Šo notikumu piedzīvojām otrajās Lieldienās, taču, pirms atainot to blogierakstā, gaidīju lai atkal sakristu "brīvdienas+ ūdens līmenis upē" apstākļi. Ir sajūta, ka tieši šodien ir īstā diena. Jo brīvdienas tūliņ sekos un pagājušās nedēļas lieti ir centušies godam.

Ja esat nobrieduši aktīvai atpūtai nedēļas nogalē un gribat to piedevām apvienot ar Muzeju nakti, tad iespējams Ērgļi būs īstā vieta, kur to izdarīt! Izīrēt laivas var tepat uz vietas. Arī Muzeju nakts programma solās būt gana interesanta. "Meņģeļos", starp citu, būs daudz dažādu darbnīciņu tieši pašiem mazākajiem! Pa nakti var palikt Ērgļu viesnīcā. Nezinu, kādas tur ir istabiņas, taču kafejnīca ir viena no mūsu ģimenes iecienītākajām lokālajām. Ja kādreiz šiet nonāksiet, noteikti pagaršojiet viņu īpašo rupjmaizes kārtojumu ar iebiezināto pienu - grēcīgi garšīgi! :)

Bet tagad par to, kā mūsģimenei gāja todien, kad nolēmām pirmo reizi laisties upē laivot ar bērniem. Teikšu godīgi - kad Kundziņš paziņoja, ka laivos ar bērniem, galvā uzbūru šausmu filmu cienīgas ainiņas. Es pati nu galīgi neesmu ekstrēmo sporta veidu cienītāja . Vienīgais iemesls, kāpēc par visām varītēm tiecos līdzi  šajā braucienā bija neuzticēšanās Kundziņa spējām pasargāt bērnus no iekrišanas, kā tobrīd man likās, "mutuļojošā, dziļā palu upē". Kad 4 stundu ilgais, aizraujošais brauciens bija beidzies, pamatīgi pasmējos par sevi. :) Bet par visu pēc kārtas...

Laivošanu uzsākām no tilta Ērgļu pagasta centrā un laivojām līdz vietai Dalbi, ko par apdzīvotu grūti nosaukt.
Šis brauciens ar vienu piknik+apstāšanos un pāris čur+pieturām mums kopā aizņēma, tātad, četras stundas, kuras, godīgi sakot, paskrēja nemanot! Mūsu izvēlētajā upes posmā bija gan vietas lēnam laivojumam (piemērotas mazo airētgribētāju prasmju apgūšanai), gan Brāžu krāču posms, kurš mums sagādāja ne mazums jautru mirkļu! Upes dibens visā mūsu brauciena garumā bija aizsniedzams ar airi. Pus airi pārsvarā. Nu, nezinu, man kā Trusei Belarusei tas ir būtiski. :D Kaut beigās ar Kundziņu secinājām, ka pilnai laimei ūdens līmenis tomēr varēja būt par centimetriem 5-10 augstāks.
Laivojumu uzsākām kopā ar draugu ģimeni, kuri  pēc pirmās laivošanas stundiņas meta mieru un vēlāk pabrauca  mums pretī uz jau iepriekšminēto vietu.

Un te čupiņa bilžu no telefona, kuru katru reizi pirms foto uzņemšanas rūpīgi izsaiņoju un tad atkal atliku atpakaļ plastmasas kulītē ... :)












Šis bija skaists brauciens! Pa ceļam sveicinājām makšķerniekus, satikām daudzus meža pīlīšu pārus, izlaivojām zem vismaz 4 dažādas uzbūves gājējtiltiņiem,  noelsāmies par vairāku pilskalnu skaistumu, apbrīnojām dabas varenību, ietriecāmies lielā akmenī un sabirām laivā viens otram virsū, par ko pēc tam no sirds izsmējāmies!