Vispirms man tika gerberas. Oranžas. Vēl ilgi pirms astotā marta. Bieži tā negadās :D ,bet šoreiz bija reize, kad es tiku pie skaistām puķēm vienkārši bez iemesla. Pat nezinu, kas Kundziņam bija uznācis! :D
Un gerberas! Hmmm... Bet oranžas. Un tāpēc man tās patika. Sākumā drusciņ, pēctam ļoti un beigās pat ļotāk ( kā Kikija teiktu)!

Un tad es iemaldījos Cēsu Maximā! Ak! Pa desmit g(ē)b(ē) kušķīšos sapakoti narcisīšu pumpurkātiņi! Par nieka 39 santīmiem kušķītis! Adoptēju trīs. Un vēlāk nožēloju, ka ne desmit!:D Jo, pretēji ekspektācijām, izplauka visi pumpuri!



8. martā biju nolēmusi puķes negaidīt. Ne es tos svētkus saprotu, ne jūtu. Taču, kad mans tētis 3 mājas meitenēm ( man, Čikai un Mārtiņa mammai) uzdāvināja pa rozītei, jutos no tiesas aizkustināta! :)



Un tā nedēļnogalē zem narcišu krūma kāds atklāja, ka prot zīmēt ne sliktāk par vecāko, līdz šim apjūsmoto bērnu :)...





...kāds samācījās burtus tik ļoti, ka netīšām sāka lasīt...



...kāds nosprieda, ka sen, sen atpakaļ uzkonstruētajai piegrieztnei beidzot ir jāatdzīvojas īstā apģērba gabalā...



... kāds atklāja, ka sadarbība var būt viena Varena Lieta!


Bet vispār jau titula "Galvenā radošā personība" ieguvējs šajā nedēļas nogalē tomēr ir ceturtais no mums. Tas, kurš, saskatījies sievastēva žestā, nāca klajā ar ne mazāk iespaidīgiem apsveikumiem mājas sievietēm...