Ievziedu brīvdienas.
03:44
Garas, garas brīvdienas... Ik pa laikam uzmetu aci kalendāram un retoriski apjautājos klātesošajiem, par ko un kāpēc mums Latvijā tagad šitādi plezīri - nesen Lieldienas, tagad šis. :) Priecīgi! Ja vēl pasts strādātu brīvdienās, prieks būtu pilnīgs! :D:D:D:D
Aprīļbeigās katru gadu dalu vienu dienu ar Viļņiem un Raimondiem. Par godu šiem mazajiem svētkiem sarīkojām nelielu, bet skaistu grilvakaru uz Zaubes namiņa terases. Bērni parūpējās par dāvanām - ja ne no rīta, tad pēc pusdienas snaudas. Pamodos un blakus uz spilvena ieraudzīju gan nezāļziedu pušķīti, gan dzejolīti, kuru, kā atzinās dāvātājs, jau gandrīz apnicis rakstīt. :) Pati Daba man uzdāvāja līdz šim neizbaudītu dāvanu vārdadienā - ievziedu laiku! Un Kundziņš papūlējās lai šis ievziedu laiks nonāktu vāzē uz galda. Vakariņojot sagaidījām zvaigznes. Skaista, skaista diena. Pēdējā siltā.
Pirmajā maijā jaunpiebaldzēni beidzot oficiāli tika pie jauna tirgus laukuma. Skaista, omulīga andeles placīša, kurā cita starpā pat nokārtoties civilizēti var! :) Tagad tik` jācer, ka tajās omulīgajās būdelēs ne tikai poļu trikotāžas izstrādājumi tiks ik sestdienu vietējiem piedāvāti. Būtu taču forši, ja brīvdienu rītā varētu braukt uz tirgu pēc svaigas gaļas, dārzeņiem, mājās gatavota biezpiena un uz kļavu lapām ceptas maizes...
Uzcītīgākie laikam uz tirgu pošas līdz ar saules lēktu. Tiem, kas ierodas tirgū pusdienlaikā jāsamierinās ar to, kas nu pāri palicis. :) Dabīgi krāsotas karameles un ābeles, kurām solās būt gardi āboli, ir mūsu gaumē, tāpēc zaudētāji tik un tā nejūtamies.
Rindiņa ābolkoku sastādīti. Savas paaudzes must-do darbiņu esam izdarījuši. Vismaz daļēji.
Ar to darbi Zosēnsētā nebeidzas. Jo vairāk dīķu top Kundziņam, jo retāk viņu mājās redzu. Un ir tikai viens veids būt kopā brīvdienās - brist līdzi! Vienā no bridieniem ar skaļu spiedzienu piezemējos bebra alā. Nē, man, protams, nav nekas pret dīķošanu, tomēr nākošajās brīvdienās laikam vienkārši paņemšu līdzi grāmatu... :D
Vienu lietu saltajās brīvdienās secinājām skaidri - zivis labāk ķeras siltā laikā.
Brīvdienas beigušās. Un, lai arī kā ticējumi brīdinātu par aukstiem laikapstākļiem ievu ziedēšanas laikā, tomēr sniegotās peizāžas pārspēj visas pieticīgās aukstumgaidas...
Aprīļbeigās katru gadu dalu vienu dienu ar Viļņiem un Raimondiem. Par godu šiem mazajiem svētkiem sarīkojām nelielu, bet skaistu grilvakaru uz Zaubes namiņa terases. Bērni parūpējās par dāvanām - ja ne no rīta, tad pēc pusdienas snaudas. Pamodos un blakus uz spilvena ieraudzīju gan nezāļziedu pušķīti, gan dzejolīti, kuru, kā atzinās dāvātājs, jau gandrīz apnicis rakstīt. :) Pati Daba man uzdāvāja līdz šim neizbaudītu dāvanu vārdadienā - ievziedu laiku! Un Kundziņš papūlējās lai šis ievziedu laiks nonāktu vāzē uz galda. Vakariņojot sagaidījām zvaigznes. Skaista, skaista diena. Pēdējā siltā.
Pirmajā maijā jaunpiebaldzēni beidzot oficiāli tika pie jauna tirgus laukuma. Skaista, omulīga andeles placīša, kurā cita starpā pat nokārtoties civilizēti var! :) Tagad tik` jācer, ka tajās omulīgajās būdelēs ne tikai poļu trikotāžas izstrādājumi tiks ik sestdienu vietējiem piedāvāti. Būtu taču forši, ja brīvdienu rītā varētu braukt uz tirgu pēc svaigas gaļas, dārzeņiem, mājās gatavota biezpiena un uz kļavu lapām ceptas maizes...
Uzcītīgākie laikam uz tirgu pošas līdz ar saules lēktu. Tiem, kas ierodas tirgū pusdienlaikā jāsamierinās ar to, kas nu pāri palicis. :) Dabīgi krāsotas karameles un ābeles, kurām solās būt gardi āboli, ir mūsu gaumē, tāpēc zaudētāji tik un tā nejūtamies.
Rindiņa ābolkoku sastādīti. Savas paaudzes must-do darbiņu esam izdarījuši. Vismaz daļēji.
Ar to darbi Zosēnsētā nebeidzas. Jo vairāk dīķu top Kundziņam, jo retāk viņu mājās redzu. Un ir tikai viens veids būt kopā brīvdienās - brist līdzi! Vienā no bridieniem ar skaļu spiedzienu piezemējos bebra alā. Nē, man, protams, nav nekas pret dīķošanu, tomēr nākošajās brīvdienās laikam vienkārši paņemšu līdzi grāmatu... :D
Vienu lietu saltajās brīvdienās secinājām skaidri - zivis labāk ķeras siltā laikā.
Brīvdienas beigušās. Un, lai arī kā ticējumi brīdinātu par aukstiem laikapstākļiem ievu ziedēšanas laikā, tomēr sniegotās peizāžas pārspēj visas pieticīgās aukstumgaidas...
6 comments
Jums tomēr tur sniegs bija :O Mūsu galā sniega nebija, bet aukstums tāpat visu noknieba.
AtbildētDzēstUn sveicieni vārdiņa svētkos :)
Sirsnīgs sveiciens arī no mūsu gala! Nu, nopietns pavasarītis jums tur! Sniega lāpstas, cerams, nevajadzēja!
AtbildētDzēstLaine, es vienkārši mīlu Tavu blogu...:) Tas ir tik....pilns ar mīlestību vai...nezinu, nu kaut ko labu :D es vienmēr to lasot pilnīgi ''aizpeldu'' un klaiņoju kopā ar jums pa jūsu pasauli :D
AtbildētDzēstMadara - mums tā diena bija varen` sniegota! Pat dūraiņi tika vilkti! :)
AtbildētDzēstLaura - par laimi zeme jau gana silta. Kusa ātri :)
Rude- paldies par priecīgo komentāru! Man pašai arī patīk virtuāli paceļot citu fotogrāfijās, tāpēc ļoti labi saprotu, par ko tu runā! :)
Malachi ae aaabeliites izveli! Aboli mute kuust! taas medainaas joslinjas aabolaa un kaneelkukas peecgarsha... Mums shii aabele ir top Nr.1! Konfetnoje aabolam pat citreiz kaa nokod, pilniigi taa saldaaa sula tek ar tecesanu... Mmm!
AtbildētDzēstSkaisti tie gaišzaļie koki un baltā zeme. :)
AtbildētDzēstDaudz laimes Vārdiņsvētkos!