Viņu sauc Dūja. Viņa saldi iemiga. Pār vaigu rit piena pilīte, dūrītē izrauto mammas matu kušķītis. Guļ kā eņģelis mans mazais vēl pirms brīža Gulētgribu Trādirīdis. Idille nebūs ilga, vajadzētu paspēt samizot kartupelīšus vai pabeigt šūt krāsu grāmatiņu darbistabā, bet es uztaisu kafiju un ieriktējos pie datora, lai saliktu vārdos atmiņas, jo pagājis pus gads, kopš esam pazīstamas.

 Šo sešu sarežģīti vieglo mēnešu laikā izdarīti daudzi nozīmīgi darbi:

*Sasniegts 74.-80. drēbju izmērs un pēdiņa izaudzēta līdz 19. izmēram. 

*Apgūta līstprasme. Pamati un advancētā versija- ar izklupieniem, balansēšanu uz sāniem. Mācās riktēties četrrāpus.

*Izaudzēti divi zobi. Uzsākta ēšana. Ļoti garšo dārzeņi, bet putras ne visai. Dievina visu, ko mamma uz pirksta gala iedod pagaršot no sava šķīvja.

*Iegaumēts, kurš mājās ir kurš- kurš galvenais un no kura vienmēr var ēst dabūt, bet kurš vislabāk izklaidē; kurš visšūpīgāk ergosomā panēsā, bet kuram balss vissmieklīgākā. Un ir pilnīgi skaidrs, kurš pieder ģimenei un kurš ir svešs. 

*Brīžiem man šķiet, ka man rēgojas, bet brīžiem dzirdu skaidri- viņa runā. Atkārto "ku-kū", "ka-ka". Sazinās, mēģina izteikties. Dara zināmu savu nostāju. Visbiežāk tieši ēšanas laikā. Māj ar galvu "jā" vai "nē", kad kaut kas ļoti garšo vai, attiecīgi, tā ne pārāk. 

*Trīs reizes piedzīvotas iesnas un pēdējā reizē arī klepus. Un katrreiz esmu priecīga, ka tās ir tikai iesnas un tikai klepus. Ka nav konjuktivīts vai temperatūra, vai vēl kaut kas tikpat kaitinošs.

*Matu krāsa no tumšas kastaņu nomainīta uz smilšu blondu, atstājot vietu minējumiem un derībām par īsto matu krāsu.
*Rotaļās vērotāja loma nomainīta uz aktīva pētnieka lomu. Graužamās rotaļlietas tiek grauztas, ripināmās ripinātas, bet skanošās- uz šīs ir vismīļākās- skandētas!

Dūjai ir brīnišķīgs raksturs. Ģimenē smejoties dēvējam viņu par profesionālu bēbīti. :) Mazulei patīk ritms, rutīna. Ja to nodrošina, Dūja ir ļoti viegli paredzama un tādējādi izdodas ieplānot gan tālākus izbraucienus (ha, tālākie gan laikam šobrīd ir bijuši uz vienas rokas saskaitāmie braucieni līdz kādam objektam Rīgā :)), gan kādu pasākumu. Līdz apmēram 5.5 mēnešu vecumam Dūja gulēja 5 stundu garu diendusu no ~14.oo līdz vakaram. Svētīgi! Mums bija brīnišķīgs ģimenes adaptācijas laiks, kurā pēcpusdienas netraucēti varēju veltīt lielajiem bērniem, pārnākušiem no skolas. Izmantojot maģiskās gulēšanas, trešdienas pasludināju par mammas trešdienām. Proti, pieteicos frančvalodas kursos. Kaut tikai pusotra stunda, izraušanās no bēbīšrutīnas un pabūšana pašai savā- Laines Lapiņas lomā- man labi palīdz sakārtot domas, un, tā kā tas ir nedēļas vidus, tiek iegūts labs lādiņš nedēļas otrās puses cēlienam.

Rociņas izstiepjas. Tūliņ būs vaļā zilie acu ezeriņi. Dūja mostas. Apgriežas uz vēdera un vēro.
Kā es viņu mīlu!