Nepatīkams pārsteigums, mācība un kad labāk neuzrunāt mani...

Šodien pirmo reizi manā e-pasta kastītē ieripoja  patiešām negatīva atsauksme.

Nu patiesībā pāris mammas pa manu darbošanās laiku ir minējušas, ka kubu tilla u.c. plānās detaļas, zem kurām paslēpti akmentiņi, tikuši pārplēsti un akmentiņi tikuši laukā. Un lielumliels PALDIES šīm mammām par info, jo turpmākajos kubos šo opciju neiekļāvu!

Taču īsi pirms svētdiensvakara "Zelta dziesmas" saņēmu e-pastu ar nepatīkamo pārsteigumu:

"Sveika, Laine!

Mums te ir sanākusi nepatīkama situācija saistībā ar taviem kubiem. Ar G kubu viss kārtībā, bet ar P kubu, kuru uzdāvinājām, tā gan nevarētu teikt....
1) kad atnācu mājās un to apskatīju, izskatījās, ka tas bija ripojis pa kādu netīru grīdu vai zemi, jo vairākas vietās bija nosmērēts, bet tas itkā ir sīkums, bet tomēr tā bija dāvana.
2) nepatīkamāka daļa.... kad tas jau bija nonācis bēbīša rokas atklājās, ka viena mala nebija pabeigta šūt, kas varbūt arī nebūtu nekās TĀDS, ja tur nebūtu palikusi ADATA!!!!!! Paldies Dievam, ka viss beidzās labi un vecāki šo adatu atrāda ātrāk par bebi.... 
Lūdzu turpmāk esi uzmanīgāka pret savu darbu!
L
 P.S. Man radās jautājums, vai visas piešūtās detaļas ir drošas???? Vai tās nav viegli nokožamas vai noplēšamas? Vai kubs ir domāts lietošanai bebim vai tikai kā skaista dekorācija? "

***

Tāds lūk patiešām nepiedodams misēklis man gadījies! 
Es atvainojos L jau divreiz un atvainojos vēlreiz, taču palieku pie sava - gribu abus kubus atpakaļ un atvadīties tā, it kā mēs nebūtu tikušās...
 Aizmirst adatu bērnu rotaļlietā ir tiešām nepiedodami, to es atzīstu!!! Un NESAPROTU, kā tas vispār varēja notikt, jo man pašai likās, ka tik pedantiski darbojos ap katru no kubiem! Šeit laikam pie vainas rokdarbnieka/amatnieka personīgais cilvēcīgais faktors - gadījās un viss... Paldies Dievam, ka visiem viss kārtībā! Un šī man tiešām būs mācība - pārbaudīt kubu pēc pabeigšanas tieši tik reizes, cik nepieciešamas, lai secinātu, ka visas malas sašūtas un visas adatas ir novāktas!!!!

Par to nosmērēto kubu gan sažņaudzās sirds. Esmu neziņā par to, kurā brīdī kubs varēja nosmērēties... Nesu kasti ar kubiem rokās no Jelgavas un busiņā un tad cauri pus Rīgai kā mūžīgo uguni! Es allaž iedomājos par to, lai kubi netiktu sasmērēti - kā gan citādi - ja pie viena kuba radīšanas pavadīta teju nedēļa, tad Es vairāk kā jebkurš esmu ieinteresēta lolot un uzpasēt savu radījumu!

***

Un nobeigumā - man tiešām milzīgs lūgums nevērsties pie manis, ja jums šķiet, ka jūs varētu darbiņu izdarīt labāk par mani! Vai ja jums šķiet, ka pret savu darbu izturos pavirši un neuzmanīgi!!! Nav jēgas un pareizās enerģētikas šādai sadarbībai. Nav pareizo fluīdu plūduma, pareizas emociju un notikumu sekas un attiecīgi enerģētiski bagāta rezultāta! 

Gaidu savus kubiņus atpakaļ mājās.
Ar cieņu

Laine, Mammas rokas



Žē  – (2011. gada 6. novembris 21:54)  

Kubā palikusi adata, piekrītu, nav droši. Labi, ka viss beidzies labi. Par pārējo - štrunts! - nospļaujies un paceltu galvu turpini darboties tālāk. Misēkļi gadās visiem, galu galā esi taču cilvēks, nevis ieprogrammēta šūšanas mašīna.

Inese(Gadalaiku Skices)  – (2011. gada 6. novembris 22:31)  

Sākuma rakstiņu atļaušos nekomentēt...
Tomēr vēlos teikt -ka esi super(varbūt nav īstais vārds,bet nav mana valoda tik bagāta,lai piemeklētu atbilstošāku vārdu;patiess bez ironijas)!Kādā ziņā!?Tādēļ,ka spēj tik atklāti atzīt savas kļūdas!Jo,manuprāt,ne katrs to spēj un piedevām tik publiski!Visu cieņu par to!

Būs labi!!!Lai veiksmīga tālākā darbošanās!:))

Inese  – (2011. gada 6. novembris 22:49)  

kā ir, tā ir - neviens neesam perfekts. Tev, protams, pie bērnu rotaļlietām ir milzīgs risks un dubultā jāpārliecinās, vai viss ir savās vietās un kārtīgi piešuvies...
Saprotu jūs abas - nav patīkami, ka gaidītais prieks pārvēršas par vilšanos un arī Tev noteikti ir briesmīga sajūta par tādu misēkli. No sirds novēlu pēc iespējas mazāk šādu nepatīkamu brīžu un lai izdodas atrisināt konkrēto gadījumu draudzīgi

Ieva Ādamsone  – (2011. gada 6. novembris 22:51)  

To sauc par dzīves skolu.

Man ir bijusi līdzīga situācija- tika man pasūtīta mīkstā rotaļlieta dāvanai. Bet radās neparedzēti apstākļi. Manu vīru ar epileptiska rakstura lēkmi (veselīgu,stipru , aktīvu, 28 gadus vecu......)aizrāva uz slimnīcu. Pēc veselas epopejas slimnīcā skrēju mājās šūt to sasodīto pasūtījumu. Savas abas pārbijušās atvases strostējot un sūtot spēlēties steigā sašuvu pasūtījumu. Pēc 1h man atveda atpakaļ, jo kāja nebija kārtīgi piešūta un biju atstājusi adatu.

Esmu bezgala pateicīga par šo situāciju. Jo iemācīja izvērtēt prioritātes. Tagad zinu ka šādās stresa situācijās pareizāk ir atteikt pasūtījumu un būt tur , kur man patiešām jābūt- kopā ar bērniem. Steiga nav darba sabiedrotais. Savu atzinību un prestižu var slīpēt mēnešiem un gadiem, bet to visu var sagraut ar vienu mirkli!

Būsim uzmanīgākas :)

Iveta  – (2011. gada 6. novembris 22:57)  

ES gan nesaprotu kur spalvas put:)
ļoti normāla vēstule, tik pat normāli arī perfekts, ne vienmēr var būt perfekts.
Kāpēc kubus vajag atpakaļ?

ļoti forši ir publiski atvainoties, bet tālākais jau nu gan ir lieks:)

Laine  – (2011. gada 6. novembris 23:48)  

Meitenes. Protams - es pati būtu ļoti nepatīkami pārsteigta, ja man nāktos saņemt rotaļlietu ar adatu! Vēl vairāk - mana uzticība gan konkrētajam ražotājam, gan līdzīgās nozares darinājumiem kā tādiem tiktu ļoti iedragāta!

Un nekādas spalvas nekur neput, Iveta! Es tikai nevaru iedomāties, ka tagad kaut kur LV ir mans kubs ar pussašūtu malu!!!! Loģiski, ka man vajag viņu atpkaļ!!!

Un protams, ka man vajadzētu noskaitīt līdz 10 ikreiz, kad mani skar neordinārs kairinājums :), taču holēriska reakcija uz jebko ir mana rakstura iezīme un sevi nesalauzīsi.

Taču man tiešām pietiek paškritikas, lai nenotušētu notikušo kā nebijušu. Turklāt ironiskā kārtā nevienu no šiem kubiņiem netiku nofotorgafējusi - ja būtu gājusi caur šo procesu, protams nepilnības ievērotu.

Vienvārdsakot. No kļūdām mācāmies! Sirdssiltu dienu!

Diāna  – (2011. gada 7. novembris 06:16)  

Turies. Nepatīkami, bet tā gadās visiem.

Irēna  – (2011. gada 7. novembris 07:43)  

Jā, dzīve ir stipri svītraina, bet, es arī apbrīnoju Tavu atklātību! Malacis! Bet, runājot par adatām, - es vienreiz sintaponā (un , šķiet, ka tas bija maisā, kas pirkts Āgenskalna fabrikā) atradu 2 mazus asus stienīšus, ko nosacīti varētu dēvēt par adatas pusi.... arī biju mērenā šokā, viss ir 5 x jāpārbauda, tas ir tiesa... Dzīve ir mācību stunda, un ja mēs dalāmies ar savam kļūdām, tad citiem ir drusku vieglāk tādas nepieļaut... Lai Tev veicas! Jauku nedēļu!!

Līga  – (2011. gada 7. novembris 10:01)  

Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Ja godīgi, arī vienā no manis iegādātajiem kubiem bija aizmirsusies adata, bet man kaut kā negribējās to uzreiz izpūst par ziloni. Jā, tas ir traki no vienas puses, bet tajā pašā laikā mēs visi esam cilvēki un gadīties var visādi. Izņēmu adatu un kubu atdevu bērnam. Visādi citādi mūsu kubam bija viss kārtībā. Gan ar kvalitāti, gan tīrību. Es vnk domāju, ka neviens nevar būt perfekts.. Nu, nav perfektu cilvēku šajā pasaulē. Un kā jau teicu - gadās visādi un ir dažādi apstākļi un situācijas, kāpēc tā mēdz gadīties. Taču tas jau nenozīmē, ka gadās vienmēr vai regulāri (mūsu kubam adata bija aizmirsusies pagājšgad ap šito laiku, tā ka reizi gadā pieļaut šādu lažu, ņemot vērā, cik kubu pa šo laiku ir gatavoti - kļūdas procents sanāk krietni mazs). Un tas ir galvenais! Veiksmīgu nedēļu, Laine! :)

Iveta  – (2011. gada 7. novembris 10:34)  

Laine, visi kubi tagad jābildē:D:D:D
Lai kubi dzīvo pie saviem jauniem saimniekiem, būs bērnam arī kubs , kur viņa mamma pielika roku, dubble- roku darbs:))

needleb  – (2011. gada 7. novembris 11:15)  

Apbrīnoju Tavu atklātību un drosmi par to publiski rakstīt.
Gan jau viss nokārtosies,tā vienkārši bija viena maza melna zebras svītriņa...tūlīt būs baltā.
Lai veicas!

Aga  – (2011. gada 7. novembris 16:17)  

Pasmaidi! Redz, viss beigās izvērtās labi un tas ir galvenais! Esi jau sevi pietiekoši strostējusi, tagad būsi uzmanīgāka un viss kārtībā. Redz, tu esi cilvēks un cilvēkam ir tendence uz cilvēciskām kļūdām. 100% drošs šajā pasaulē nav nekas. Kur nu vēl cilvēciski darbi, ko dara cilvēks. Ar to ir jārēķinās abām pusēm. Reizēm pat ntajos institūtos pārbaudītās x markas bērnu mantas nav 100% drošas, kur nu vēl ar rokām darinātās.. Ar to ir jārēķinas un viss. Mūsu kubam un spilvenam viss ir kārtībā. :) Degunu augšā, aižķir šo lpp savā dzīvē ar kārtīgu līmes devu un viss būs kārtībā. Malacis ir arī tā bēbuka mamma, kas pamanīja to adatu! Tas nozīmē, ka viņa ir ļoti rūpīga mamma un viss ir kārtībā! Tiltus gan nevajaga nodedzināt! Atvainojies, sarunā pāršūt kubus un viss! Uztver to kā garantijas remontu tavam kubam! A.

Laine  – (2011. gada 7. novembris 17:07)  

Nu viss jau tiešām IR kārtībā, meitenes! Šodien ar meiteni vienojāmies, ka kubi paliks pie mazajām princesītēm, jo dikti jau nu tie patīkot gan pašām mammām, gan meitukiem. Un nevis kuba mala bija vaļā, bet nāriņas pils dibendaļai viens posmiņš. Kaut arī tas adatas lietas būtību nemaina, tomēr man pašai liek nomierināt sevi, ka nu neesmu es galīgi nevērīga un kubus ar vaļējām malām vēl prom nedodu. Taču lielākā nožēla šobrīd ir fotosesijas iztrūkums - abi kubi tikai veidoti pēc pilnīgi jaunām skicēm un tāpēc vien ir uz pusi vairāk vērti!...

Aga - man nav jāpāršuj kubi - vaina, kā jau minēju ir viena kuba iekšliekamajā detaļā un meitenes nepiekrīt man tos kubus atpakaļ dot - sakās pašas piebeigt nepilnību! :)

Labs viss, kas labi beidzas, taču par tiltu nobrucināšanu tev nepiekrītu - nerunāju konkrēti par šo gadījumu, taču esmu tā uzskata piekritēja, ka lai kaut kur uzbūvētu jaunu tiltu, kāds vecais neatgriezeniski jānojauc! Tā lūk!

Gaišu nedēļu meitenes!

P.S. Naiezmirsīsim, ka ir pilnmēness.. :D

rafinja  – (2011. gada 8. novembris 11:33)  

pieljaujot kljuudas ir jaamaak atrast labaakais kompromis to laboshanai nevis vienpersoniigi jaapienjem leemums, ja konkreetajaa situaacijaa ir iesaistiiti vairaaki cilveeki un shajaa gadiijumaa arii cilveekbeerni. Kubi vairs nav tavi. Tie ir aizceljojushi pie saviem mazajiem, jaunajiem saimniekiem un pirms skalji teikt, ka pieprasi tos atpakalj vispirms padomaa par to, kur tevis darinaataas rotaljlietas ir nonaakushas. Ja taas jau ir beernu rokaas, tad kaa var vienpersoniigi teikt, ka mantas ir tavas un gribi taas atpakalj? Tu aizmirsi padomaat par to kaa jutiisies jaunie kubu iipashnieki. Jaunie saimnieki var lemt atgriest mantu vai nee un jaapriecaajas, ka cilveeki atsuuta e-pastu painformeejot par shaadaam kljuudinjaam. Tas liek sapurinaat sevi un vairaak piedomaat pie katra darbinja.... Lai veicas jaunu darbinju radiishanaa un neaizmirsti par tiem, kuriem taas tiek darinaatas!

Laine  – (2011. gada 8. novembris 12:41)  

Vismazāk pasaulē man nepieciešamas pamācības par ko man domāt, kā man uzvesties, justies, domāt un kā man izteikties! :) Tiešām! ;)Esmu liela meitene :D, pati sev esmu lielākais kritiķis un soģis un velti še vēl ko piebilst, Rafiņ, jo ar L mēs jau sen aizkadrā e-pastos un telefoniski esam vienojušās par tevis pieminēto "kompromisu", sen esmu visas iespējamās paldies un slavas dziesmas par sniegto info nodziedājusi, ja tevi tas satrauc.
Šis ieraksts bija ar mērķi padalīties situācijā un drusku absorbēt manis kā supercilvēka tēlu. :) Kā arī, droši vien, ar mērķi sevi sodīt par radušos situāciju.

Visa mana darbošanās ir par un ap bērniem. Un bērns jebkurā situācijā ir galvenais un noteicošais faktors. Tieši tāpēc nevaru taču pieļaut, ka kaut kur mazs bērns rotaļājas ar Mammas roku dāvātu adatu kubā! Tāpēc es paturu tiesības savus dziļi personiski radošā procesā tapušos lolojumus atgūt sev! :) Labošanai vai pavisam - tas jau bija tikai situācijas jautājums - tā kā vēstulē nebija norādīts, ka īpašniekiem viņu kubi kaut nedaudz patiktu, pieļāvu iespēju, ka viņi labprāt atdos tos atpakaļ.
Nedomāju, ka 1gadīgam bērņukam šādi tiek sagādāta mūža trauma.

Visvairāk, tomēr, mani mulsina pieaugušu cilvēku tieksme otram pamācoši kaut ko norādīt! No kurienes tas?... :)

Sirdssiltu dienu!

liene  – (2011. gada 23. novembris 12:47)  

Hmmm visiem es domaju patieshaam visiem radoshajiem cilveekiem pienak tas bridis kad kads( nav specials cilveeks tas vienkarshi uzrodas!) grib vai nu pazemot vai noliegt tavu/jebkura talantu, speejas un ambicijas....jautajums ka uz to reaghee!
No kludam un mulkhibaam macas...ja nu ta tas ir ka vestule rakstiits tas tev ir devis iespeju apzinaties nakamajaa reizee un sekot un baudit ar lielaku uzmanibu un paarliecibu ka tu zinasi ka tas nav iespejams atkaartot...!
Un veel khludities ir cilvecigi!Mes neesam apdroshinati "pret" vai "bez" khludaam...tikai ta mes varam zinaat ka esam joprojam cilveki!
Mvh Liene ( kura ari ir khludijusies un katru reizi kaut ko iemaacas no ta!)
PS Jauks blogs!

Ierakstīt komentāru