Sagaidīti apaļie trīs. Bildes tik gaisīgas un meitenīgas, ka gribētos jau tagad pastāstīt, kā mums sestdien gāja, taču jāsagaida fotogrāfijas arī no citiem fotogrāfiem, citādi pati interesantākā ballītes daļa paies secen jūsu acīm...

Šodien atbrīvojām telpu no dekorācijām.Vesela kaste izelpas.  


Un ja kāds var mazam bērnam iemācīt, kas ir statiskā elektrība, tad tie ir baloni. Paberz pret biksēm un lipini, kur tīk!


Vai izvārties balonu kastē un staigā ar balonu matos! :)




Pēdējā laikā nākas domāt par to, kā mēs dzīvojam:  TELPĀ vai TELPAI. Tests. Padomājiet pie sevis - vai jūs mīļuprāt ieskrūvējat skrūvi dēļu sienā? Vai priecājaties par bērnu zīmējumiem uz sienas? Vai ar vieglu rokas mājienu iespraužat griestos kniedi un pieskavojiet pie griestiem auduma gabalu? ... Man svarīgāks par neskartu reģipša paneli virs galvas ir prieka pildīts mirklis. Es mācos nedzīvot Telpai, bet dzīvot tajā.

Lai arī bērnu zīmējumi uz sienām legāli atļauti šobrīd ir tikai bērnistabā (protams, ka mākslai ir tendence nedzīvot laikā un telpā :D), pret skrūvēm, naglām, kniedēm un pārējiem caurumražiem man nav nekādu iebildumu!
Tāpēc beidzot arī mūsmājās ienāca burvīgā gumijrotaļa.





Tajās gumijās ir tik daudz maģijas! Trijstūri, kvadrāti, burti un pat ģitāras stīgas - visu var izgatvot no gumijām :)
Bet, lai gumija būtu, jālaista gumijkoki... Paldies Dievam, nē, paldies Pai!, ka tagad mūsmājās ir kāds, kas to dara :)


Bet Niklāvs tikmēr skavo. Kopš māsas dzimšanas dienas aktivitātēm, krītiņi vairs nav topā... Tagad Topā skavošana :) Pats griež, pats skavo. Spēju tik skaviņas uzpildīt!...





Bērniem savi darbi, mammai savējie - nolauztas tulpes vēl nav mirušas tulpes. Iegremdētas ūdens burkā tās tā turās vismaz vienu dienu.

Iepriekšējā raksta komentāri un radošā diskusija no tiesas man ir tik interesanta vēl nebijusi pieredze! Man prieks dzirdēt, kā mēs Prātvētrojam un kā protam katra pastāvēt par savu viedokli! Tā turpināt meitenes! Nosaukums joprojām top... Lai kā jūs vēlētos pārliecināt mani par Cibri, viņš man nepielīp un neliek izklausīties kā "manam".. Tāpēc gaidu nosaukumu, kas dos to... Klikšķīti!

Tikmēr ar joni tuvojas Emīlijas 3 gadu jubileja! Jau šo sestdien mazajai Princesei būs ballīte! Apmēram 3 mēnešus izjūtu, ko nozīmē trīsgadnieku spurainais vecums - tik forši un smieklīgi (kad zini, ka ar laiku tas pāries)! :D Apmēram tikpat mēnešus EmSī sevi ik pa laikam dēvē par Princesi. Nu katrā ziņā - svārki un kleitas tiek mērītas kuplumos - īpašās svārku atbilstības princesībai mērvienībās! :)

Gana kupla, lai tiktu vilkta :)


Gana svinīga, lai liktu sajusties kā Princesei un tomēr Ne rozā! Āmen!




Un, ja kleita kopš uzšūšanas tiek izvilkta no skapja vismaz reizi dienā, tad ta ir labs rādītājs, ka
apģērba gabals ir izdevies!

 Kleitas aizmetņi sākās jau vecgada vakarā, kad sadomājos, ka paspēšu starp dekorācijām un ēst gatavošanu vēl arī ietērpt mazo Princesi! :)


Nezinu, kurā attīstības stadijā man sāka nepatikt nepabeigti darbi ( sevišķi, ja tie visu laiku mētājas gar acīm), taču šis nu reiz bija tas gadījums! Saņēmos un izdarīju! Un esmu lepna par sevi!

Ja arī jūs vēlaties pašūdinat līdzīgu kleitiņu, pievienošu šim rakstam zīmētu shēmu ar šūšanas procesu!

Nu gan esmu tādā rakstu ideju pārbagātībā, ka nesaprotu, no kura gala ķerties klāt! Saules stari un dabīgais apgaismojums, kā arī zemā temperatūra ārpus mājas sienām mani iedvesmo vairāk gorīties iekštelpās ar fotoaparātu, kas neizbēgami noved pie teju desmit rakstu iedīgļiem! :D Bet palīdzēja šim procesam jau arī, kā minēju iepriekš, dator+ne+klāt+esamība. Tiešām iesaku. Laba lieta, ja patiešām ir jāstrādā! :D:D:D

Un šoreiz ķeršos pie CibriK! Nu patiešām - tas nosaukums jau tāds joks vien ir - Kristīne tā nokristīja manis darinātos Dilles kreklus... Bet nu jau uztapis viens krekliņš ar auniņu, rindā ezis, zirneklis un varbūt žirafe - tātad nekādi CibriK krekli vis nesanāks :) 

Bet vispār jau - tik ļoti, kā Kristīne saslavēja CibriK kreklus man e-pastā...! Nu pēc tādiem labiem vārdiem es nevarēju neuzšūt vienu CibriK arī Emīlijai! :)
Jo Dille savus kreklus nepārtraukti velkot uz dārziņu un pat uz operu gribēja vilkt, kad mamma viņai ieteica uzvilkt ko Skaistu !!!  :)))) Vai ir iespējams vienai krekliņšuvējai būt laimīgākai kā tad, ja tas cilvēks - nu tas, kam tas krekliņš patiešām domāts - mīl viņu bez gala un malas!

Čikai tagad CibriK kleita. Pēc tava pēdējā e-pasta, Kristīn`, man to vajadzēja izmēģināt :)







Un Niklāviņam eksperiments ar aunu... Jo manos krājumos ir melns karakula mētelis un auns man liekas vīrišķības iemiesojums  ;) :D:D:D:D!

Piemērīju vakarā bez krādziņas...


Rīta gaismā Niklāvs kreklu atteicās vilkt - ceru, ka tas pārejoši :D:D:D Viņam šobrīd ir ļoti daudz darāmā - "Art Attack" iedvesmojis mazo mākslinieku - papīrs mūsmājās aiziet rūkdams! :)





Skaidrs ir viens ( nu patiesībā skaidrs ir trīs, bet nebūsim sīkumaini :)) - ja gribu šūt šādus krekliņus, man kā ēst nepieciešams oveloks, tāpēc


Nākamais tiešām svarīgais jautājums:


Un visbeidzot - vai paskatījāties skapī?

3) Ja pavasara (nu drīz jau taču) tīrīšanas laikā vēlaties tikt vaļā no trikotāžas t-krekliem - zināt, pie kā vērsties! Visticamāk mēģināšu izdomāt motivēšanas programmu, lai t-krekliņi ceļotu pie manis - nākošmēnes uzrakstīšu detalizētāk - pagaidām ir doma katru t-kreklu izmantot kā zināmu procentu atlaidi CibriK ( vai nu kā tos beigās sauks) krekliņam!

Tas beidzot notika - mūsu kompļūters vienā skaistā, saltā ziemas naktī, sadusmojās uz kārtējo Latvenergo "veco joku ar elektrības pēkšņo pazušanu" un aizgāja turpat, kur ūdens no virtuves krāna - PROM!!!

Sasalušas trubas virtuvē vismaz = trauku mazgāšana duškabīnē. Taču bez datora gan nav blogotājas.  Toties - tapa milzumdaudz iekavēto darbu un fotogrāfiju, un patiesībā daudzas kafijas tika izdzertas pie virtuves galda tā vietā, lai piešļakstītu datorklaviatūru :)...

Vēlā vakarstunda ( un tikai) liek man priecāties par Diānas ideju svētdienas kadram. Jo patiesībā jau nemāku iepausties vienā bildē. Bet blogdraugi jāatbalsta! Un tas nekas, ka šo lasīsiet jau otrdienā...:)

Slimošanas un Arktiskā ziema NAV iemesls sapīkt un apstāties. "Velku sevi aiz matiem laukā" no glūnīgi, viltīgi iesūcošā paguruma un burtiski "sviežu pati sevi smieklos"! Kad nepilnas stundas laikā sanācis būt sašutušai vairāk kā trīs reizes, saprotu, ka jānomaina taktika un jāsāk par visu plati smaidīt!:)
Mēģinu saņemties darbiņiem, kas darāmi ar šujmašīnu, kaut pilnīgi noteikti šobrīd labprāt remontētu kādu māju! :D Ir iedvesma.

Februāris sācies. Dabai nobīde no sirds. Decembrī sirds juta ziemu, bet bija rudens; tagad sirdī jau sāk mosties pavasaris, bet laukā kupenas un ... Arktiskā ziema. Kājas salst pat duj zeķēs un zābakos. Telpās!

Un protams, ka man arī beidzot noderētu kārtīga plānošanas tūre - nepietiek ar to vien, ka esmu apšuvusi visus gribētājus un šo to paspēju uzmeistarot arī savējiem. Ja domājam par biznesu, tad apjomus vajadzētu vismaz 4 kāršot ! Iesākumam.

Taču šoreiz par to, khe, khe, mazumiņu, kas izceļojis no sniegotās Zaubes pēdējo nedēļu laikā...

Kubs Niklāvam.
Pirmo reizi nācās gatavot rotaļlietu sava dēlēna vārda brālim! Niklāviņš ( mazais) esot auto-moto-velo, utt. cienītājs, tāpēc kubiņš attiecīgs! Mazais Niklāvs drīz pūtīs kūkas pirmo svecīti! Daudz laimes, puisēn!







Trase Gustavam.
Beidzot atkal uztaisīju kādu trasīti! Sekojot valdorfpiemēram, tiecos uz vienkāršību. Lai arī manis darinātās rotaļlietas vairāk attiecināmas uz "saldumu klasi" šajā ziņā ( nu ja iedomājamies, ka ikdienā bērnam nepieciešams pats minimums, tad mani diezgan definētie rotaļu tēli varētu būt kā rotaļlietas pārmaiņām un svētku reizēm :D ). Un tātad - domājot par vietu fantāzijai, atmetu mājeles un kokus un sapratu, ka tā tiešām ir pat daudz jautrāk! Gustaviņ - lai tavas četras svecītes nopūšas ar pirmo reizi un lai visgardākā dzimšanas dienas kūka!
(Ui, bildēs vēl neesmu ievērusi auklu visapkārt aplim :))




Priekšautiņi
beidzot nonākuši atpakaļ pie īstajām saimniecēm! Oriģinālie + no jauna izveidotie katrai Dulbergu mājas mazajai saimniecītei! Paldies, Paldies, Paldies par iespēju sadabūt šo brīnumu piegrieztnes!


Un vēl priekšautiņš + grāmatiņa 
ceļoja prom uz Ozolniekiem. Divām meitenēm būs divi prieki!


Mīļākie sveicieni mazajai viengadniecei Margaritai!





Un beidzot izdevies līdz veikala plauktiem dabūt arī dažus Garos grabuļus!

Detektīvs.
Viņš visu zina labāk kā tu vai es - par to nešaubies! :) Brilles - lai cik ļoti piestāvētu, tomēr joprojām ir tikai mana kaklarota, bet cepure - tā uz galvas ir katram sevi cienošam detektīvam! :)






Sniega balerīna.
Ja balerīnai salst, tad tā ir sniega balerīna. Ja tā ir sniega balerīna, tad kājās tai zābaki, protams! Un ap kaklu šalle. Bet ar šalli bildēties tak` neies...




Pirāts.
Dārgumu lāde varbūt lielāka kā viņš pats, bet viņš nav mazs. Nemaz! Puse Emīljas! Un par to, kuram tiks dārgumi - par to vēl nācās pacīnīties. Taču vispār jau Emīlija ir izcili sievišķīga un izmantoja "Satīties, sapīties" tehniku, lai ieņemtu vietu uz lādes! :)







Pagaidām viņi- Garie grabuļi- ir trīs! Drīzumā tiem piebiedrosies pāris Aļonas un Supervaronis.
Kā iegūt kādu no šiem Gargrabuļiem par savu draugu? Aizejiet uz veikaliņu, aplūkojiet bildes, cenas un rakstiet e-pastu!
UN!!! Neaizmirstiet laicīgi mani pabrīdināt, ja gaidāms kāds februāra nogales vai marta sākuma jubilārs!

Niklāviņš šodien atbrauca no slimnīcas, kurā pavadīja pēdējās divas dienas. Aizdomas par plaušu karsoni neapstiprinājās un diagnozē norādīta saaukstēšanās. Pat ne vīruss!

Atcerieties, minēju, kā balto sienu krāsošana mijās ar bažām par dēlēna veselību?
Tad lūk rejošs klepus, piesārtuši vaigi, augsta temperatūra, sekla elpa naktī - tāda, kas lika man pavadīt nakti nomodā un to vērot. Un vai vēl kādam bez manis liekas, ka katra sevi cienoša slimība sākas nedēļas nogalē, kad piezvanīt ģimenes ārstei, kur nu vēl uz vizīti aizbraukt, ir neiespējami, zāļu mājās nav un aptiekas protams ciet?
Vienīgais, kas mani atturēja no ātrās palīdzības saukšanas bija Niklāva lieliskā pašsajūta - to, ka viņam ir temperatūra, nācās konstatēt nedaudzajos mirkļos, kurus viņš pavadīja rāmi, netrenkādams māsu vai nelēkdams no palodzes uz dīvānu!
Atklāti sakot man vārds "slimnīca" izraisa ko līdzīgu vārdam "reanimācija". Vārds "slimnīca" man NEasociējas ar drošu, labestīgu vietu, kur kāds palīdzēs ātrāk izveseļoties. Vārds "slimnīca" manī iedveš "sliktākā scenārija", garlaicības, ieslodzījuma sajūtu un, protams, sajūtu, ka lietas ir ārkārtīgi, ārkārtīgi nopietnas... Bērnībā slimnīca man bija otrā nemīļakā vieta - tūdaļ aiz bērnudārza :D

Šoreiz stāsts, savukārt, nav tik traks - patiesībā dziļa un izjusta slimnīcas stāsta nemaz nebūs. Jo slimnīcā ar Niklāviņu apstākļu sakritības dēļ dzīvoja Mārtiņš. Un pēc viņa teiktā Niklāvs esot bijis nodaļas mīlulis un visas dakteres apbrīnojušas viņa pieklājību un komunikabilitāti.

Un te man laikam jāatzīst, ka dēlēns no tiesas sirsnīgi tic, ka pasaulē notiek tāpat kā multenēs. Ka ieejot slimnīcas uzņemšanas nodaļā ir jāsaka : "Labdien, esmu Niklāvs! Man ir klepus, man vajag dakteri!" Pavisam vienkārši teikumi, kuri pasniegti īpaši nopietni un svarīgi, lika smaidīt uzņemšanas nodaļas personālam un pēctam līdzīgi smaidījusi esot teju visa bērnu nodaļa. Jo viņš nudien nebaidās, nav vēl iemācījies baidīties no cilvēkiem. Viņš ir tik ārkārtīgi naivi mīļš un patiesībā viņa mīļums atver sirdis viņam apkārt! 



Un viņš esot teicis, ka viņam patīk slimnīcā  - neskatoties un to, ka pirmajā dienā viņu pielika pie sistēmas, kamēr Mārtiņš aizgāja uz veikalu, un pirmo katetru viņš esot izrāvis laukā. Trīsreiz dienā viņam bija jāelpo inhalācijas, jādzer čupiņas ar zālēm, jānodod analīzes un japacīnās ar caureju (ak, Dievs, es ceru, ka tā ir no vīnogām) - un tomēr viņš visu esot darījis bez iebildumiem un vēl paldies pateicis! Dakteres esot priecājušās par tādu paraugpacientu. :)

Un tagad, kad mazais atkal ir mājās, viņam it kā būtu jāizbauda rekomendētais miers vienu nedēļu ( kas protams nav iespējams, jo kur ir vismaz divi bērni, tur  "Miers" ir tikai kaut kāds vārds no vārdnīcas), jāsadzer/jāsapūš/jāsašņauc zāļu kalni un jēveseļojas. Bet es gūglē meklēju, kas ir adenoīdi, jo nodaļas dakterei ir aizdomas, ka Niklāvam varētu tādi būt. Bet tas lai paliekot lora kompetencē - tātad lūk kas mums vēl priekšā.
Un vēl dēlam sarekomendēti visādi vitamīni - tostarp D3 - Ak, Dievs - vai tik tas nav tas pats vitamīns, kuru es Čikai vispār varbūt mūža pirmo mēnesi vien devu???? Es taču pavisam biju aizmirsusi, ka maziem bērniem pilina to vitamīnu! :O