Ir sajukušas brīvdienas ar darba dienām un pat visa darba nedēļa ar brīvdienām... Vēl vairāk tālab, ka pārsvarā gadījumu mana ikdiena ir tieši tāda :) Bet, kad šādi sāk atpūsties arī citi, tad datumi tiešām nojūk :)
Bet dabā nekādu brīvdienu - pēdējās četras dienas zāle biezē pa stundām, koku lapas spraucas biedēta truša ātrumā - vienvārdsakot - acu priekšā Zeme Sazaļo!
Šorīt atgriezos no meiteņu ballītes Ikšķilē. Jau tagad zinu, ka nākamais ieraksts būs pārdomu raksts par sievietēm trešajā gadu desmitā... :) Bet pagaidām - zaļie darbi...

...Papeļu zari stāv uz palodzes vēl no Lieldienām. Cēli kā no plastmasas. Ja kāds nezina, kā tikt pie papeļu stādiem, tad lūk Fotosecinājums... Bet kuram gan, apžēliņ, būtu vajadzīgi papeļu stādi...


Puķupodos iemājojusi Šaurība. Pāris rokas kustību un nu ir Platība. Bez pretenzijām uz platīb+maksājumiem un tomēr - labs darbiņš, kas padarīts...



Nu kur nu vēl zaļāk dzīvot, kā ar skudrām vienā virtuvē? Bet eko+prieki izbeidzās līdz ar pirmo ieraudzīto skudru olu. Izsūtīšana uz terasi. Un skudras jau nav dumjas. Svaigā gaisā instinkti dara savu- drīz vien izveidojas labi organizēta šoseja, pa kuru baltie skudru dzimtas turpinājumi tiek nogādāti citā mājvietā...


Neko pavasarī negaidu tik ļoti kā pirmās nātres. Mamma bērnībā mani ar tām pēra, lai izdzītu reimatismu. Bet man jau liekas, ka vienkārši tāpat... :D Katrā ziņā - man tas noteikti ir ieaudzināts - nātres ir veselīgas, ļoti veselīgas, ļoti+ļoti veselīgas! Dzeļošas, vārītas, salātos, zupā vai vircā - labas it visur.
Dārzā arī pirmie saules apspīdētie zaļumi. Īstie. Mūsējie. Maurloki un pētersīļi.Un tad jau arī nātru zupa ar zaļumiem. Eh, skaisti!



Un ja divas reizes var saukt par tradīciju, tad, spriežot pēc pagājušā gada ap šo laiku, nātru zupa Tradicionāli baudāma staltbriežu kompānijā :)


Bija arī dzeguze. Tukšas kabatas iekūkoja. Toties zaļumiem pilnu vēderu :)