Kartona pils! Beidzot!
00:11
Juhū, skipidripidū! IR!!! Nu IR tā pils, ap kuru te ērmojos pirms kāda laika :D
Tā pils, kas taisīta no kartona kastes un domāta kā ātrā rotaļlieta :D.
Patiesība jau kā vienmēr ir vienkārša un kā vienmēr kaut kur tur ārā: es pati savām - Mammas - rokām sarežģīju visu līdz nemaņai, tāpēc arī projekta nodošanas termiņš ieilga.
Bet nu varu droši teikt - pils cikls manā radošajā ikdienā noslēdzies! Turklāt tuvojas taču svētki, kuros ne viena vien mīļmeitiņa tiks pie rotaļu princeses, bet katrai īstai princesei vajag savu pili :))! Un ir taču jauki apzināties, ka pie šādas pils (teorētiski ;) ) var tik jau tajā pašā vakarā!
Sākās viss ar vienu kartona kasti ( uz kuras, ja kas, tikko ieskatījos, ir baigi superīgs kuģis, bet kasti vēl superīgāku padara tas, ka tajā acīmredzot kādreiz gozējies vīns :) ).
"Atārdīju" vaļā vienu šķautni, nogriezu visas maliņas un izbakstīju durvis...
No nogrieztajām malām saveidoju tornīšus un kokus ( sen jau gribēju izmantot tās mūsu dēļu spraugas lietderīgi :D )...
Un tad izdarīju izvēli pārklāt pili ar auduma driskām...
Šī izvēle apkāva manu iedvesmu vienā setā :D Un notika tas, kam jūs izsekojāt līdzi blogā iepriekš. TAČU! Aizvakar nepadarītā darba sajūta tomēr guva virsroku un nolēmu beigas saīsināt ar akrila krāsām :D (kaut varēju būt vēl slinkāka un lieko vienkārši amputēt :D )...
Pabeigta! Fū! Un izskatās tā, it kā to būtu meistarojusi Emīlija pēc kādiem 2 gadiem :D
Skat kā acis smaida!...
Tā pils, kas taisīta no kartona kastes un domāta kā ātrā rotaļlieta :D.
Patiesība jau kā vienmēr ir vienkārša un kā vienmēr kaut kur tur ārā: es pati savām - Mammas - rokām sarežģīju visu līdz nemaņai, tāpēc arī projekta nodošanas termiņš ieilga.
Bet nu varu droši teikt - pils cikls manā radošajā ikdienā noslēdzies! Turklāt tuvojas taču svētki, kuros ne viena vien mīļmeitiņa tiks pie rotaļu princeses, bet katrai īstai princesei vajag savu pili :))! Un ir taču jauki apzināties, ka pie šādas pils (teorētiski ;) ) var tik jau tajā pašā vakarā!
Sākās viss ar vienu kartona kasti ( uz kuras, ja kas, tikko ieskatījos, ir baigi superīgs kuģis, bet kasti vēl superīgāku padara tas, ka tajā acīmredzot kādreiz gozējies vīns :) ).
"Atārdīju" vaļā vienu šķautni, nogriezu visas maliņas un izbakstīju durvis...
No nogrieztajām malām saveidoju tornīšus un kokus ( sen jau gribēju izmantot tās mūsu dēļu spraugas lietderīgi :D )...
Un tad izdarīju izvēli pārklāt pili ar auduma driskām...
Šī izvēle apkāva manu iedvesmu vienā setā :D Un notika tas, kam jūs izsekojāt līdzi blogā iepriekš. TAČU! Aizvakar nepadarītā darba sajūta tomēr guva virsroku un nolēmu beigas saīsināt ar akrila krāsām :D (kaut varēju būt vēl slinkāka un lieko vienkārši amputēt :D )...
Pabeigta! Fū! Un izskatās tā, it kā to būtu meistarojusi Emīlija pēc kādiem 2 gadiem :D
Skat kā acis smaida!...
Nedēļas otrā puse sākusies!
Ar to arī apsveicu visus, kurus tas priecē! :D
8 comments
Jā, tā ir, kad iedvesma kādā brīdī uz konkrēto objektu noplok un nepakam nenāk atpakaļ. Bet pēc kāda laiciņa pieķeroties izrādās visu var pabeigt pāris stundās! :D
AtbildētDzēstGalu galā forša pils!
Un ārpus tēmas - Skatos, ka Tev Emīlija sēž starp kājiņām, mans 2,5gadnieks tāpat. Nez, nebij tur kaut kāda saistība ar X vai O veida kājiņām šitā ikdienā sēžot? Es sāku aizdomāties...
dille skatoties tavu ierakstu teica " Uuuuuuuu..." :) nu attiecīgi tādu sajusminātu uuuuu:)
AtbildētDzēstNu man jau ar pie pabeigšanas likās, ka Dillei kaut kas tāds varētu patikt ;) :D
AtbildētDzēstUn par tām x un o kājām - vai tad tas neattiecas tikai uz bēbjiem? :)Jo Čikai jau trīs gadi... un, ņemot vērā to kustību amplitūdu, kāda dienas laikā šiem bērniem ir, domāju, ka šādi tupot pavadītais laiks ir baigi minimāls... Bet nu tu mani sabiedēji. Jo esi jau otrais cilvēks pēdējā laikā, kas man par šito saka. Bet man abi tā sēž... Nu man ir ko padomāt...
Es savukārt ieraudzīju ko ļoti pazīstamu - Hello Kitty! Izrādās, arī jūsu mājās tāds zvērs ir iezadzies. Huh, uzreiz sajutos normāla :)))
AtbildētDzēstUn es savukārt pamanīju, ka Emsī vairs nav tā bēbīšu... es nezinu, kā to pateikt. Nevis apaļīgums, bet nu tāda bērnišķība. Laikam viņa tagad strauji aug, visa tāda garumā izstiepusies izskatās, ķermeņa proporcijas mainās. Man tas pats ar mazāko puiku, visu laiku likās tāds uķi-puķi ņurcāms un bužināms, tagad ieraudzīju dārziņā trīsgadīgu puisīti, kuram ir īsts ņurcāmais vecums, viss tāds kā kunkulītis, un pamanīju, cik garš un stiegrains pēkšņi mans sešgadnieks izskatās.
AtbildētDzēstPils uz goda!
Ui, Plūmīt, es jau nu pati nebūtu pirkuse :D:D:D Dāņi uzdāvāja - tur tāds onka ap 50 gadem teica, ka tagad tādas kaķenītes esot modē :D:D:D
AtbildētDzēstNu un mūsu opis mums divas kitijas grāmatas uzdāvināja - tāpēc tas viss ne uz manas sirdsapziņas - tik vien kā fakts, ka protams laukā jau nelidinu un citiem neatdodu :D
Diān - viņa man nekad īsti nav bijusi tāda bēbīgi tumīga - vislaik bija sajūta, ka viņa tāda sievišķīga. Bet taisnība - tagad izstiepusies. Taču bildē lielāka izskatās - patiesībā jau vēl visas kustības tādas bēbīgas! :)
mana 6-gadīgajai jaunkundzei hello kity ēra ir beigusies, tagad topā ir petshopi.
AtbildētDzēstUn ziemassvētku vecītim vēstulē tiek lūgta petshopiem mājā, par ko es neesmu lielā sajūsmā. Būs vien jāņem lielā kartona kaste un jātaisa māja pašai, negribu par plastmasas gabalu maksāt tādu naudu.
Dikti, dikti superīga pils :)))
AtbildētDzēst