Un lai cik tas šķērmi neizklausītos, šodien tvītoju (yak!): "Beidzot sasniegta prāta brīvība un notiek datoram un šujmašīnai paralēla dzīve! Īstā! :)"
 Bet ir viena jauka īpašība tādam Twitterim - cilvēkus iemāca izteikties kodolīgi. Ja runājam par manu šodienu, tad kodolīgāk vairs nevar. Nedēļā pietrūkst dienu, lai atspoguļotu bilžu simtus, notikumu desmitus un vēl tikpat stāstus, kas rodas Domājot par lietām apkārt!

Beidzot šujamdarbi aizņem savus pelnītos  30% no mana vasaras laika un gandrīz vai jāsmejas, kā piesaucu maiju par atvaļinājuma mēnesi, bet patiesībā tad rāvos vissūrāki! :D

Pilsētnieki pēc grūšas darba nedēļas dodas uz laukiem. Mēs - no vieniem laukiem uz otriem :)...
Un ja man jāsaka, tad, uh, te nu tiešām izjūtu īstu paralēlās dzīves esamību! Divas mājas, divas nekārtības, divas trauku mašīnas, divas kravāšanās un mantu aizmiršanas līdz nākamai reizei. Tēta māja un Oranžā māja. Tā viņas sauc bērni. Un ikreiz abos virzienos ceļo Niklāva četri(!!!) velosipēdi, lielā drēbju soma, kaste ar pārtiku, DVD aparāts, maiss ar gumijas zābakiem un krokšiem un citi labumi, bez kuriem dzīve LAUKOS nav dzīve. :)

Šajā nedēļas nogalē paralēlajā dzīvē ciemojās Ega. Ir draugi, kurus satiekam dzīves laikā, bet ir tādi, ar kuriem kopā dzīvojam jau no mazotnes. Ega ir mans "no mazotnes draugs". Patiesībā Eva. Bet Čika viņu nodēvēja par skolotāju Egu. Un viņa nemaz nav skolotāja, bet, ja bērnam aizrāda, ka naža aso daļu ar roku ņemt nedrīkst, tad bērns apraudas un nosauc tikko iepazīto personu par skolotāju. :)
Ega ir man vienīgais zināmais pasīvais pagāns. :D Es dievinu cilvēkus, kuriem pēkšņi uzrodas kāda pārliecība, par kuru celties un krist un kuru apšaubīt un mainīt, ja apnīk! Tas ir tik Cilvēcīgi!
Un ir patiesi priecīgi apzināties, ka draugs, kas sabijis prom uz angliski runājošas salas veselus 6 gadus, plāno atgriezties Latvijā pavisam. Jo pārāk īsas tagad šķiet visas sarunas, pārāk ātras tikšanās reizes un pārāk daudz notikumu NEkopā.


Egai krustmātes cienīgi uzdevumi - zābakus vilkt un šūpot, pastaigās iet un mācīties saprast - cik gudri īsti ir  piecus un trīs gadus veci bērni.





Ja pastaigā ieģērb ciemiņu savā jakā un zābakos, tad pēctam bildēs redzi sevi ar īsiem matiem. :)



Paralēlās dzīves ietvaros ir vēl trešā māja. Bērni saka - Vectēva māja. Man tā ir tēva māja.

Rau, es nebūtu uzzinājusi par 15to un 19to divīziju, ja nebūtu aizbraukusi ar Egu līdz tēva mājām un salaidusi viņu kopā ar manu brāli parunāt. Kamēr mums spainītī ripoja spradzenes, viņiem - vārdi un domas par Latvijas un pasaules vēsturi un politiku.




Un es priecājos, ka ābelei manas bērnības mājas pagalmā ienākušies tieši šādi augļi:


Un dievinu dienas ar neparedzamiem laikapstākļiem!...

Kad Ega pavadīta, sagaidām Kundziņu un ikdienojam. Oranžajā mājā ir mežacūkas un brieži. Ir dzērves. Bet nav sikspārņu!




Un nav stārķu uz šķūņa jumta. Vakar Kundziņš prasa Niklāvam, kurš nostājies pagalma vidū kaut ko burbuļo, ko šis tur darot? Uz ko puika atbild, ka ar stārķiem runājot!




Ja man būtu jārīko puķu balle, es saliktu visām dāmītēm matos kreppapīra puķes, bet pagaidām - manas rokas aizņemtas gatavojoties kādam citam pasākumam! Pavisam drīz uzzināsiet kādam, bet pagaidām - attā!