Pagaidām, kamēr audzinu savus mazos un esmu pilnasinīga jaunā māmiņa/ mājsaimniece/ rokdarbniece, mani sapņi ir pavisam pieticīgi: omulīgs pavards, jauks mazdārziņš, idilliska ģimenīte, utt.

Visiem tiem, kas man stāsta, ka tā nebūs vienmēr - jā, es to saprotu!!! Kāpēc jums liekas tik svarīgi man to atgādināt un pierādīt?! Jā, zinu, ka pienāks mirklis, kad atkal sākšu domāt par to, ka riepu no vēdera vajadzētu kaut kā dabūt nost un ar draudzenēm uz kādu krodziņu aizšaut un karjeru izveidot un galvenais, pirms tam kādu augstāko izglītību dabūt (ir doma par zviedru valodu)... Bet tas viss vēlāk. Pēc trešā vai ceturtā bērna :)

Pagaidām man vienkārši patīk sapņot par sarkaniem tomātu ķekariem siltumnīcā...


Kupliem garšaugu ceriem dobītē ...


Un par virtuvīti  kurā visus šos labumus izmantot gardākajos ēdienos un taisīt krājumus ziemai...


Sapņi piepildās! Vajag tikai sākt!

Kopš redzu, kādos veidos uz manu blogu nonāk apmeklētāji, ar interesi vēroju, ko cilvēki "iegūglē". Kāds apmeklētājs nonāca manā blogā, meklējot Googlē atslēgas vārdus "interjers lauku mājās". Viņš nonāca pie mana raksta par Zosēnu mājām, kur tikai drusku padalījos ar pāris interjera detaļām. Bet ideju savai sapņu virtuvei esmu savākusi pulka, pulka! Un tieši šis apmeklētājs mani iedvesmoja parādīt jums idejas no interneta plašumiem, ko glabāju savā datorā mapē "Sapņu māja" > "Idejas virtuvei".

Kad iedomājos savu sapņu virtuvi, redzu to skandināviski gaišu, ar mēbelēm, kas gatavotas no brutālas koksnes, ar skaistiem, no vecmāmiņas mantotiem traukiem. Manā sapņu virtuvē būs drusku "par daudz" mantu - tieši tik, lai justos kā mājās un tik, lai vienmēr viss būtu pa rokai! Mani kastroļi un pannas karāsies pie griestiem vai speciālām konstrukcijām! Un ideālajā variantā manā virtuvē būs t.s. sala. Būs arī grozi dārzeņiem un plaukts vīnam.....   Es jau teicu, ka tā ir mana SAPŅU virtuve? Pagaidām tiešām vēl tikai sapņoju :D

Tātad, sanāk, ka paņemšu pa druskai no katras zemāk redzamās bildes! Iespējams, ka arī jūs tās iedvesmos!

Ieraudzīju šo brīnišķo nodarbi sērfojot bloglandijā! Radošās sievietes Betz White blogā!

Uzreiz sapratu, ka tā būs viena no atrakcijām Niklāviņa dzimšanas dienā! Bet, lai nebūtu vilšanās, ja nu gadījumā kaut kas noiet greizi (pazudis tulkojumā vai tml.), nolēmu jau laicīgi veikt eksperimentu. Un man tas izdevās!


Nu, jā, bildē var redzēt, ka neesmu nogriezusi lupatiņai liekās malas, bet tas tāpēc, ka negribēju atstāt mazos vienus, kamēr skrietu uz otro stāvu pēc šķērēm... Un protams nevarēju nociesties pūst vēl un vēl, un vēl!!!

Atšķaidīju "Fairy ar glicerīnu" + ūdeni un tad pamērcu sagatavoto pudeli (ar mazajām gumijiņām uz nogrieztas pudeles uzstiprināju frotē lupatiņu) šķīvītī un pūtu! Niklāvam pašam šāds pūtiens varētu būt pa smagu... Nemaz nepamēģinājām, jo puika bija pārāk aizņemts tvarstot putu čūskas! Laikam viņa vecuma bērnam labāk būtu ņemt mazās pet pudelītes.


Vienīgais, kas man tiešām nepatika, bija fakts, ka putas raisīja Fairy... Man tas liekas baigi indīgs. Tāpēc rīt atkārtošu eksperimentu, aizstājot Fairy ar šampūnu un bērnu Bubchen dušas gelu...  Un tad pievienošu eksperimenta rezultātu šim pašam rakstam šeit zem šīs rindkopas!
...............................................................................................................................................................
05.06.2010.

Un tātad : 
Vienlīdz leiliski puto arī šampūns, jebkurš cits bik ekoloģiskāks trauku mazgājamais līdzeklis, Johnsons baby šampūns. Tātad - jebkas, kas puto! Un vēl jāpiebilst, ka no stiprās pūšanas man vienbrīd sāka reibt galva, tāpēc, ja vien jums ir šāda iespēja, dariet tā kā darīju es, proti, uzstādīju putekļu sūcēju uz gaisa pūšanu ārā, uzstādīju vājāko pūtienu un pieliku pie pudeles kakliņa - sanāca ne tik garas čūskas, bet jautri bija tāpat!


........................................................................................................................................................................
Par bērniem

 Niklāva pēdējo dienu aizraušanās ir ratiņu stumdīšana. Skatoties uz mazā spēkavīra pūliņiem un neatlaidību, ar pūlēm valdos skriet viņam ik pa laikam palīgā. Jo palīdzība viņam nepatīk. Viņš neapmierināts sita man pa roku pat tad, kad palīdzēju stumt ratus ar iesēdinātu Emsi iekšā... Pa smiltīm! Nabaga puika! Kā var patikt tā pūlēties? :D


Un vēl - Niklāvam tāds interesans vecums, kad viņš sāk apzināties, kas patiktu vai nepatiktu mammai un tētim.
Piemēram, uz galda atstāts nazis - viņš to paņem, atnes tētim un saka : "Ņem!".
Vai mammas auskars, ar kuru spēlējas Čika, tiek izrauts māsai no rokām un nogādāts mammai.
Šodien bija epizode ar Čikas cepuri - Čika uzvilka tēta naģeni un brālis neļāva viņai iet ar to ārā - nācās ilgi pierunāt un stāstīt, ka mamma atļauj!


Lai jums izdodās tie burbuļi un, ja veiksiet eksperimentus (vai jau esat veikuši) ar citiem putojošiem materiāliem, droši rakstiet par to komentāros!