Nu reiz Latvijā ir ziema. Tādas patīkamas pārmaiņas pēc vairāku gadu ilguša rudens.:) Tātad jāsvin! Un, ja svinēšana iekrīt februārī, tad jāsvin kopā- Ziemai Māmuļai un vienai foršai Ūdensvīrītei!

Interesanti redzēt, kā mana vēl tikko mazā, apčubināmā, mācāmā nu jau pati gan viesu sarakstu plāno, gan aktivitātes, gan piedomā, ka, ja jau reiz šogad svinēšana ar Cēsu klasesbiedrenēm, tad mašīnu vajadzēs tādu palielāku tētim īrēt, lai dāmas no Cēsīm uz Zaubi tiek un rotaļas padomāt, ko kolektīvi spēlēt. Visu pati. Patiesībā šoreiz viņa pat sadusmojās, kad ieteicu varbūt samazināt latviešu gramatikas uzdevumu daudzumu pie plānotajām aktivitātēm. Tika man norādīts, ka ne jau mana dzimšanas diena šī ir, un ne jau atkal es visu noteikšot. Nu vismaz mājas sakopšanas, pušķošanas un ēst gatavošanas prieks man tika :D. Un tētim atļāva pārgājienu vadīt un lopiņbarošanas safari izbraucienu. Vecmāmiņai palika fotogrāfes/ operatores riktes un ekskluzīvā iespēja būt vienīgajam pieaugušajam ciemiņam.:)