Tās, kam tuvu, ir un pāri...

02:41

Pirmais maijs ir ne tikai darba svētki, bet arī manas skolas laiku draudzenes Aigas dzimšanas diena.
Un es mēroju ~100km uz Ikšķili, lai piedalītos Aigas rīkotajā Dūdiņtusiņā. Visu dienu līdz pat saulrietam tikai meitenes! Lielas meitenes. Tādas, kam teju pienāks vai jau kādu brīdi piedzīvots ceturtais gadu desmits... Sarunas par un ap nopietnajiem, bet joprojām rotaļīgajiem Trīsdesmit... Eh...

***


Man pašai vēl joprojām 29. Kaut jau labu laiku krustu sevi par trīsdesmitgadnieci. Nu ko tur ķēpāties - gads šur vai tur. Laikam jau viegli piemetu sev gadiņu klāt, jo pašai ne brīdi nav ienācis prātā, ka tā ir taisnība! :D Mans gadu skaitīšanas ieradums beidzās pie 23.  Un tad ik pa laikam attapos, svinot kādu sev nesaprotamu ciparu, vai bez liekas koķetērijas nezinot atbildi uz jautājumu : "Cik tev gadu?"...
Kopš piedzimuši mazie man īsti nav bijis laika gadus skaitīt! Un tomēr - pase nemelo... Un spogulis arī... :)

Pirmās grumbas spogulī vēroju ar neticību un domu : "Laikam labāk jāizguļas"...Uz pārslodzi un  stresu tika noveltas otrās un pavisam sadzīviskus iemeslus izpelnījās arī trešās un pārējās :D... Un vēl joprojām teiciens -" tas no vecuma" liek smieties un nedomāt, ka tā patiešām varētu būt! :D

Un tā, Meiteņballītē aprunājām grumbas, poraino sejas ādu, kopā smējāmies arī par pastiprinātu miega nepieciešamību, pārtiku, kas nekavējoties pēc maltītes pārtop par peļu vēderiņiem, mīlas rokturīšiem un citiem burvīgos nosaukumos satērptiem nesmukumiem :D
Smējāmies, jo laikam jau vēl esam vecumā, kad tas vēl liekas smieklīgi :D:D:D:D

Bet visas kā viena secinājām - skaists laiks ir šis trešais gadu desmits... Laikam jau skaistākais.
Kad katra esam atradušas dzīvē to, kas sirdij tuvs, 
apzināmies savas vērtības un talantus, 
nebaidāmies riskēt, jo pieredze vēl nav nokāvusi azartu
vairums no mums priecājas par/ap/kopā ar saviem mazajiem, kas galu galā liek arī dvēselītei tomēr būt bērna prātā
apzināmies to, ka vēl ir tik daudz ko mācīties un apgūt!


Aiz muguras kā nu kurai - skola, universitāte, pirmie darbi, laulības....

Bet priekšā  -tieši divas trešdaļas mūža!
Vai nav izcili?... :)

Un kā jūs, draudzenes, sadzīvojat ar saviem "pāri 25" gadiem? Kas mainījies? Kas ir labāk un kas varbūt liek brīnīties?

You Might Also Like

14 comments

  1. O, pirmoreiz par to, ka palieku vecāka un jaunāka vairs nekad nebūšu, apraudājos, kad man palika 16 :) . Un ko tik tagad neatdotu, lai būtu nevis 16, bet pieklājīgie 26 :) .
    Tagad par gadiem vairs neuztraucos (man 36) ,nav laika :) .
    Laba metode: iedomājies, ka tev ir nevis 30, bet 40. Un tad tev gan tos 30 ļoti gribētos ;) . Un tev tagad ir tikai (!) 30 :)
    Parasti palīdz :)

    AtbildētDzēst
  2. ha ha! Nu man jau ir pat bišķi vairāk kā 29, bet man šķiet ka ar to kalendāru un matemātiku kaut kas nav kārtībā. Jo, grumbas es sev vēljoprojām pati nesaskatu. Iespēju fiziski vairāk nekā jaunībā, sveru mazāk nekā pusaudžu gados. Visu laiku nodomāju ka es ar gadiem arvien smukāka un smukāka palieku.
    Bet izbrīnī mani tikai viena lieta: mana vecuma vīrieši! :D Apmēram 99% latvijas vīrieši kuri ir apmēram manu klasesbiedru un studiju biedru vecumā, nezin kāpēc izskatās pēc papucīšiem. :D :D :D :D

    AtbildētDzēst
  3. Nu man ir mazliet mazāk nekā tev 27 gadi :) un zini...man joprojām prasa pasi...pērkot alkoholu...lai aizietu ar draudzenēm iedzert atkal prasa pasi...un tā visu laiku! Man varētu teikt,ka ar gēniem ir paveicies, Jūs varētu apskaust, kam grumbas jau metās! Bet man tā vēljoprojām ir problēma! Jo vēl izskatos uz knapi 18 :) un manu 5gadīgo bērnu nekad neuztver nopietni...jo domā, ka mazais brālītis :):):) Kā jau parasti, nav labi ne tā, ne tā :)
    Bet jā...iesaku katru dienu sākt nevis ar kafiju, bet ar kādu svaigi spiestu suliņu!Ēst daudz zivis un izgulēties :)

    AtbildētDzēst
  4. Sveika,Laine!
    Man šogad palika 31 gads. Savus gadus beidzu skaitīt,kad man palika 18. Tas cipars likās kā mūža mērķis kopš mazām dienām. Lielās dzīves sākums utt.
    Ja man prasa cik man gadu,bez koķetērijas saku,ka jāpadomā,jo tiešām nesekoju tam cītīgi līdzi. Godīgi arī atbildu par savu vecumu. Manuprāt nav svarīgi,cik tev pasē rakst;its,bet gan cik sirdī.
    p.s. gribēju pateikt paldies par iedvesmu.Man arī tagad ir savs blogs

    AtbildētDzēst
  5. :) Varu tikai piekrist Dacei par tiem vīriešiem :D
    bet par gadiem... pat neatminos kad sajuka rēķini un lai cik dīvaini nebūtu vel parīti gadus atpakaļ arī man jautāja pēc pases, kad gribējās iepirkt, ko grādīgāku :D Katram vecumam savi jaukumi un ir feini, ka varam tos izbaudīt tā pa ritīgo :)

    AtbildētDzēst
  6. Man arī šogad palika apaļi 30. Un jūtos ļoti labi! Man pat patīk. Jo uzskatu, ka katram vecumam ir sava burvība. par grumbām vēl nestraucos, bet ta vielmaiņa. Jūtu, ka jādomā cītīgāk par katru apēsto maizīti un saldumiņu ;-) Bet vai tāpēc dzīve ir mazāk krāsaināka un interesantāka.
    Esmu laimīga un jūtos bagāta savos 30. Jo man ir brīnišķigi 3 puikas, vīrs, mājas, kur arvien vairāk patīk arī zemes darbi, dažādi radoši darbi un feini draugi. Un arī vecāki un vecvecāki vēl dzīvi un dzīvespriecīgi.
    Un tieši ap saviem 30 sevī apzinājos sievišķību. Mēs taču katra esam īsti brīnumi!!! Lai jauka māmiņdiena!

    AtbildētDzēst
  7. Man beidzot palika apaļi .... hm, 40 un varu droši teikt, ka pēc 40 dzīve sākas pa īstam ( kā filmā to teica)... Senāk skaitīju gadus, tagad - baudu tos. MAn ir 3 jau lieli bērni, burvīgs vīrs, pilna galva jaunām idejām, kuras ar prātu arī spēšu īstenot. Dzīve tiešām ir brīnums!

    AtbildētDzēst
  8. es paliku pie 24 un arī jūtos uz 24 - bet vispār savu dzīvi biju saplānojusi tikai līdz 2000.gadam, jo visu apzināto bērnību augu ar domu, ka tad noteikti būs pasaules gals :))) Pēc 2000-šā gadus vairs neskaitu, pasaules galus negaidu - dzīvoju un baudu dzīvi :)
    Vienīgais, kas mani uztrauc - ka ar katru gadu aizvien biežāk jādodas uz Sēru namu atvadīties no kāda. Salīdzinot ar to, grumbiņas ir tāāāds sīkums...
    P.S. Nesen dzirdēju mūslaiku dzīves moto: "Dzīvo ātri, mirsti jauns, lai līķis būtu skaists!" :D

    AtbildētDzēst
  9. es arī ciparus neskaitu, tie ir vajadzīgi vienīgi formāli un tajos brīžos pārējie parasti palīdz izskaitīt, cik ir 2012 mīnus dzimšanas gads ;) man arī varīgāk ir justies labi, enerģiski un moži!

    Šobrīd dzīve rit ap bērniem, ģimeni, un tas ir tik pašpietiekami, ka lai cik viegli/bezrūpīgi ir bijis kādā citā posmā, tas nekādi neatsver šo burvību!

    Un man ir labāk no tā, ka daudz kas ir skaidrāks pašai priekš sevis, daudz kas nostājas savās vietās.
    Trīsdesmitgadnieces krīze izdzīvota, dzīve turpinās :)

    AtbildētDzēst
  10. Kaut kur ne tur esmu "iebazusi" savu garo komentaru :( Gribeju tikai pateikt, ka savos 32 jutos daudz labak ka 22-os. Berni noteikti ari dara laimigu. Jutos piepilditaka, dzive klust skaidraka (bet, protams, nekas jau vel nav skaidrs), pasparliecinatiba aug, manuprat, ari starojums cits :) Un kas vispar tie gadi tadi ir? Protams, sieviete izskatas vecaka, bet vai tad sliktak? Ari 80 gados var izskatities lieliski.

    AtbildētDzēst
  11. Jā, jā, jā. Tieši tā - piekrītu visam augstāk minētajam. Jo doma man tāda - gadi iet, bet cilvēks viņus nejūt! Un tikai brīdī, kad nesaproti attēlu spogulī, sāc domāt, ka nu īsti 18 jau tev vairs nav :D
    Piekrītu, ka šajā vecumā atpūta un uzturs daudz ietekmē izskatu. Man pašai pirms pāris gadiem vēl pasi prasīja veikalos, bet tagad, kad esmu pasākusi dzert 10 kafijas krūzes dienā un likties gulēt pēc pusnakts, attēls ir attiecīgs :)...
    Un galu galā - visvairāk man patīk tā pašpārliecinātība, kas ar katru gadu aug augumā. Un tā, manuprāt padara jebkuru sievieti tiešām skaistu!

    AtbildētDzēst
  12. man liekas par grumbaam tu kokjetee, kaadas grumbas 29 gados????:D
    man nav un tieshi taapeec, ka man ir 29, es peekshnji iespringu, jo negribu grumbas:D:D:D vispār stipri mainūju savu ikdienu, jo negribu pakļauties laika zobam un gravitācijas spēkam:D

    AtbildētDzēst
  13. Otrai komentārs, Dace, man patīk, kā par mani:D un to pašu varu teikt par vīriešiem!

    AtbildētDzēst
  14. MisJosephine, nekas pasi prasīs arī 29:D:D:D, pat ja pirksi milzu pamperpaku bērnam, tā apt nav ļaut Tev vīnu dzert:D
    p.s.atvainojiet par komentāru birumu:)))

    AtbildētDzēst

Paldies, ka atradāt laiku, lai ielūkotos manā blogā!


Man patīk dalīties, taču visa šajā blogā pieejamā informācija un fotogrāfijas ir likumīgs "Mammas roku" īpašums un nedrīkst tikt izmantots komerciāliem mērķiem! Turpretim visi laipni aicināti smelties idejas un iedvesmu sadzīvei un dāvanām mīļiem cilvēkiem!
Man ļoti patīk, ja rakstāt par mani, taču liels lūgums allaž pievienot atsauci uz blogu "Mammasrokas"! Veiksmīgu un darbiem bagātu dienu!