Augt augustā.
20:30Kur tas laiks, kad dāsni dalījos padomos par bērnu audzināšanu, ar neizpratni raudzījos mammās, kas atļāvās izkāpt ārpus bēbīš/māmiņžurnālos propagandētās māmiņas definīcijas... :)
Toreiz man šķita, ka nav normālas tās mammas, kas krāso maziem bērniem nagus. Šodien es saprotu, ka ja to neizdarīs mamma, tad vienu dienu (un ilgi nebūs jāgaida) to izdarīs pats bērns :)...
Toreiz es domāju, ka ieroči nonāks mana dēla redzeslokā ne agrāk par vecumu, kad viņs sapratīs, cik tie patiesībā ir bīstami. Tiesa, dēla rotaļlietu kastē joprojām nav neviena šaujamā, taču, ja tētis ir mednieks (kā gan es par to biju piemirsusi ?:D), tad laiku pa laikam nākas redzēt, ko dēls par to domā...
nē, nu jau jau tik traki, ir arī pelikāns...
Zemūdens pasaule ar nāriņu, viņas brālīti, astoņklāji un enkuru...
...un putns, kurš ķer krabi, kurš ķer kukaini...(no kurienes tas?) :)
Kādreiz es domāju, ka nemācēšu ļaut bērnam mācīties no savām kļūdām. Šodien es zinu: lai bērns zinātu, kas ir "karsts", viņai IR jāļauj pieskārties sveces liesmai. Lai bērns zinātu, kas ir ass, viņam IR jāiegriež sev pirkstā... Tas vienkāŗši tā notiek!...
Un viņi aug. Ļoti. Kāpj virvēs un šūpojas šūpolēs paši...
Spēlē "bēbīšos"un "līgavās"...
Lec un saka "Počē mani!"; un tad "Parādi biudi!"
Un ja kāds man pirms laika teiktu, ka viņu pogu šķirošana tiešām palīdz nevis traucē, es neticētu. Šodien ticu.
7 comments
Eh, mans mazākais šodien izgrieza no A 4 lapas sniegpārsliņu un uzdāvināja manai omai vārda dienā! :))))))))
AtbildētDzēstSvinam bērnu bērnību un to- ''vēl tikai nedaudz vasaras'' :)
Čika ir šķelme un koķetētāja (nu, vismaz bildēs tā izskatās) ;) Un mēs taču zinām, ka pogu šķirošana ir uzteicama nodarbe (reizēm gan man tas jāatgādina sev pašai, kad bērns uzstājīgi pieprasa pogu kasti, lai jau ceturto reizi šodien šķirotu pogas). Laikam jau tiešām ir lietas un notikumi, kas bērniem jāpiedzīvo pašiem uz savas ādas, lai saprastu, atcerētos un gūtu kādu vērtīgu atziņu/mācību... lai arī kā mums, mammām, gribētos viņus pasargāt. Šis laikam ir grūtākais, ko man nācies iemācīties kā mammai - ļaut bērnam pašam mācīties.
AtbildētDzēstKo tur daudz runāt, tā viš i, neko nepadarīsi :) Mēs vēl svinam vasaru!!!
AtbildētDzēstMēs ar vēl grilējam un ēdam uz terases, bet šodien jau vakariņu laikā nācās ieauties zābaciņos un siltajās jakās. Salnu sola.
AtbildētDzēstGinta - nu Čika patiešām ir tāds mīmiku un aktiermeistarības bērns :D Citreiz vienkārši skatos uz viņu un smaidu! Sevišķi tagad, kad viņa pasākusi savā nodabā rotalāties ar lellēm, lāčiem un pārējiem mīkstuļiem - tādi tekstiņi un izdarības nāk laukā! :)
Un, jā, piekrītu - ne vienmēr ir pacietība ļaut mācīties pašam. Bet es cenšos cik varu. Vēl tikai jāatturas no " I told you so" un tad vispār būšu malacis! :)
Aija - svinam! Un pieņemsim, ka tā bija puķīte, ne sniega pārsliņa! :)
Esmu pirmoreiz šajā blogā. Un cik feini - tieši man šodien aktuālā tēma - nagu lakošana. Tikko uzlakoju savai 2gadniecei nagus ar bērniem domātu speciālo laku (uz ūdens bāzētu, smuki nolobās pati jau pavisam drīz). Ja nepiedāvāju pašai kādas alternatīvas, tad drīz vien tiek šnakarēti mani krājumi.. :) Tā nu es piedāvāju.. Arī garšīgas higiēniskās lūpukrāsas un tā..
AtbildētDzēstHeijā, Una! Prieks redzēt tos, kas pirmo reizi!
AtbildētDzēstAr tiem mazajiem/ām jau tā ir - viņi visu redz un vēro - ja mamma krāso nagus un nēsā papēžkurpes, tad to noteikti gribēs pamēģināt meita un, ja tētis mednieks, tad arī tas nepaliek nepamanīts! :)
Tiekamies virtuāli un priecājamies par dzīvi kopā!
nav ko piebilst...nagi ir nolakoti pa pirmo! ;)
AtbildētDzēstpar šaujamajām rotaļlietām mēs domājam savādāk. Paši redzam, ka iejušanās pasaku/filmu tēlos, liek mūsu bērniem justies lieliem un stipriem, tādiem, kas var tikt galā ar visiem pasaules briesmoņiem (arī tiem iedomātajiem, kas skapī sēž) :D Mums gan arī nav mājās īstās spēļu pistoles, bet tas netraucē tās uzmeistarot no klucīšiem! :D