Nedēļas nogale un vēl pusnedēļa...

 Esmu atgriezusies no nejauša ģimenes lietu komandējuma Rīgā. Bet atpakaļceļš no Rīgas lielpilsētas uz Zaubi man kā lauku meitenei varētu pat izpelnīties piedzīvojuma statusu! :) Par laimi 1188 strādā pietiekoši radoši cilvēki. Kopīgiem spēkiem un trīs aiz astes noķertiem transportiem, veiksmīgi esmu nokļuvusi mājās!

Un ja tā pēc kārtas, tad...

...jau no iepriekšējās nedēļas vidus divi mazi klepus rūķi dzīvojās mājās. Ar visām no tā izrietošajām sekām/radošajām izdarībām. Cirks ar vecmāmiņu piekopts līdz spīdumam! Un aiziet variācijas - iet atpakaļgaitā, darīt pretējas darbības, kā kauliņu izmantot kinderolas pingvīnu, utt! :) Ko aiz gara laika nesadomāsi? :D...



Kamēr brālis cirko, māsa vico pērnās zemenes ar put`krējumu! Brālim negaršo. Bet māsai ļoti. Un vispār jau- ja parakājas saldētavā, tad arī sēņu mērci februārī var pusdienās dabūt ! :)



No Cirka brīvajos brīžos - māksla. Mākslinieks Niklāvs atklāja izstādi "Trafarets". Uz vienu trafaret+rupuci sadūšojās arī māsa.




Tad, kad gribas ko garšīgu un arī tad, kad "žēl, ka tās paniņas iet postā" - top mafini. Šokolādes, apelsīnu, banānu.Un cepamajiem pulveriem, gluži kā paniņām, IR atšķirība! Vieni laulāsies un uzpūtīs smukus mafinkalniņus, citi to "jūtu ķīmiju" tā arī neizveidos... Twins cepampulveris un Tukuma paniņas, piemēram, ir ļoti labs pāris! :)


Bet sestdien es izdomāju kausēt krītiņus. Gandrīz noindēju savu ģimeni kodīgos dūmos un piedevām sačakarēju mafinu pannu arī. Nu i k čortu! - es jau sen gribēju silikona! :D



Man nav ne jausmas, ko svētdien rādīja "Kas-te-es-tē", bet mazie noskrēja lejā pieprasīdami ūdeni un papīru.


Pirmdien klepus jau bija prom. Skoloties nesteidzāmies, jo pie mums Zaubes mežiņā viesojās žurnāla "Mūsmājas" radošā komanda. Tapinājām Lieldienas kupenās. :) Pa lielam šis ir parasts stāsts par "mazo pirkstiņu un elkoni" no žurnāla puses. ;)  Bet es ticu, ka neviens satiktais cilvēks mūsu dzīvē nav nejaušība. Tāpēc - par Cilvēkiem - paldies! Bija interesanti. Un paši pie sevis secinājām, ka mūsu ģimenes Lieldienu rituāli ir "priecīgas darbības bez dziļa morālā pamata". Šajās Lieldienās ceru laboties. Misija "Darām ar jēgu" tātad! :) Bet kas zina... Iespējams ka PRIEKS arī ir īstā jēga, galu galā. Tāpēc lai iet tā - misija "Pielikt Priekam Zināšanas"! :)


 Bet nu beidzot nodošos darbiem un ļoti ceru, ka šodien izdosies nokļūt līdz Ērgļu arodskolai pie zinību alkstošām, radošām jaunietēm! Kopā mēģināsim tikt pie šūtām ēdamlietām! :)

m.anna  – (2013. gada 28. februāris 16:24)  

man ir silikona kēksiņu formiņas, bet man vienmēr licies, ka tieši tāda panna kā tev ir manta. tās silikona, kad sapilda masu, mēdz sašķobīties kā negribētos!

Daina  – (2013. gada 1. marts 12:38)  

Re, kā jums loki vareni saauguši:)))
Un patiešām, kādēļ Prieks nevarētu būt galvenā jēga!?

Plūmīte  – (2013. gada 1. marts 15:54)  

Gluži manas domas (un pieredze)! Silikona formiņas - no cool.

Laine  – (2013. gada 1. marts 18:00)  

Nu, klau, nu baigais mierinājums! :D Paldies jums! :D

Kikija - nu tepat jau ir! Mēnesis šur vai tur - kāda starpība! :D

andrasballe  – (2013. gada 1. marts 18:07)  

Es ar saku, ka silikona nerulle. Man ir tada forma ka ta, kas Tev sabojajas un 2 silikona. Mafinus periodiski cepju visai biezi-un metala forma ir daudz, daudz labaka. Tapec manam silikona vienigais pielietojums ir aiznemt vietu plaukta vai retu reizi ka zelejai.

Laine  – (2013. gada 1. marts 18:49)  

Eh... un galvenais jau, ka nebija lēta tā panna...

Ierakstīt komentāru