Vistkopji iesācēji.

00:05

Nu tad beidzot tas ir noticis!!!
Vismaz vienā no mūsu lauku saimniecībām sākušas dzīvot vistas!
Vistkopības ideja manī sāka asnot jau pirms pāris gadiem. Pagājušā gada nogalē Mārtiņam uzdāvātais gailis pilnīgi oficiāli ir uzskatāms par "no vārdiem pie darbiem" grūdienu!
Sākotnējais plāns: 10 dējējas, 5 jaunvistas (dēs rudenī), un 30 nobarojamie cāļi. Cāļiem rudenī būtu paredzēts brauciens pie svētā Pētera, tikai tā arī neesam izdomājuši, kuram lūgsim būt par kučieri, jo Kundziņš, kaut arī mednieks, sakās par mīkstu šādam darbiņam esam. Un, ja vēl pirms pāris dienām es biju par šo faktu visnotaļ pārsteigta, tad tagad, kad nācies pat tikai 48 stundas būt vistkopjiem, es saprotu, par ko viņš runā. Mājputni tomēr IR mājdzīvnieki. Gaļas plāns tāpēc mums pagaidām vēl tikai plāns. Kaut šis, vismaz man, ir viens no galvenaijiem iemesliem sākt audzēt vistas...

Saimniekošanu uzsākam ar 2 jaunvistām (5 mēneši) un 6 dējējvistām. Tās dējējas rij vairāk kā suņi, neļauj dzīvot jaunvistām un vismaz pirmajās dienās nevienu olu nedēj.:D

Mums ar Kundziņu ir visai atšķirīgs redzējums uz vistkopību. Kamēr es šim pasākumam gatavojos jau pusgadu iepriekš, meklējot informāciju internetā un gatavojot metus vistu būriem, šis vienas nedēļas laikā ar memmes palīdzību tiek pie Klukstēm un velta vienu dienu, lai uzmeistarotu tām vasaras novietni. Izmantojot klasisko amatnieka-amatiera komplektu čuju+ņuhu+poņu, Kundziņš pagatavoja būri, kas ir 2x par platu vistu skaitam un 2x par zemu, lai tajā brīvi varētu pārvietoties potenciālie vistkopji. To, ka vistas guļ laktās viņš it kā redz, bet noticēt atsakās. Visi mani ieteikumi un galu galā es pati varu mierīgi šālēt dillēs, kad runa ir par mana amatnieka auna spītību. :D


Galu galā būris, par spīti tehniski-radošajām nesaskaņām, tomēr tapa.





Pirmajās dienās mācāmies ik minūti. Pirmā mācība - vistas ir nežēlīgas. Amerikāņu sakāmais "chick-fight" kā uz delnas. Janajām vistiņām neklājās viegli - tās tika tramdītas prom no guļvietas, no ēdiena šķīvjiem un brīžiem pat likās- vienkārši tramdīšanas pēc... Tāpēc nākamajā rītā abas jaunules tika atdalītas no vecajām agresorēm.



Un nu sākas pamatīgs jauns, izziņas pilns posms mūsu ģimenes dzīvē. Mums ar Kundziņu šī ir iespēja papildināt zināšanas jomās, kuras līdz šim bija svešas. Es vairāk koncentrējos uz vistu šķirņu tehniskajiem parametriem, Kundziņš plāno, kā tikt vaļā no nelūgtiem viesiem un kā nodrošināt vistām siltu mājvietu ziemas sezonā. Bērni aizņemti gādājot vistām gliemežus un sliekas.



Došu jums ziņu, kad parādīsies pirmās olas! :)

You Might Also Like

10 comments

  1. :) lasīju un smēju, tiekot līdz "šalēt dillēs" es jau smēju ritīgi, tik tipiska ainiņa :D. Bet citādi mani kādu brīdi bija apsēdusi doma par vistu māju, kas dabigi atbira, jo radās iespēja tikt pie lauku olām bez visām citām klapatām. Gaidu ziņu par pirmajām olām.

    AtbildētDzēst
  2. haha, tik labas aktivitātes un pirmās vistpieredzes iemaņas:))) tas saucās audz kopā ar vistām un mācies no viņām!! Pirmā ola būs publiski, oficiāli jāieraksta vistu gramatā!:))

    AtbildētDzēst
  3. Aii, cik aizraujoši! ES arī ar baudu izlasīju ierakstu un nosmējos pie sulīgajiem izteicieniem! Jauki,ka jums ģimenē tāds kopprojekts! Gaidu pirmo olu :)

    AtbildētDzēst
  4. Wow! Malači! Es ar nepacietību gaidīšu pirmo olu un visus turpmākos rakstus par vistkopības tēmu! Jo arī mēs šādu domu esam apsvēruši, bet mums (hm, pareizāk sakot man) vispirms jānobriest nopietnākai lauku dzīvei! Lai veicas!

    AtbildētDzēst
  5. Cepuri nost šitādam komandas darbam, kad ar visiem "šālēt dillēs" un "atšķirīgo redzējumu uz vistkopību" tomēr esat tikuši pie savas vistu mājas ar visām kauslīgajām iemītniecēm! Ar nepacietību gaidīšu reportāžu par pimo olu!

    AtbildētDzēst
  6. Man pašai vistu nav, bet esmu dzirdējusi, ka tā ir dikti rijīgs putns. Būs ko nopūlēties, lai barotu:D

    Bet citādi - laba padarīšana! Sekošu līdzi jaunumiem.

    AtbildētDzēst
  7. Super, sveicu ar jauniem mājdzīvniekiem. Tad tik dod ziņu, kā jums tur iet ar sadzīvošanu. :)))

    AtbildētDzēst
  8. Tā. tā, pirmkārt paldies visiem apsveicējiem! :)
    Plāniņā ir tikt vēl pie kādām 10 klukstītēm pilnai laimei. :) Olas gan gribētos jau tagad, bet nu labs nāk ar gaidīšanu laikam, ja?
    Par to, ka rijīgas - jā, ēd daudz... Mēs mēģināsim spiest uz zāli un graudiem. Laukos jau vieglāk - burkāni, kartupeļi - viss pie pakša.
    Vadzi - nesaku ne pieci, ka pēc pāris gadi arī kāda kaza sāks pie mums ganīties! :)

    AtbildētDzēst
  9. Šis man vīram būs jāparāda - ja nebūtu jādomā par iztikas pelnīšanu, viņš jau sen būtu atpakaļ Latvijā dziļos laukos (tik dziļos, ka uz autobusu stundu ar kājām jāiet un tik pat arī uz veikalu..., es tur pārāk bieži neciemojos :D ) un sācis pievērsties īstai lauku dzīvei. Pēdējā laikā viņš ir aizrāvies ar biškopību. Bet vispār, stāsts jau nav par mani :D Ideja super, pašiem savas olas, īstas, bio, ar mīlestību pilnas (par to kaušanu, man arī būtu žēl...) Varbūt kādreiz kādu gotiņu - savs piens, siers, sviests, - izklausās labi, vai ne? :)

    AtbildētDzēst
  10. Nē, nu ir Traki Cilvēki! :D Cepuri nost!

    AtbildētDzēst

Paldies, ka atradāt laiku, lai ielūkotos manā blogā!


Man patīk dalīties, taču visa šajā blogā pieejamā informācija un fotogrāfijas ir likumīgs "Mammas roku" īpašums un nedrīkst tikt izmantots komerciāliem mērķiem! Turpretim visi laipni aicināti smelties idejas un iedvesmu sadzīvei un dāvanām mīļiem cilvēkiem!
Man ļoti patīk, ja rakstāt par mani, taču liels lūgums allaž pievienot atsauci uz blogu "Mammasrokas"! Veiksmīgu un darbiem bagātu dienu!