Agrīnā māksla jeb rotaļu tops 2012to uzsākot!

 Sen neesmu rakstījusi par rotaļu TOPu mūsmājās.

Ir rotaļas, kas apdziest tikpat ātri kā sākušās, taču ir tādas, kas tikai apaug ar notikumiem, spējām un jaunatklājumiem un nemitīgi attīstās!

Tā piemēram zīmēšana. Šī reiz ir Niklāva Lieta. Nav dienas bez krītiņa (kaut jāatzīst, vasaras posmā zīmētkāre bija padzisusi), nav dienas bez šedevra!
Daži no zīmējumiem ir klasiski, citi liktu aizdomāties Freidam, taču katrs no tiem ir pārsteidzošs ( man kā mammai jau nu noteikti :) )!


Šadi izpaužas mīlestība pret "oranžo" jeb mūsu māju:


Šir ir tīģeris - interesanti, ka normālus apaļus un ovālus ķermeņus nez kālab nomainījuši taisnstūraini!


Sikspārnis:






Spoks...

 
Un te paša mākslinieka veidota un uzstellēta izstāde:


Otrajā vietā ir rotaļas virtuvē. Virtuve mainās un mainās pašas rotaļas, bet pārsvarā te tiek gatavota "kafija" (es tiešām sāku domāt, ka Emīlija nākotnē būs barista vai kādi citādi ar kafiju saistīts cilvēks, jo šī dzira viņu interesē jau kopš pirmajiem šļupstiem :)) un "cookies" jeb cepumiņi.. Un, jā, protams zupas!




Nemitīgi notiek rotaļāšanās manā darbistabā. Tikai rotaļas ar šujmašīnu nomainījusi rotaļa ar mazo auduma gabaliņu krāmēšanu kastēs, somiņās un maciņos - tie esot dokumenti. Vismaz Niklāvam. Bet Emīlija vienkārši visu visur krāmē.




Griešanas rotaļa. Tā kas ar šķērēm. viņi abi iemācījušies pareizi turēt šķēres, pareizi ar tām pārvietoties un droši padot tās citam (nu es kaut kā ieraudzīju vienu amīšu video, kurā bērni mācās pareizi/droši turēt šķēres un izdomāju, ka arī manējiem tas jāzina :D).



Rotaļas uz palodzes. Kopš novācu no palodzes sulu spiedi un kasti ar cepurēm, tā kļuvusi par iecienītu laika pavadīšanas platformu - slidkalniņu, būdu, krēslu! Tieši tik maz man vajadzēja izdarīt, lai mazie varētu brīvi darboties! Kāpēc neiedomājos par to agrāk? :D



No šodienas Niklāva rokas ne mirkli nav pametusi manas bērnības rotaļlieta! Paldies, mīļā Vita! Varbūt kāds pačukstēs, kā pareizi sauc šo rotaļlietu?


Un visam pāri - beidzot rotaļām iekštelpās piebiedrojušās arī rotaļas sniegā! Šodien, tīrot sniegu, izdomājām rotaļu "Sniega bumba", kas balstās uz sniega lāpstas satura uzbiršanu ( saudzīgu un saprātīgu, protams, protams :)) mazajiem ķipariem! Smieklu šaltis nerimās! Mazam bērņukam patiešām nav viegli nostāvēt nenokrītot, kad sniega šalts taranē kājas - jāgāžas gar zemi - gribi,negribi! Lūk arī rotaļa - noturēties nenokritušam!



Dzīvesprieka pilnu sirdi jums šodien! Pasaulē daudz kas gaišāks šķiet, ja to kā rotaļu uztveram!


Inese  – (2012. gada 17. janvāris 03:17)  

nu feini mīļumi :) - šis ir viens kolosāls vecums, kad viņi it kā vēl mazi, bet tomēr tādi patstāvīgi prātvēderi.
Izstāde, starp citu, ir vērā ņemams sasniegums māksliniekam :)

Sarkanā Biete  – (2012. gada 17. janvāris 07:43)  

Ovācijas topošajai baristai (Tu mums lūdzu paziņo, kur un kad viņa atvērs pati savu kafijotavu) un māksliniekam - mākslas galerijas īpašniekam!

dace  – (2012. gada 17. janvāris 11:31)  

esmu sajūsmā par bērnu darbošanos un ak kā man gribas parakāties tavā pogu lādītē!! ;)

Vi  – (2012. gada 17. janvāris 13:10)  

Mūsmājās to ierīci sauca par klabekli, Emīls staipīja līdzi visur gan dodoties ekspodīcijās ar trīsriteni, gan dodoties uz pļāpiņu pie kaimiņu tantēm :D
Un zīmējumi nudien ir izstādāmi...Lieliski!
Griešanas rotaļa ir trakoti aizraujoša, nu taisni tikpat cik darbošanās virtuvē.

SiStro  – (2012. gada 17. janvāris 14:08)  

Niklāva zīmētais Ledus laikmeta sliņķis ir kolosāls!:)
Un krāmēšanās ar rokdarbu lietām tik pazīstama - mūsmājās tā laikam ir klusākā, nopietnākā un ilgākā darbošanās.

Ierakstīt komentāru