Es pieļauju, ka šis iespējams ir negaidīts uzsaukums un tomēr. Ir pagājis gandrīz gads, kopš pēdējo reizi blogsalidojām! Pa šo laiku mēs visas blogzemē parādāmies arvien retāk, dzīves rit arvien straujāk. Nesen iedomājos, ka taču augustā vēl tikāmies, bet atskārtu, ka tikāmies gan, taču ne 2013. gada augustā, bet vēl gadu iepriekš. Laiks, sasodītā klišeja, skrien, nudien!
 Vakar vienā no Rīgas lielveikaliem satiku Aiju un iedomājos: cik gan pasakaini ir pazīt kādu, kam vienkārši uzskriet virsū un sajust atpazīstama skatiena siltumu, apmainīties ar "kā iet?"+" man iet labi!" frāzēm un apzināties, ka, lai kur tu dzīvē, cilvēk, ietu, vienmēr blakus ir pa kādam "savējam"... :)

Ideja par satikšanos mums ar Kikiju briest jau kopš nOvembra. Mēs ar Kristīni esam pārliecinātas - ja cilvēki vēlas sastapties, tad nav svarīgāku plānu par šo sastapšanos. Ar dažiem izņēmumiem, protams, bet kopumā - viss, pilnīgi viss dzīvē atkarīgs no prioritātēm!

Tāpēc, mīļā blogdraudzene, bloga lasītāja, vienkārši radošā sieviete - ja kāro atkalredzēties vai vienkārši beidzot redzēties vaigā, tad atpvelc ar lielu apli kalendārā 25to janvāra datumu, jo tieši tad ieplānots tikties!


Uz tikšanos!

Niklāvs teica, ka nevajag mums ķīniešu Zirga gadu svinēt. Viņš teca, ka mēs esot latvieši un mums jāizdomā kaut kas pašiem savs. :) Es, protams, viņam piekrītu, bet man tās ambīcijas ir reizes 100 mazākas kā jaunajam cilvēkam, tāpēc es ik pa laikam turpinu pieņemt cittautu senās patiesības. Lai arī par Zirga gada ienākšanu pirmo reizi uzzināju veikalā Depo pie sveču plauktiem un visticamāk arī par nākamā gada simbolu uzzināšu vien nākošdecembrī. :)

Tikmēr šogad vēl paspēšu atklāt jums mazmazītiņu radošo Americiņu: stencilēšanu ar kancelejas preču veikalos nopērkamajiem trafaretlineāliem. Konkrēti savējos esmu sapirkusies Zvaigne ABC par apmēram 0,60LVL/gb. Un bez liekas kautrēšanās atzīšos, ka tagad, pat nebūdama māksliniece, spēju radīt pasakainus Sapņu Zirgus!


Tekstilkrāsa arī Zvaigznē pirkta. Zelta tonis ar otiņu atsevišķi piekrāsots. Svaigi krāsotais zirgs no kreisās puses nogludināts jau pēc pāris minūtēm ir gatavs skriešanai! :)
"Uz priekšu mani sapņu zirgi..."!

Pagājušajā piektdienā dēls pārnāca mājās no bērnudārza ar adatu spilventiņu un paziņoja, ka tagad viņš, tāpat kā es, esot šuvējs. Es šujot pirātus un Kovbojus, bet viņam esot cits stils - viņš šujot bikses. :)


Piešuva kaudzi ar biksītēm un sacīja, lai es obligāti aizvedot uz to veikaliņu, kur vedu savas mantas (domāts Muki.lv) un lai pārdodot pa 1LVL/gb. "Cerams, ka kādam ļoti patiks manis šūtās biksītes. Es ļoti, ļoti gribu, lai kāds viņas nopērk. Es būšu bēdīgs, ja nevienam nepatiks..." Un kā lai mammas sirds pēc šādiem teikumiem jūtas?... :)


Ar to radošais vakars vēl nebija galā! Nolēmu, ka, ja reiz mazajam māksliniekam rokās adata, tad ir perfekts brīdis, lai izmēģinātu pagatavot eglīšu rotājumus Lauras gaumē.  :)




Un, ja jau adata rokās brālim, tad, protams, arī māsai. :)

Ļoti novēlota decembra žurnālziņa! Esmu tā nodevusies darbam, ka neatliek brīvas piecminūtes mierīgai žurnāla pārlapošanai. Tomēr ir šis tas, kas piesaistīja manu uzmanību arī šajā numurā.

Ar interesi lasīju Ilzes Klaperes rakstu par bērnu muzikalitāti un atcerējos, kā klausījos sava pirmā bērna dziedāšanā, kad viņam bija kādi 4 gadi un domāju: "Hm... Nez pienāks kaut kad brīdis, kad viņš trāpīs īstajās notīs vai tomēr šis skanējums nozīmē to, ka dziedātājs viņš nebūs labs?.." Nepagāja ne gads, kad skaņa jau bija pavisam cita un tagad, kad Niklāvam ir 6 gadi, ar prieku secinu, ka varam pat sadziedāt kopā - viņš ne tikai spēj meldiņu noturēt, bet arī vārdus dziesmām atceras.
Jaunā dāma, kurai pēc pāris mēnešiem būs pieci gadi, Ziem`svētku vecītim vēstulē palūdza mikrofonu. Pēdājā laikā viņa sniedz vienu koncertu pēc otra un dzied tā, ka brīžiem ausis gurst. :) Bet domāju, ka, ja vien saglabāsies esošais dziedāšanas entuziasms ( un tas viņai, ticiet, ir milzīgs :D), arī viņa drīz pievienosies ģimenes profesionālajam kopkorim. :)
Ja domāju par mūziku mūsu ikdienā, tad pieļauju, ka tās ir nedaudz vairāk kā vidusmēra latviešu ģimenē. Un es nerunāju tikai par nemitīgajām youtube sesijām. :D Mums mājās stāv gan klavieres, gan ukulele, gan ģitāra un šad tad katram no instrumentiem ir ļauts drusku paskanēt. :) Veids, kā netieši veicinu muzikalitāti bērnos jau no mazotnes noteikti ir tautasdziesmu un šūpuļdziesmu dziedāšana. Pēdējās uz Emīliju iedarbojas maģiski: "Aijā žūžu" viņu ar garantiju nomierina pat vistrakākā niķa laikā, bet "Pūt vējiņi" izmantoju kā drošu nokautu brīžos, kad mazo jāaizmidzina. :D


Foršs Sindijas Meluškānes raksts par Ziem`svētku vecīti. Atbild psihologs Gatis Līdums. Tik daudz kas smuki pa plauktiņiem sakārtots un atgādināts.
Man pašai šķiet, ka mūsu ģimenē ar šo lietu joprojām diezgan paliels bardaks. Mums ir iegrābstīts pa bišķim no visa - kristietības, popkultūras, Skandināvijas un pagānisma. :D:D:D Domas par to, kā svinēt šos svētkus katru gadu mainās. Nemainīga paliek vien gaišā, baltā, omulīgā sajūta. Bet galvenais vienmēr ir jautājums - kā bērnam pasniegt Ziemsvētku vecīti. Mēs jau pāris gadus skaidrojam, ka ir tikai viens īstais un pārējie ir tikai aktieri, kas palīdz darīt Vecītim viņa darbu. Un vēl ir rūķi  - tie gan vēstules savāc no sliekšņiem, gan istab`svidū izmētātās mantas, gan dāvaniņas palīdz Vecītim gatavot un saiņot, utt.
Emīlija jau laikus nodiktēja savas svētku vēlmes: mikrofons, šokolādes rūķis, lillā nagu laka, princešu lampa.
Niklāvs pateica, ka grib burtnīcu ar rūtiņām. Pagaidām viss. :D Sacīju, lai raksta vēstuli, uz ko šis atcirta, ka Vecītim esot gaiša galva un viņš tāpat visu zin! Ha, lieliski, ne? :D Pagāšgad aizsākām tradīciju Ziem`svētkos Vecīša maisā likt tās lietas, kuras mazie iekārojuši nevis tās, kurām paši kā vecāki redzam jēgu. :) Lūk šī tad izrādījās Ziemassvētku prieka formula! :D


Raksts, kurš uzrunāja ļoti personīgi - "Uz balli pēc negulētas nakts". Paldies Dacei Rudzītei par apkopojumu. Ieraudzīju tos ledus gabaliņus un atcerējos, ka man taču saldētavā jau kopš vasaras stāv rīvētu gurķu ledus! Šajā laikā, kad naktis man ir 6 stundas garas, katru rītu sāku ar gurķu ledus masāžu uz sejas... Perfekta sejas atmodināšana!


Es pati jaunajā Ziem`svētku "Mans Mazais" numurā rādu, kā savām rokām īsā laikā tikt pie foršas, reciklētas rotaļu platformas! Šoreiz stāsts par pili. Varbūt noformējumā drusku pārsālīju ar krāsām :D, taču gribējās uzsvērt ideju, ka tiklab šādu pili var pagatavot arī lielā māsa mazajam brālim un otrādi.
Un šoreiz mana žurnāllapu biedrene - Madara no Puķuzirņa ar savu 10 līmeņus augstāko pili no finiera! :D

Aizvakar piebeidzu pēdējo Lielo Ziem`svētku pasūtījumu! Tagad palikuši vien sīkumiņi un kluss smaids pašai par sevi: jau kuro gadu pēc kārtas pie sienas paralēli parastajam darbu sarakstam stāv arī sapņu saraksts par to, kas teorētiski nonāks svētku laikā manā i-veikaliņā. Loģiski, ka laika, lai piepildītu savas mīļās ambīcijas man nekad nav. Tomēr šogad, atķīrībā no pārējiem gadiem es vismaz centos! :D:D:D
Vakar uztaisīju inventarizāciju darbistabā un- ho, ho, ho- izrādās šis tas tiešām visam pērējam pa vidu iespēts! :)

Veltīju laiku un šos darbus saliku veikaliņā. Ja esat līdzīgi man un dāvanas mīļajiem gādājat nevis sākot no Jāņiem, bet mirkli pirms svētkiem :D, tad jums ir visas iespējas krāsainos dāvanpapīros ietīt ko Mammas Roku darinātu! :)
No Zaubes mežiņa šogad uz Latvijas galvaspilsētu dosies vēl pāris Ziemeļbriežu ekipāžas. Viena no tām 16tajā decembrī. Tātad- ja jūsu sirdis iekarojis kaut kas no zemāk redzamā, jums ir lieliska iespēja to saņemt jau rīt!
Tiem, kas Rīgā nedzīvo, arī bēda maza- ja rīt (pirmdien) dotos uz pastu (paldies Latvijas pastam par pagarināto svētku darbalaiku), jūs savu kāroto lietiņu saņemtu jau nedēļas beigās. Nekas nav nokavēts.

Ja ģimenē saimnieko maza dāma, viņai iespējams var noderēt priekšautiņš!



Vēl neviens nav paspējis pieteikties pēdējai spolei Ziemassvētku virteņu. Es par to nebēdāju, jo tas varētu nozīmēt, ka man jāgatavo par vienu dāvanu mazāk :D, bet ja nu tomēr kāds ir izsapņojis savu svētkus zem Mammas Roku virtenēm - es priecāšos palīdzēt! :)


Un visbeidzot - MAISI! Kaut kas tik foršs nedrīkstētu palikt nepamanīts! Jau pirms laiciņa uz Muki.lv nogādāju 10 vecīša maisus burvīgās svētku krāsās. Tā kā bilžu maisiem man nebija, tad gan Muki mamma Iveta, gan es pati nebijām spējīgas cilvēkiem pastāstīt, cik skaistos maisos iespējams salikt visas Vecīša dāvanas! Kļūda nu labota - vakar sabildēju maisu un audumus un no sirds ziņoju - dodieties uz Muki.lv (vai sazinieties telefoniski/e-pastiski)  un jautājiet pēc zemāk redzamā!