Pateikties.

Kopš nopublicēju rakstu par man atdoto šūšanas grāmatiņu, sacēlies teju retro šūšanas grāmatu orkāns un esmu tikusi pie veselas biliotēkas!



Daļu atradu vecmammas atdotajā žurnālčupiņā, lielu daļu fantastiskās bibliotēkas uzdāvināja Kristīne   (paldies, labā), daļu nopirku pati, pietam atklājot fascinējošu retro grāmatu iepirkšanas prieku ibook.lv !

Un pēdējā grāmata pie manis nonāca šopirmdien. No Balvu puses. Kopā ar sprādzīti Čikai, meža zemeņu tēju, trim retro kleitām un priekšautiņu, un vēstuli uz divām lapām! Un sajūtu, ka ... ir tik forši Cilvēkam būt!





Paldies milzīgs, Ingūna, ja šito lasi! Teicu tev e-pastā un saku vēlreiz - kastītei bija sirds! To jutu pukstam ik vēstules teikumā un ik lietā, ko no kastītes laukā cēlu! Čika ar savu dzelteno puķi šodien pat sēņot gāja! Un es pati šobrīd malkoju meža zemenīšu tēju. Rīt ķeršos pie grāmatā aprakstītajiem priekšautiņiem un mēģināšu reinkarnēt arī tavējā piegrieztni! Darbs dzen darbu, bet pāri visam milzīgs Cilvēkprieks - par to, ka viens otram šai Pasaulē Cilvēki esam! Tik forši!





***

Un te papildinājums no Ingūnas:

"Mēģināju rakstīt komentāru Tavā blogā, bet tā arī nesapratu - aizsūtījās vai nē, vai arī Tu savus komentārus apstiprini? Tā ka iekopēšu te arī, ja vēlies vari pievienot rakstam:

Man jau liekas, ka tas lielākais prieks šai visā ir man - dāvināšanas un atdošanas prieks :) Ja kādreiz gadās nokļūt manā pusē - iebrauc, cienāšu ar vīgriežu tēju un čiekurzapti. Varbūt būšu sakrājusi vēl kādu maišeli ar atdodamām kleitām, jāiet tik mammas māja parevidēt  - tas lai ir kā stimuls braukšanai ;) Vai arī sarīkosim kastīšu locīšanas meistarklasi. Esmu griboša parādīt un pastāstīt - ja nu kāda no manis ne tik tālu dzīvojoša blogotāja ir gatava pasēdēt ar mani pie kamīna, sabildēt un nopublicēt procesu savā emuārā? Lainei jau rakstīju, ka savas internetaktivitātes esmu apgriezusi līdz minimumam, jo gribas baudīt mirkli un izdzīvot, nevis piefiksē t un aprakstīt. Tādēļ vēl jo vairāk paldies Tev, ka raksti un stāsti,un dalies, jo Tavs blogs ir arī mans iedvesmas avots. 


Ingūna "

...ar cieņu un smaidu,..  – (2011. gada 31. augusts 07:51)  

Zemeņu tēja tik garda liekas! Bet ja vēl tai līdzi nāk ar roku rakstītas vēstules un kleitas:) mmm.. tā pasaule turas uz tādiem labiem- un labulabiem cilvēkiem..:)

Rozhmaizite  – (2011. gada 31. augusts 10:18)  

patīkami lasīt par cilvēkprieku! Paldies ;)

Vi  – (2011. gada 31. augusts 10:41)  

Meža zemenīšu tēja... pilligi smaržu sajutu :)
Ir fantastiski labi sajusties, ka šai pasaulē ir TĀDI Cilvēki!!! Ka mēs patiešam viens otram esam...

SiStro  – (2011. gada 31. augusts 12:43)  

Ak, ar roku rakstīta vēstule - tas vien ir ko vērts! Un es atcerējos par savu zemenīšu tēju - salasīju daudzumdaudz mētru ar odziņām. Nu, sākoties vēsākām dienām, būs jāsāk lietot! :)

Madara  – (2011. gada 31. augusts 17:48)  

cik jaukas dāvanas. tās grāmatas vien laikam ir ko vērtas :D

Aija Elliņa  – (2011. gada 31. augusts 18:07)  

Pasaule pilna ar labiem cilvēkiem! Cik jauki lasīt šādu stāstu, Laine! :)

Inese  – (2011. gada 31. augusts 19:26)  

ak, kādas bagātības, bet lielākā no tām, protams, CILVĒKS, kas ir CILVĒKS :))) Paldies par šādu rakstu, tas ļauj aizvien ticēt labajam :)

Zkss  – (2011. gada 31. augusts 22:31)  

Arī no manas puses PALDIES, Laine, ka tik jauki uzskaitīji labās lietas! Šodiena (un pēdējās 3 dienas)bija morāli ļoti smagas, cilvēklabums likās izšķīdis kaut kur....Tavi vārdi liek un piespiež ticēt cilvēku nesavtīgumam un sirds šķīstumam!

Hm, nezināju, ka var zemenes ar visiem kātiem un lapām kaltēt...būs nākamgad jāiemēģina.

Iveta  – (2011. gada 1. septembris 15:08)  

es izmantoju interneta priekšrocības, lai gan nesen man no kaimiņzemes vecmāmiņas atceļoja gan grāmata gan vairāki 50.to un 60.gadu žurnāli.

Ierakstīt komentāru