Meitenīte...
01:27Pēdējā laikā mani fascinē mana meita! Viņa ir ne tikai manāmi paaugusies, bet pievienojusi savai ikdienai vairākas interesantas izdarības. Tas bērns ir destruktīvs, nudien! :D Brāļa iemīļotākais teiciens pēdējā laikā ir: "Mamma, Čika blēņes!"
Šodien viņa izplūkāja prīmulu podu,
izbārstīja pa visu guļamistabu brokastu pārslas,
izņēma no lādētāja un paslēpa sev vien zināmā vietā pāris fotoaparāta baterijas... Utt, utjp...
Pēdējās nedēļas laikā viņas kontā ir ciemos izrušināts puķupods un pa grīdu izbārstītas garšvielas, uz sejas saķellēts korektors, vannā aplieti ar ūdeni brāļa jūtīgie mati un vairākkārt izbagarēts mana maka saturs - bērns manāmi ir eksperimentos līdz ausīm!
Ja man Čiku būtu jāraksturo vienā teikumā, es teiktu: "Brīžos, kad viņa nav sapīkusi, viņa ir riktīga Nešpetnule!" :)
13 comments
Kārtīgi sievišķīga būtne...Tā tas turpināsies vēl ilgi un arvien vairāk:D Man Gaspažiņa eksperimentēja tieši tā pat, bet kroņa nummurs bija izbērt milzīgo grozu, kas pilns ar kastaņiem un no sirds parevidēt drēbju skapi, cik vien ntālu ir iespējams pakāpties...
AtbildētDzēstNu toties ideāla modele, smuki sapucēta mammas darbiņos:))
AtbildētDzēstLielai meitai kad bij divi gadi-vinjai arii ljoti patika revideet sava skapja saturu-visu aara uz griidas-nu taa tik var tak visas dreebes apskatiit-no saakuma smeejamies-un taa arvien mazaak smeejaamies liidz teetim paluudzu skapim pielikt atsleegu :D
AtbildētDzēstjā ... pazīstami bērnu (ne)darbiņi. man lielākā, nu jau prātīga palikusi, bet markuss tik sāk ar blēņām. Mīļākais - ja tā var teikt - ir puķpodu gāšana un "ravēšana". aizvakar kad bijām pie manas muterītes, omei lielo līdaksasti apgāza un sasita podu. bet tā patīk i kaķus traukus parevidēt, vislabāk ja ir ko izliet un ar rokām taisīt - pļek pļek, un skatītites kā šļakstās uz visām pusēm. Te nesen bij zābaksmēri dabūjis un visas drēbes un rokas bij melnas, tā ka nācās drēbes izmest un bērnu ar trešo reizi tik atmazgāju. bērni ļauj ikdienai būt nedaudz krāsainākai :D
AtbildētDzēstVai tad bērni ir citādāki?:D
AtbildētDzēstvĒL PASI SAZĪMĒ AR LODĪŠU PILDSPALVU:d
visus krēmus izsmeŗē kur vien var ne tikai pa seju un matiem! flomītis uz sejas, ikdiena - reizēm baidos, ka cilvēki nenodomā, ka bērnu pa seju sit, ja flomītis ir gadījies zils vai zaļš:D
Rodas iespaids, ka es bērnus nepieskatu....:D
Labrīt!
AtbildētDzēstLasu un smejos! Ak, mazie divgadnieki! Kāpēc brīnos par Emīliju? Jo Niklāvs tiešām bija tāds saudzīgo (bet varbūt organizēto) eksperimentu taisītājs, bet šitas meitietis - tur jau tā lieta, ka visādi citādi viņa dažbrīd pat par brāli saprātīgāka, bet tās "blēņes" - tās ir šokējošas dažreiz... Nu, jā, kad tu, Iveta, ieminējies par krēmiem, atcerējos, kā viņa ciemiņtantei izvilka no pampersomas Sudokrēmu un noķlellēja ar to visu televīzoru, bet pirms pāris nedēļām no lodīšu piltenes cieta datora ekrāns... Destruktīvi... Kur māte skatās, tiešām?... :D:D:D:D
Man iet tāpat:) Ar prātu saprotu, ka visas tās izdarības ir pat ļoti normālas, bet tas reizēm var arī sakaitināt. Un galvenais, ka zina, ka tā nedrīkst, es dusmojos un aizrādu, bet meita smejas:) Un vēl pati saka - nu, nu, nu!!
AtbildētDzēstBet ja tā no malas paskatās - tik tiešām tā diena ir krāsaināka!
Drusku pazīmē uz tapetēm, un galvenais skatās, vai es redzu, pamētā savas mantas, sakārto kādu drēbju kaudzi, noliek dažas lietas kaut kur, kas lemtas ilgai pazušanai, kaķa sauso barību samet viņa ūdenstraukā... nu kaut kā tā. Bet ko tad lai citu tas cilvēkbērns lai dara. Nevar taču visu laiku klusiņām sēdēt un lasīt grāmatiņu:):):)
Tev ir ļoti izteiksmīgs meitēns:) Man vislabak patīk tā bilde uz kāpnītēm ar sabozto ģīmīti.
AtbildētDzēstMan laikam iestājusies amnēzija, jo pat vairs neatceros, kādas blēņas mana lielā meita šādā vecumā darīja:) Droši vien, ja atcerētos, tad uz otru bērnu nemaz neparakstītos. Ā, nu gan atcerējos, kā meita savas kājas "izdekorēja" ar superlīmi, un man no malas izskatījās, ka bērns ir apdedzinājies, jo līme žūstot ādu bija sakrokojusi. Kur gan šaja brīdī skatījās vecāki?:)
jā tādas lietas var nokaitināt. bet es esmu pasākusi skatīties uz to visu ar smīnu. ja paskatās kas pasaulē notiekās, kad tev vienu brīdi var nebūt nekā. tad kārtējā krēmu tūbiņa izspiesta, sasists puķpods, vai tikko jauna muzikālā telefonspēļmanta vannā iemesta - ir tīrais nieks. tā ir tikai lieta, tikai manta. mēģinu nepieķerties lietām. tas ļauj uz visu paskatīties uz to no citas puses. Un ja atceros kāda es biju savai mammai - ak dievs, labāk vispār nedomāt :D)))))
AtbildētDzēstMana meitene nodarbojas tieši ar to pašu, puķu mīlestība izpaužss tikai uz vienu alpu vijolīti, uz mammas kosmētiku uz trauku mazgājamo līdzekli uz cukuru un ZOBU PASTU..ā un vēl uz drēbēm tās jāmaina katru mīļu mirkli.
AtbildētDzēstMums mājās dzīvo maziņš taifūniņš..:)
Bildēs gan tava jaunkundze izskatās pavisam nevainīga ;)
AtbildētDzēstManai meitiņai gan vēl nav divi, tikai pusotrs- visi puķupodu joki man laikam vēl priekšā. Drēbju maiņa katru mīļu brīdi gan ir topā - nav svarīgi, vai tās viņas drēbes, vai mammas vai tēta. Visu stīvē mugurā. Vakardienas labākais joks bija, kad tētim nemanot no galda tika nočiepta pele, kas mums bez vada - un pa taisno uz vannas istabu pie manis - un ūdens bļodā iekšā
nu ko lai saka - radošai mammai radoša meita aug, abām ideju pilna galva:)Veiksmīgi jums!
AtbildētDzēstLieliski! Mans jaunākais ir tāds pats aktivitāšu ziņā. Blēņu vecums ir jau gan aiz muguras, visi tāda veida eksperimenti ir pamēģināti.
AtbildētDzēstBet visvairāk man šais bildēs patīk, ka Tu arī abus vanno vienlaikus. Droši vien tā dara visas divu mazu bērnu mammas, bet citu bildes ar diviem bērniem vannā nebiju redzējusi.