājumu. Un visvairāk jau par tiem īdētājiem, kas kopš decembra vai pat novembra čīkst, ka gaida pavasari un ienīst ziemu. Ticiet man, es esmu no salīgajām un man pat siltā istabā reizēm ir auksti, bet tieši tādēļ, ka nav iespējams no ziemas izvairīties, es to esmu pieradinājusi, atradusi nodarbes, kas man šo auksto periodu (kas ir tik ļoti garš) lauj vieglāk un pat ar lielu prieku izdzīvot. Ziemā mūsu ģimenei ir tik daudz nodarbju, ka reizēm visas grūti apvienot - distanču slēpošana, snovošana, slidošana, hokeja spēlēšana, no kalna šļūkšana, pastaigas līdz ezeram un pat ziemas peldēšana bez pirts! Un galvenais, to visu darīt kopā ar bērniem, jo tieši viņi ir tie,kas neļauj dusēt pie kamīna un velk ārā uz kalnu izkustēties. Pat vienkārša sava tuvējā perimetra apstaigāšana katru reizi ļauj ieraudzīt tik daudz jauna. Un tie, kas čīkst, ka ziemā pārāk auksts, tie paši parasti arī īd, ka pavasaris pārāk slapjš, ka vasara parāk karsta (vai lietaina) un rudens pārāk dubļains. Jāmācās vienkāršī būt "šeit un tagad" un to arī baudīt! Citādi, kāda jēga? :)

    AtbildētDzēst
  2. Nav par ko, Vivit`! Es tieši tāpat kā tu- mācos ziemu mīlēt, ja ne citādi, tad estētiski jau nu noteikti! Kaut kas ir tajos kontrastos un ainavās, kurās atklājas tas, ko citkārt slēpuši lapu mākoņi... Un cik daudz burvības ir tajā baltajā masā, ko par sniegu sauc!!! Ko tik ar to nevar pasākt! Jā, esmu iemācījusies ziemu uztvert kā svētību. Vienmēr tā tas noteikti nav bijis... Bija laiks, kad degunu no mājas labprāt nebāzu. :) Bet, kā tu saki- bērni ar savu enerģiju dod iedvesmu. Un te nu tā ir! :)

    AtbildētDzēst
  3. Man laikam mīļākais gadalaiks ir pavasaris, bet katrā gadalaikā var atrast ko skaistu. Pagājušo gadu mācījos mīlēt rudeni...to pelēko ,kas novembra beigās...man bija grūti, tāds pats laiks ir arī martā,,,pelēks,slapjš un dubļains...ma ir ļoti grūti sadzīvot ar piekto Latvijas gadalaiku - lielo Pelēko.

    AtbildētDzēst
  4. Es no sirds priecatos, ja seit butu tada ziema ka Latvija!

    AtbildētDzēst

Paldies, ka atradāt laiku, lai ielūkotos manā blogā!


Man patīk dalīties, taču visa šajā blogā pieejamā informācija un fotogrāfijas ir likumīgs "Mammas roku" īpašums un nedrīkst tikt izmantots komerciāliem mērķiem! Turpretim visi laipni aicināti smelties idejas un iedvesmu sadzīvei un dāvanām mīļiem cilvēkiem!
Man ļoti patīk, ja rakstāt par mani, taču liels lūgums allaž pievienot atsauci uz blogu "Mammasrokas"! Veiksmīgu un darbiem bagātu dienu!