Manuprāt, bet tas, protams, tik` manuprāt, Karjeras diena ir viens riktīgi foršs pasākums skolā. Nu vismaz ja es būtu skolēns(nieks), man patiktu. Diena īsa, stundas tādas neformālas un ciemos daudz interesantu cilvēku! :)

Piedalīties kā viens no šiem "pa klasēm staigātājiem" piekritu uzreiz un nedomājot! Šī bija kārtējā iespēja izkāpt no komforta zonas un pašapliecināties! Taču, jo tuvāk nāca gaidāmais pasākums, jo drudžaināk dancoja taureņi pa vēderu. It kā esmu pietiekami pašpārliecināta sieviete, bet šoreiz mani piemeklēja kaut kādas veģitatīv+distoniskas sajūtas! Trīs dienas pirms pasākuma sākās sirdsklauves, aizdusa, bezmiegs un citi "labumi". Kāpēc? Kāpēc "žurnāllapās izgozējusies blogere", "SIA īpašniece", "daudzu rokdarbnieču mūza" un visāda citāda  Karaļeva Zamorskaja pēkšņi sāk kust kā sniegs 2013. gada jūnijā?...

Atbilde vienkārša:  viena lieta ir runāt ar mērķauditoriju, pavisam cita ar tiem, kam esmu Laine Kas? bloga Kāda? autore.
Bet kā vienmēr - līdz ar "pirmajiem akordiem" stress pagaisa un jutos kā mājās! :D Stāstīju jauniešiem par saviem piedzīvojumiem pēc skolas beigšanas, stāstīju par dzīvi Zaubes mežiņā līdzās briežiem un rukšiem, izjautāju jauniešus par viņu mīļākajiem mācību priekšmetiem un salīdzināju savu skolas pieredzi ar viņējo. Stundas beigās liku jauniešiem uzrakstīt idejas Reciklēšanai. Un tā četras stundas pēc kārtas. :)
Un man nav ne jausmas, taču gribētos cerēt, ka man izdevās ieklauvēties ne vienā vien sirsniņā ja ne ar savu karjeras stāstu, tad vismaz ar spilgti rozā brunčiem! :)