Ziema un zeķes.

Šur tur jau pamazām sāk gaidīt pavasari. Bet es beidzot e-pastu beigās priecājos pierakstīt

...Kupenā

Laine"

Līdz ar pirmo sniegu, steidzām aplūkot saimniecību.



 Siltumnīcai pavasarī atkal vajadzēs talku. Taču, neskatoties un pamatīgo "ventilācijas sistēmu", zaļumu tajā netrūkst! Būtu zinājusi, dilles būtu sasējusi!:)
Un Viņiem vajag tikai ieraudzīt lejkannu, lai zinātu, ka kaut kas jāsāk laistīt! :) Un to, ka sniegs = ūdens Viņi arī zina! Interesanti...



Un nav iespēti rudenī ieziemošanas darbi... Slikti. Nav lāga... Un pavisam piemirsu par savām tualetes papīra ruļļu zemenēm...



 Un vakar piesniga vēl. Piesniga un sasala.
Ar acīm lūkojot liekas branga sniega kārta... Fotoaparātam gan tā nešķiet... Hm, varbūt prieks par sniegu liek to ieraudzīt biezāku esam?...



Kur sniegs tur siltas vilnas zeķes.
Mammas rokas sadarbībā ar čaklo adītāju (mūsu krustdēliņa omi) Tamāru sarūpejušas čupiņu raibstrīpainu vilnas zeķīšu veikaliņam!
Zeķīšu nav daudz, taču pietiks apmēram 10 kāju pāriem!


Sniegotu dienu!

Sarkanā Biete  – (2012. gada 11. janvāris 06:40)  

Eh, skaisti gan pie jums tur - un vēl ar tādu smuku sneidziņu!!!

Īva  – (2012. gada 11. janvāris 09:28)  

Es jau e-pastā pieteicos uz vienu strīpaino zeķu pāri! :)) Šitās ir burvīgas!

Ierakstīt komentāru