Montessori Piebalgā...

Montessori. Izplatītākā no alternatīvās pedagoģijas metodēm Latvijā. Kaut gan- ja katrs valdorfcilvēks rakstītu blogu, iespējams iespaids būtu citāds. :)
Parasti ir tā, ka tie, kas ir aizgrābti ar Montessori, vāji izprot Valdorfa pedagoģiju un otrādi. Es esmu drīzāk otrādi. Man uz naktsskapīša stāv divas grāmatas. Vienā Marijas Montessori pedagoģiskās atziņas, otrā apkopotas Rūdolfa Šteinera idejas.
Jūtos pat nedaudz priviliģēta, jo mans prāts ir atvērts. Nevienā no šīm pedagoģijām neesmu eksperts un  apzināti  uzzinu arvien vairāk par abām paralēli.
Vasaras vidū bogballes ietvaros man bija iespēja satikt valdorfpedagoģi un valdorfskoliņas vadītāju Initu Gailīti.

Dažas nedēļas atpakaļ, savukārt, uz manu dzimto ciemu- Jaunpiebalgu atbrauca Montessori pedagoģe Jolanta Briede. Es pieteicos nodarbībai un tā arī pateicu, ka mans mērķis ir saprast, kas ir Montessori pedagoģija un ar ko tā atšķiras no Valdorfa.
Spēcīgākā no atšķirībām laikam ir pirmie 7 gadi. Kamēr pēc Valdorfa šajā posmā bērnam būtu jāiepazīst sevi, savu ķermeni, tā iespējas un  jāattīsta t.s. emocionālā inteliģence, montessoristi uzskata, ka ir fundamentāli svarīgi tieši pirmajos septiņos gados iepazīstināt ar lietu kārtību un ielikt matemātikas, rakstības un citus zināšanu pamatus.




Tā arī līdz galam nesapratu Montessori nostāju mūzikas, dejas, dvēseles un radīšanas jautājumos, bet skaidrs ir viens- matemātika arī Āfrikā ir matemātika un te nu Montessori materiāli ir perfekti. Tādas pašas domas man raisījās apskatot kosmosa materiālus. Skaidri un saprotami. Šīs divas lietas noteikti likšu aiz auss un ceru tuvākajā nākotnē ieviest arī mūsmājās!



Tapu ieintriģēta arī par materiāliem atainojot pasaules vēsturi. Kaut tikai teorētiski, tomēr jau galvā pārcilāju melnā auduma metrāžu un nepieciešamos materiālus. :) Montessori āķis arī manā lūpā. :)

Un visbeidzot man jautājums jums, mīļās bloga lasītājas un lasītāji- varbūt kāds no jums arī ir iedziļinājies atšķirībās starp abām augstākminētajām pedagoģoiskajām pārliecībām? Kādus secinājumus esat sev izdarījuši? Kas no Montessori Jums šķiet nelokāmi pieņemams un kas šķiet vislabākais no Valdorfa?

Ļoti gaidu jūsu atbildes komentāros!


Laura  – (2014. gada 21. oktobris 11:38)  

He, he! :) Tiki tomēr ieinteresēta ar Montessori materiāliem! :)
Iedziļinājusies atšķirībās es laikam īsti neesmu, bet cik saprotu, tad būtiskākā laikam tomēr ir par tiem pirmajiem 7 dzīves gadiem!
No Montessori man ļoti patīk visi tie gatavie materiāli, īpaši matemātikas. Varu pati stundām sēdēt un pētīt, cik ļoti vienkārši bērniem var izskaidrot un parādīt sarežģītas lietas! Tikai tiem visiem materiāliem ir viens ļoti liels mīnuss - cena! Tāpēc mēģinu savu iespēju robežās visu gatavot pati.
Par Valdorfpedagoģiju vēl pirms kāda laika biju ļoti noliedzoša. Galvenokārt tāpēc, ka tā būtiski nesakrīt ar maniem reliģiskajiem un garīgajiem uzskatiem. Bet pēc šīs vasaras blogballes Inita mani pārliecināja, ka atmetot šo garīgo pusi arī Valdorfpedagoģijai nav nekādas vainas!
Tāpēc tagad, kad bērniem ir īpaša interese par matemātiku, burtiem vai ģeogrāfiju, dodu, cik vien man ir iespējams un pieejams Montessori materiālus, bet brīžos, kad redzu, ka šobrīd viņi vienkārši grib skraidīt pa dārzu, spēlēties ar lellēm vai braukt ar mašīnām, tad ļauju viņiem nedēļām un par mēnešiem ilgi, jo tas taču ir tik ļoti Valdorfpedagoģiski! Un neiespringstu, ka mēs neko jaunu matemātikā neesam apguvuši!
Vēl esmu nonākusi pie secinājuma, ka mani bērni visdrīzāk neies ne Montessori skolā/bērnudārzā ne arī Valdorfa skolā/bērnudārzā, jo tā līdz galam un par visiem 100% nepiekrītu ne vienam, ne otram. Šobrīd mēģinu rast ideālo līdzsvaru starp Montessori, Valdorfu un parasto Latvijas izglītības sistēmu!

Martta  – (2014. gada 21. oktobris 15:17)  

Sveika!
Dusma, ka jau otro reizi ierakstot pārdomātu komentāru viņš pazūd brīdī, kad ielogojos savā pastā. Tagad mēģināšu atcerētie, ka tas jāizdara pirms tam.
Īsumā gribēju teikt, ka nepretendēju uz "iedziļinājies"statusu, bet viedoklis ir:)
Mani uzrunā gan Montesori "palīdzi man izdarīt pašam", gan Valdorfa "atmodināt katrā cilvēkā esošās spējas". Es savu bērnu vēroju, tā pat kā viņa vēro mani un pasauli. Cenšos darīt to, ko uzskatu par vērtīgu un ja bērns izrāda interesi, iepazīstinu un paskaidroju viņai saprotamā un skaidrā veidā. Te ļoti palīdz daudzie Montesori materiāli, bet kā tos lietot gan konkrēti nenorādu, ļauju iepazīties un izpētīt tīri Valdorfiskā veidā.
Nepiederu nevienai pārliecībai un nejūtu tādu vajadzību, mēs pašas veidojam savu pārliecību un iedvesmojos gan no vieniem, gan otriem, gan folkloras un visvairāk - savas meitas.
Tīri prakstiski tuvākajā laikā domāju pagatavot daļu zelta pērlīšu materiāla, jo meitai interesē laiks - cik ir stunda, cik ir minūte, cik ir 6 reizes līdz 10 utt? Un otrs - papildināt leļļu / lāču drēbju kasti un guļamos komplektus, lai var visus ģērbt un guldīt.

Sandra  – (2014. gada 22. oktobris 17:27)  

No Montessori: "praktiskās dzīves" vingrinājumi: palidzēšana virtuvē, mājas tīrīšana, puķu laistīšana, mašīnas mazgāšana u.tml. Šobrīd izmantoju arī ģeometrijas (figūras) un pirkstiņu veiklības materiālus. Vēlāk varbūt izmantošu arī valodas mācīšanas un matemātikas materiālus. Skatoties pēc intereses: astronomijas u.c. materiāli
No Valdorfa: ļaut brīvu vaļu iztēlei! "Brīvā" zīmēšana un krāsošana uz baltas lapas (bez kontūrām, paraugiem un citiem ierobežojumiem), pēc iespējas vairāk dzīvot ārā un pētīt dabu, kontakti ar dažādiem dzīvniekiem, nebaidīties nosmērēties daudzas reizes dienā, daudz lasīt pasakas un stāstus, ļoti daudz dziedāt un dejot, iet rotaļās, spēlēt bērna izgudrotas spēlītes, sekot bērnam un ļaut viņam izdzīvot skaistu un radošu bērnību
No abiem: Nē! plastmasas krāmiem; labāk mazāk, bet kvalitatīvas rotaļlietas; pēc iespējas mazāk TV; nekādu pink kitty u.c. komerciālo tēlu (šo es pagaidām varu viegli īstenot, jo bērnam tikai 2 g.), mājās gatavota, veselīga pārtika; kamēr mazs, "dzīvot mājās"ar mammu!

dabasmamma  – (2014. gada 23. oktobris 14:05)  

Paldies par rakstu!

Cik skaisti un krāsaini materiāli! Kuram gan negribētos ar tādiem darboties. Pat illgadējs Padomju bērnudārza darbinieks ir gatavs pārmācīties par Motesori pedagogu, jo šie materiāli ir tik skaisti, precīzi, un galvenais, pašam nekas nav jāizdomā.

Tāpēc, jau iepriekš saku, šis ir tikai mans viedoklis un mana pieredze.

Esmu interesējusies par Montesori, Valdorfa, Brīvās skolas ( Japānā), Suzuki un klasisko Padomju (ko pati esmu pazliet piedzīvojusi) un mūsdienu pedagoģij. esmu sapratusi, ka mani par visiem 100% uzrunāja Valdorfu pedagoģija un Suzuki mācību metodes mūzikā.
Lasot kometārus, es saprotu, ka bērniem līdz 7 gadiem, mēs ļaujam darboties pēc Valdorfa pedagoģijas.
Mums tas izpaužas mazliet savādāk. Valdorfu pedagoģijā ir ļoti skaidri pateikts, ka bērnam nav jāļauj brīvi darboties visu dienu un smērēties par lauku. Ir vajadzīgs noteikts dienas ritms, noteiktas darbības, kas atkārtojās no dienas uz dienu.
Tas attiecās gan uz gultiņas klāšanu, brokastīm, galda dziesmām, trauku nokārtošanu, ģērbšanos, laukā iešanu, lauku darbu darīšanu utt.. Rādam un darbojamies paši, lai bērnam ir no kā mācīties.

Laukā iešana un brīvā spēle ir vajadzīga un tai ir ļoti liela jēga. Pirmkārt, mēs nedodam nekādus papildus materiālus, lai bērnu izklaidētu. Bet vedam mežā un darbinam savu iztēli, lai spēlētos.
Šī izstēle un radošums ir vajadzīgs, lai talāk dzīvē bērns spētu domāt, radīt un meklēt.
Kad bērnam sāk krist ārā zobi, viņš ir gatavs skolai. Un šeit Valdorfu pedagogiem ir visintensīvākais darbs. Jo ne viens materiāls, ne klucīši nespēs palīdzēt, ja pats nebūsi radošs un pietiekami interesants, pasniekt mācību vielu. Tas nozīmē, ka pasniedzējam ir jābūt personībai, autoritātei un viedam cilvēkam, lai bērns varētu ne tikai iegūt zināšanas, bet lai viņā raisītu interesi par konkrēto tēmu.
Es pati esmu pielietojusi dažādas metodes mācot matemātiku. Kā, piemēram, izlecot reizrēķinu, ar bumbas palīdzību skaitīt līdz simts un atpakaļ dažādās valodās, ar klučiem liekot četrstūrus un rēķinot, cik daudz kubi ir vajadzīgi, lai tiktu uzcelta konkrētā būve,ģeometrijā mērot civēka proporcijas, izmantojot tikai savas plaukstas un pēdas. Jo tad tu izjūti visu vielu ne tikai uz papīra bet ar visām maņām.
Nerunājot par mūziku, mākslu un valodu. Dzejoļu, dziesmu mācīšanās, cik tā ir svarīga atmiņu trennēšanā. Instrumentu spēle, lai mācītos un vingrinātu koncentrēšanos un galvenokārt, iemācīties un izdarīt lietas līdz galam - iemācīties dziesmu.

Tam visam pāri ir stingrs dienas ritms, ar konkrētam darbībām, kas tiek atkārtotas no dienas un dienu. Lai audzinātu gribu un pacietību (kas izrādās ir ļoti liela problēma mūdienās), ar mīlestību un ticību, un ar bijību pret dabu.
No savas skolas pieredzes un to ko redzu Valdorfpedagoģijā, laukā būšana nav tikai lai mēs spēlētos, bet lai pētītu. Jo turpmākajā dzīvē šīs iemaņas, sajūtas un pieredzētais dos mums ļoti daudz - galveno kārt jau gaumes sajūtu, jo tā dabā ir perfekti saskatāma, klausīšanos, ko daba mums mācas un cieņu pret apkārti, pret citiem.

Par to, ka Valdorfu pedagoģijā ļoti svarīgi ir cilvēka runa, viņu rakstība, var lasīt n-tās grāmatās. Jo tas kā mēs runājam, rakstam ,veido mūs kā personības.
Pēdējais, kas mani ļoti iepreicināja, bija raksts R.Šteinera grāmatā Bērnu audzināšana. Mēs kā vecāki, būdami moderni un veidojot savos bērnos personības, viņiem liekam par daudz lemt, kas nemaz nav vajadzīgs bērnam līdz 12 gadiem. Jo viņš vēl nav gatavs par kaut ko spriezt un lemt, viņa galvenā būtība šajā posmā ir mācīties, izzināt pasauli un izdzīvot pubertāti. To nevajag uztvert pārspīlēti, bet gan ļoti lojāli.
Nobeigumā vēl tikai gribēju piebilst, ka pētot seno latviešu kultūru un tradīcijas (nerunāsim par rīkstes mācību un vēl kaut kādiem murgiem no Dullās Daukas grāmatas), tā ļoti savijās ar Valdorfu pedagoģiju. Jo dienas ritmama, dziedāšanas kultūrai, amatu apgūšanas tradīcijām un ticēšana Dievam ir bijusi jau no seniem laikiem. Un tam visam pāri ļoti liela mīlestība pret dabu.

Lai katram izdodās atrasts savu, kam ticēt, no kā mācīties un augt.

Kristīne D  – (2014. gada 24. oktobris 19:44)  

Sveika, Laine! Paldies par Tavu blogu! :)

Es gan absolūti nepretendēju uz "iedziļinājies" statusu un, jāsaka atklāti - neesmu pat tuvu tam, jo arī fakts , ka mūsu bērni apmeklē montessori skoliņu, ir tikai apstākļu sakritība nevis apzināta izvēle! :)

Es runāju ar montessori pedagogu, kurš ir lasījis un studējis arī Šteinerta grāmatas, un jautāju, kas ir tā viena vai pāris lielākās būtiskākās atšķirības (globāli :) ) starp montessori un valdorfpedagoģiju. Kā pirmo atbildi saņēmu - "Pilnīgi viss!" :)) Bet pēc tam izkristalizējām, ka būtiskākais ir tas pirmsskolas vecuma attīstības periods - Valdorfisti uzskata, ka bērni šajā vecuma posmā NAV mērķtiecīgi jāievirza zināšanu apguvē jebkurā dzīves jomā, savukārt Marija Montessori pierādīja, ka tieši šajā vecuma posmā bērni burtiski "uzsūc" visu to , ko redz un jūt sev apkārt!

Tā virspusēji un vispārīgi runājot, tā arī ir galvenā atšķirība! Nu plus vēl tas, ka Valdorfā viss ir no dabīgiem materiāliem utt. , kas nav tik strikti montessori skoliņās.. Protams, lielākoties visi šie fantastiskie montessori materiāli ir no koka, tomēr ļoti daudzi praktiskie materiāli ir arī no plastmasas u.c. :)

Bet , lasot to, ko Lelde raksta par Valdorfu, varu tikai pateikt to, ka es pie sevis centos salīdzināt un gaidīju saklausīt atšķirību no tā, kā mūsu skoliņā bērni darbojas, bet patiesībā neko atšķirīgu nesaklausīju, izņemot mācību zinību apgūšanu. :)

Arī mūsu skoliņā (runāju tikai par mūsu, jo citas pieredzes man nav) bērni iet laukā pilnīgi jebkuros laika apstākļos, arī lietū un lielā salā ... un vispār.. jebkuros! :) uzkurina ugunskuru, ja ir vēsi pavasarī, ziemā būvē sniega mūrus , rudenī grābj lapas.. kustās un darbojās, lai nebūtu auksti, kā arī - pareizi izvēlēts apģērbs! Vasarās veldzējas baseinā vai "mežiņā", priežu ēnā. :) Aplokā līdzās dzīvo zvēri - kaza, auns un truši, kā arī pašiem savs ponijs. Bērni diendienā var vērot un sekot līdzi dzīvnieku dzīvei un attīstībai, vērot to, kā par viņiem jārūpējas, jākopj, iemācīties "sadzīvot" un ievērot savstarpējās sadzīvošanas noteikumus. Bērni pavasaros sēj dārzeņus un zaļumus un katrs ir atbildīgs par savu iesēto.. vēro, kā aug, laista, ravē, kopj... rudenī visi kopīgi novāc ražu! :)
Tādējādi bērniem visas šīs praktiskās dzīves lietas netiek "mācītas", bet viņi tās apgūst paši!
Arī mācību zinības kā matemātiku, fiziku, ģeometriju, ģeogrāfiju u.c. viņi apgūst , strādājot ar montessori materiāliem un pie tam paši brīvi izvēloties, ar kuru no materiāliem kurā brīdī viņi darbosies - tad, kad viņam ir patiesa interese tieši par to "tēmu"! :)
Arī ēšanas kultūra tiek mācīta atbildīgi - bērni paši var izvēlēties, ko un cik daudz viņi ēdīs. Uz kopējā galda stāv katli un bērni paši sev iesmeļ zupiņu, ieliek kartupeļus un gaļu, pēc tam pateicas par maltīti un noskalo savus traukus nevis atstāj uz galda, sagaidot, ka pēc viņiem novāks.
Bērni ir ļoti patstāvīgi un spēj paši tikt galā ar ļoti daudz ko, ja vien pieaugušie ļauj! :) Un uz to arī balstās montessori pedagoģija, ka pieaugušais (pedagogs, vecāks) tikai piedalās kā vērotājs un "pieslēdzas" tikai tad, kad redz, ka bērns ar uzdevumu galā netiek vai arī dara kaut ko nepareizi, kas traucē viņam tikt galā ar uzdevumu!

Arī mūziku bērni apgūst pēc Orff mūzikas pedagoģijas metodēm un mūzikai ir liela nozīme skoliņā, jo ne velti pat skoliņas nosaukumā ir ietverts, ka tā ir arī mūzikas skola...

Nu... :) attiecīgi idejisku atšķirību īsti nemaz nav , tikai varbūt "forma"!

Es neesmu galējību piekritēja un vispār esmu pret aklu fanātismu jebkurā dzīves jomā! :) manuprāt, tas, kas šodien vērojams "klasiskajā" (novecojušajā) pedagoģijā visā pasaulē, diemžēļ ir nedaudz skumji, tāpēc jebkas savādāks un mazliet ar atkāpi un inovāciju no vispārkultivētā, jau ir LABI !!! :) nav pat īsti svarīgi - valdorfs, montessori vai kas cits... tīri pēc subjektīviem iespaidiem jāizvēlas simpātiskākais, ja IR iespēja izvēlēties. Ja tāda ir, tad tas ir apsveicami labi.

puķu Anna  – (2014. gada 26. oktobris 12:55)  

Paldies par rakstu, un paldies par atvērtu skatu uz pasauli!
Esmu bērnudārza audzinātāja jaunākajai grupai (1,5 - 2,5 g.v. bērniem), un man ir bijusi pieredze gan Montesori ievirzes dārziņā, gan arī šķietami "tradicionālā", kaut gan jāatzīst, ārkārtīgi kvalitatīvā un pārdomātā bērnudārzā. No savas pieredzes varu teikt, ka Montesori materiāli ir zelts, un nevaru vien to pienācīgi uzsvērt. Esmu redzējusi nepilnus 2 gadus vecus bērnus, kuriem bērnudārza telpās nav vispār nekādu problēmu atrast sev nodarbošanos, t.i., nekādu kautiņu par atņemtām mantām vai tamlīdzīgi, jo ir gana daudz kvalitatīvu un ļoti vērtīgu Montesori materiālu. Goda vārds - kad bars divgadnieku visi liek rozā torņus un pēta siltuma tāfelītes, skats silda sirdi! Jo viņi brīvi izvēlas to, kas tobrīd interesē, bet viņiem vienkārši nav neproduktīvu variantu (nekādu plastmasas štruntu, kas atņem vietu iztēlei u.c.)! Es atbalstu to, ka bērnam (sevišķi mazajam) iemāca ar materiālu darboties, jo arī pieaugušo pasaulē lietām ir savas funkcijas. Bet tai nav jābūt galēji radikālai attieksmei, un, ja bērns rāda klucīti un saka, ka tas ir suns vai raķete, vajag spēlēt līdzi! :)
Sarežģītu konceptu atklāšana pašiem caur sensomotoru darbošanos ir kaut kas, ko neviena matemātikas stunda skolā nemūžam neaizstās, jo apgūt pašam ar sevi, turkāt sensitīvajā periodā, ir daudzreiz vieglāk nekā mēģināt iezubrīt kaut ko teorētiski vēlāk skolā. Diemžēl tas ir diezgan grūti izmērāms "progress", jo nevar jau tā īpaši noskaidrot, cik dziļi bērns ir izpratis, piemēram, ģeometrijas likumsakarības, bet tradicionālā pedagoģija mīl visu attīstību mērīt un vērtēt. :)
Montesori vadlīnija palīdzēt bērnam darīt pašam, kā arī "īsto" lietu ideja (nevis plastmasas leļļu trauki, bet īstie u.tml.) ir ļoti cieņpilna attieksme pret bērnu, un ārkārtīgi svarīga viņa pašapziņas veidošanās procesā. Viņš ir cilvēks, tāpat kā mēs, un nav taču svarīgi, ka vēl ļoti, ļoti jauns - tāpēc jau nav muļķis!

Jāatzīst gan, ka Valdorfpedagoģijā neesmu pienācīgi iedziļinājusies, un vēl noteikti ir, ko pētīt arī citur (jau minētā Japāna ir pilnīgi sveša pasaule), tāpēc turu vaļā galvu. :) Paldies, Laine, par nemitīgo mācīšanos un arī lasītāju izglītošanu!

Evelīna  – (2014. gada 29. oktobris 22:08)  

Sveika, Laine!

Iekopēšu divus linkus.
1. Salīdzinājums Montessori ped. un Valdorfs ped. (jāņem vērā, ka tas ir Montessori lapā, tāpec iespējams, ka "deķītis" ir vilkts par labu šai ped.): http://www.michaelolaf.net/MONTESSORI%20and%20WALDORF.html
2. Šovakar redzēju, ka ir ielikts šis links vienā Valdorfsekotāju grupā (pati neesmu izlasījusi). Salīdzināta ir Valdorfa un parastā skolu sistēma: http://lovinglearning.org/blog/comparison-waldorf-mainstream-education/

Varbūt abos linkos atradīsi ko labu un vērtīgu!

Par mākslu un Montessori runājot. Ir Montessori līdzgaitnieki, kas ir palīdzējuši izstrādāt mūzikas un mākslas materiālus. Pati Montessori ir ļoti mīlējusi matemātiku, tāpēc arī materiāli par matemātikas tēmu ir daudz un bagātīgi. Te mazliet par Montessori un mākslu: http://livingmontessorinow.com/2012/01/26/montessori-inspired-art-appreciation/
Par mūziku - Montessori atbalsta Orfa metodi, tāpēc daudzos Montessori bērnu dārzos tiek piedāvātas mūzikas nodarbības pēc Orfa metodes.

Mierīgu vakaru jūsmājās,
Evelīna :)

Ierakstīt komentāru