Mani bērni IES bērnudārzā.

01:01

Tas nu reiz ir izlemts. Un izvēlēts arī mūsu ģimenes pārliecībai un finansēm piemērotākais dārziņš.

Par visu sīkāk...


Reiz kādā rakstā prātuļoju par to, kā tālāk būt - mesties māmiņas dzīvē par visiem 250 %, vai tomēr mēģināt virzīt uz priekšu karjeras ceļu. Un izrādās, ka kā vien(u)mēr - Cilvēks domā (Un domā kā vēl! Galva putās un mati stāvus!), bet Dievs dara!!! Pašai nemanot pārdomas par trešo bērnu pārvērtušās priekā par aizvien pieaugušo brīvības sajūtu UN darbiņi savērušies laika pavedienā kā pērlītes, veidojot loģiskas krelles. Bez manas īpašās "štukošanas" un iejaukšanās.

Dažādos laikos no dažādām malām nākuši viens otru papildinoši radoši piedāvājumi, priekšlikumi, kas patiesībā ir ļoti saskaņā ar manis pašas reiz prātā ieskicētajām vīzijām par manu darbošanos, tāpēc pilnīgi loģiski aizvien vairāk laika sanāk pavadīt strādājot. Un diemžēl aizvien mazāk laika, ko veltīt saviem diviem zināšanas alkstošajiem pētniekiem...


Un punktu manām pārdomām par bērnudārzā laišanu pielika laikam tas, ka Niklāvs sāka sarunāties ar saviem "iedomātajiem draugiem"! Un zīmēt šiem cepumus un stāstīt, kā aicinās tos ciemos... Žēli klausīties, ja kas... Nu, jā... Pagājušajā nedēļā dēlēns paziņoja, ka tētis ir viņa labākais draugs... Hmmm... :)

Izvēle mums šeit, dzīvojot Zaubes mežiņā, netālu no Mazozolu pagasta robežas nav liela - Ērgļu bērnudārzs VS Zaubes bērnudārzs. Neviens no tiem nav nedz Valdorfisks, nedz Montesorisks, nedz kādu citu mūsdienīgu pedagoģijas teoriju praktizējošs.
Pirms kāda laika apciemojām pirmo, šodien bijām apskatīties otro un esam nolēmuši mazos dimantus dot slīpēt Zaubes dārziņa juvelierei - audzītei Janai (izklausās pēc kaut kāda konkursa... :D)

Iemesli, kāpēc Zaubes dārziņš mums iekrita sirdīs vairāk:

1) Attālums!!!! Līdz Ērgļiem 20km, līdz Zaubei 12km
2) Grupiņas- Ērgļos Niklāvs ietu vienā grupiņā ar 15 saviem vienaudžiem, bet Emīlija citā - mazuļu grupiņā. Zaubes dārziņā, toties, vismaz pirmo gadu brālis un māsa ies vienā grupiņā (kopā 12 bērni vecumā no 1,5 līdz 4 gadiem), kas man pašai šķiet milzīgs pluss tieši Emīlijas dēļ - viņai noteikti iedzīvoties dārziņā būs vieglāk kopā ar brāli...
3) nu, jā.. Ne gluži pluss, bet Zaubes dārziņa audzīte nešķita pārsteigta un noraidoša, kad pieminēju, ka ļaujam mazajiem dipināt pa grīdu basām kājām visu cauru gadu - stiprina imunitāti un tādas lietas, ziniet... :)
4) Retro skapīši - nu tagad jau es drusku ākstos, bet kā es šodien fanoju par retro skapīšiem Zaubes dārziņā! Uz kopējā eiroremotiskā fona tie bija kā smukas rozīnītes!
5) Mūs apbūra arī pavisam svaigi ieveidotais rotaļu laukumiņš!
6) Bērnudārzs atrodas pamatskolas spārnā - nereti mazie ķipari tiek vesti noskatīties kādu vecāko bērnu iestudētu ludziņu vai koncertiņu - nu jauki taču!


Joprojām cīnos ar sajūtu, ka neesmu bijusi gana superīga un radoša, lai savus bērnus turpinātu skolot mājās.
Sasodīta tā sajūta. Tāda kā neizdošanās/padošanās sajūta vai kā... Nez kāda no jums arī cīnījās ar šo spocīgo jušanos, pirms palaidāt mazo svešās rokās?... Nē? Man vajadzīga terapija, ja? :D


Ai, sēžu un acis slapjas... Raudiens nāk... Dikti pārdzīvoju, ka nevar mani bērni iet dārziņā, kādā reiz strādāja Anna, taču būs labi. Es domāju, ka būs labi.


You Might Also Like

12 comments

  1. Protams, viss būs lieliski! Mazajiem arī nāks par labu kas jauns, un pēc Tava apraksta dārziņš izklausās labs.Tā ka nestreso velti!

    AtbildētDzēst
  2. Tā, kā pati esmu zaubēniete, tad varu teikt tik labākos vārdus par audzinātāju Janu. Tiešām laba skolotāja un brīnišķīgs cilvēks, no sirds dara savu darbu un neiesaistās liekās intrigās.

    AtbildētDzēst
  3. Man bija tieši tāda sajūta, ka centos tikt ar darbu darbiem galā un ar mājas uzkopšanu un nepavadīju kvalitatīvi laiku ar bērnu. un tas ko dēls pa gadu ir guvis dārziņā, ir nenovērtējami

    AtbildētDzēst
  4. Ja vien audzītes ir foršas viss būs oki!Un bērni iejutīsies!!!Man kā audzītei vēl gribās uzsvērt to bērnu skaitu grupiņā!Super!Tik maz bērnu!Manuprāt -ideāli gan bērniem,gan audzītēm!
    Un par to palaišanu -kā mammai,es Tevi ļoti labi saprotu.Man pašai 3 bērni.Lielais jau skolā,vidējais bēnudārza gaitās.Un atceros,cik grūti viņus bija palaist...Sirds žņaudzās,un slepus trausu asaras...
    Un Tu esi no mammām,kura,manuprāt,loti daudz laika veltījuis un velti saviem mazajiem!ta ka nekāda sevis mocīšana pašpārmetumos.Man tāpat nereti uznāk domas -ka vairāk vajadzētu ar mazajiem ko pasākt,bet tad man iestrādājas arī tāds kā egoismiņš -bet es tak tā daudz ko ar viņiem daru un es nedrīgstu aizmirst pati sevi arī!!!
    un atceries,ja baiļosies un šaubīsies pati,to sajutīs arī bērni....
    Veiksmīgi!!!

    AtbildētDzēst
  5. Protams, ka būs labi! Galvenais, lai mazajiem patīk un viņi iet ar prieku!
    Dilles pieredze ar skoliņu ir neizprotama. Grib gan iet, gan negrib.. Paliek draugu dēļ. Ārpus skolas dievina skolu.Iemācās daudz un dikti - piemēram dziesmas. Bet ja ļautu izvēlēties uz pilsētu nekad nebrauktu un diemžēl par spīti visām rūdīt un norūdīt.. slimo uz vella paraušanu, ja iet uz skolu.. domājams ka tieši tāpēc, ka nemaz negrib iet uz to skolu.. tā no sirds un pa īstam. Viņa saka, ka labāk nāk līdz uz darbu vai paliek ar mani mājās :/.. tik daudz pārdomu par to, ka traks var palikt.

    AtbildētDzēst
  6. Katra mamma grib savam bērnam dot to labāko! Un abi divi lēmumi (gan dārziņš, gan māja) ir uz vecāku atbildības. Ir lietas,ko nevar dot dārziņā, ir tas ko nevar dot mājās. Nu tagad ir jāskatās, kā kompensēt abas puses :) Jebkurā gadījumā tas bērniem ir neatkārtojama pieredze.
    P.S.: kad atdevu savējo, pirmajā dienā uz divām stundām(tā mums bija negatīvā pieredze ar privātdārziņu) raudāju balsī visas tās divas stundas, ko viņš tur ir pavadījis.

    AtbildētDzēst
  7. ..man, kā jau visām mammām, sajūtas arī bija briesmīgas, kad savu 2gadnieci nolēmu vest uz dārziņu, pie kam - man tam nebija nekāda attaisnojoša pamatojuma (ja neskaita to, ka gaidu otro bebi :) ) - tas manas sirdsapziņas mokas padarīja vēl lielākas..par labu dārziņam es izlēmu sekojošu - egoistisku iemeslu dēļ - es vienkārši gribēju laiku arī sev, BET viss pagriezās pavisam savādāk - jo tiklīdz mazā sāka iet dārziņā (mums šis process noritēja bez īpašām histērijām), es sāku vēl vairāk ilgoties pēc viņas klātbūtnes, vairāk domāt, ko es varētu darīt viņas attīstības labā utt., utjp. un jāsaka, ka ieguvēji ir visi - es esmu atpūtusies no nemitīgās rutīnas, atrodu laiku arī sev un mana Emīlija ir ieguvusi priecīgāku, apmierinātāku mammu + daudz kvalitatīvāk pavadītu kopīgo laiku..jo tad, kad viņa IR ar mani, tad es tiešām esmu AR VIŅU, nevis miljons sīkos sadzīviskos darbiņos..
    Tevis minētais dārziņš izklausās jauks - man vienmēr ir patikuši tādi - mazie, mīļie dārziņi, kur rodas sajūta, ka visi bērni ir kā viena liela ģimene..Novēlu, lai mana brīnišķīgā pieredze piemeklē arī Tevi un sirdsapziņas pārmetumi pāraug priekā par saviem sasniegumiem un kolosāli pavadītu laiku kopā ar bērniem :))

    AtbildētDzēst
  8. Man ir tieši tā pat kā Zanei, lai gan manējā Emīlija (vai tiešām visām ir meitas Emīlijas :D) vēl neiet dārziņā, bet divas dienas paliek pie omes un es braucu uz darbiņu, - ka tad, kad esam kopā, tad esam kopā pa visiem 100%. Jo patiesībā es jūtos vainīga viņas priekšā, ka man ir jāstrādā un jāatstāj viņa omei. Bet pēc tās vienas darba dienas, kuru esmu norāvusi galvai kūpot, nākošā diena ar viņu ir daudz labāk pavadīta, nekā ja mēs būtu nepārtraukti kopā un man vajadzētu mājās vēl pievērsties darba lietām!
    Tā kā es domāju, ka jums viss būs baigi forši ar dārziņiem - tu veltīsi laiku savām interesēm, bērni veltīs laiku savām, un kad būsiet kopā, tad arī būsiet kopā par visiem 500%.

    AtbildētDzēst
  9. Man domāt, ka tas ir katras mīlošas mammas normāls pārdzīvojumu process - sākumā tikt līdz lēmumam par dārziņa nepieciešamību un tad tikt galā ar tā īstenošanu dzīvē. Ja bērnudārzs tevi kā mammu apmierina, tad nākamais svarīgākais posms ir tikt galā ar sevi - iekšēji palaist bērnus prom. Jo, ja mamma būs iekšējās pretrunās un pārdzīvojumos, mazie var sākt slimot un negribēt iet uz dārziņu. Savukārt, ja mamma izstaros mieru un pārliecību par dārziņu, arī bērni to pieņems viegli. Tāda ir mana pieredze.

    AtbildētDzēst
  10. Nu, redz cik veiksmīgi atrisinājās Jums bērnudārza jautājums!!!
    Būs jau labi, bērni ātri pieņems jauno situāciju!!! Galvenais un pirmais ietekmējošais kontakts ir audzītes, ja mazajiem iepatiksies, viss būs labi!!!

    AtbildētDzēst
  11. Man liekas riktīgi forši tāda jauktā grupa Manējie tādā gāja un tas ir neatsverami abiem. Gan lielajam būt savu reizi lielajam, kad māsa "jāglābj", gan mazajai tā sajūta, ka MANS LIELAIS brālis ir tepat un ir droši. Ja vēl audzīte padala drusku tos pienākums, kas lieliem, kas mazaiem, tad skatīties ar lielām acīm uz savu LIELO brāli citu tādu vidū, kas jau VAR to vai šo, ir pavisam veselīgi. Būs labi :)

    AtbildētDzēst
  12. es laikam esmu mama no citas zortes, vai esmu kāda neriktīga, bet savu Maritu palaidu dārziņā ar atvieglojumu. beidzot laiks sev un visam kam citam. un kad meitēns ir mājās, tad esmu atkal mamma pa visiem 100 % un varu viņai veltīt tikai laiku. un bērniem skaidrojam ar vīru, ka mēs ejam uz darbu un dārziņš viņiem arī ir darbiņš. viņi arī iet uz darbiņu un jādara savas lietas, jāmācās un jāiepazīst pasaule, citi bērni, komunikācija, sabiedrība utt.

    AtbildētDzēst

Paldies, ka atradāt laiku, lai ielūkotos manā blogā!


Man patīk dalīties, taču visa šajā blogā pieejamā informācija un fotogrāfijas ir likumīgs "Mammas roku" īpašums un nedrīkst tikt izmantots komerciāliem mērķiem! Turpretim visi laipni aicināti smelties idejas un iedvesmu sadzīvei un dāvanām mīļiem cilvēkiem!
Man ļoti patīk, ja rakstāt par mani, taču liels lūgums allaž pievienot atsauci uz blogu "Mammasrokas"! Veiksmīgu un darbiem bagātu dienu!