Pa vidu visām šūsanas lietām un manai aizgrābtībai ar alternatīvo pedagoģiju, mani interesē arī vides jautājumi. Ticu, ka katram jāsāk ar sevi un savu ciemu, lai Latvija kopumā taptu par gudri zaļu valsti. Un tas ne vienmēr nozīmē priecāties par dabas veidotiem džungļiem...

 Ir pagājis tieši gads un beidzot līdz bloga lappusēm nonāk pasākums, kurā reiz piedalījos. Gauja ir mana bērnības upe, tāpēc mani ļoti iepriecina Jaunpiebalgas pagasta entuziastu rosīšanās gar tās krastiem. Nu jau par tradīciju kļuvušas ikpavasara un rudens talkas, kurās tiek samīļota Gauja un labiekārtoti tās krasti.
Pērngad septembra vidū tikāmies vienā no šādām talkām z/s "Lielkrūzes" teritorijā. Es čaklo jauniešu pulciņam pievienojos tālab, ka manā redzeslokā ir vairākas skaista upes un upītes: Gauja, Tuleja, Vedze, Līčupe. Turklāt biju Piebalgas pusē un jau sen biju vēlējusies satikt vaigā upju biologu pāri Loretu un Andri Urtānus.

Ievadlekcijā uzzinājām, kuros gadījumos dabai jāļauj regulēt sevi pašai, bet kuros tai nepieciešama cilvēka palīdzība. Personīgi man bija vairāki atklāsmes brīži...
Izrādās, ka pārmērīgs ūdenszāļu daudzums, kritušie koki, dabīgi un mākslīgi veidotie aizsprosti un pat latvāņi upju krastos negatīvi ietekmē upes ekosistēmu.

 Kritušie koki upē ne vienmēr ir nevēlami, taču pārāk liels kritušos koku daudzums traucē normālām dzīvības norisēm tajā. Katros 100 upes metros kritušo koku skaitam vajadzētu būt ne lielākam kā 12 (ja upe tek cauri lauksaimniecības zemei) un 27 (ja upe tek caur mežu).

Nebiju iedomājusies arī, ka upe ir lielisks transports latvāņu sēklām, tāpēc tos būtu godprātīgi iznīcināt.

Atsevišķi jārunā arī par ūdenszālēm. Tās nedrīkst pārklāt vairāk kā 20% upes spoguļvirsmas. Pastiprinātā ūdenszāļu augšana upēs notiek tālab, ka tās tek caur lauksaimniecības zemēm. Lietus un pavasara plūdu laikā upēs nonāk daudz minerālmēslojuma, kas pamatīgi sabaro ūdenī augošos zaļumus un tie savairojas tādos daudzumos, ka normāls upes tecējums vairs praktiski nav iespējams. Ja gribat dzirdēt ciparus, tad lūk: pēdējo 50 gadu laikā Latvijas ūdeņi zaudējuši 70km2 atkllātās ūdens virsmas. Satraucoši. Tāpēc, lai cik tas dīvaini neizklausītos, mums ir jāravē ne tikai savus mazdārziņus, bet arī aizaugušās upes.

Vēl viena lieta, ko katrs varam darīt upes labā ir straujteču veidošana. Citiem vārdiem- vietās, kur upes tecējums ir lēns vai pat gandrīz stāvošs, būtu svētīgi ievietot akmeņus, kas veido straujteces un bagātina ar skābekli upes ūdeni. To, vai upe tek lēnu vai strauji var noteikt izmērot tās atrumu. Ja ātrums mazāks kā 25m/s, tad droši ķerieties pie darba! Tikai divas mazas nianses- akmeņus neizvietojiet kā pagadās: tie nedrīkst upē veidot aizsprostus (jo tad aiz tiem var aizķerties kritušie koki + jaunizveidotās straumītes nedrīkst izskalot krastus (paskatieties, lai akmeņi nestāv pārāk tuvu krastam...)
Ā, un ideāli būtu, ja jūs ierēķinātu vietiņu, kurā paspraukties garām ar laivu. :)

Visbeidzot ir svarīga arī upes piekraste. Uz katriem 100m 30 metriem jābūt apgaismotiem. Tas nozīmē, ka jāapzāģē daļa krastmalas krūmu. Turklāt, lai mazinātu minerālmēslojuma nokļūšanu upju ūdeņos, būtu vēlams, lai upes krastā sākumā ir zālāju josla un tikai tad krūmu josla. Zāle skaitās labāks filtrs kā koku stumbri un glumā augsne pie to saknēm.

Kad teorija bija apgūta, atlika vien rausties gumijkostīmā un ķerties pie darba! Daudz interesantu stāstu pa ceļam uz darba vietu, daudz skaistu skatu, nedaudz svarīgu instrukciju un daaaaaaaudz atbilžu uz iesācējas-entuziastes jautājumiem. :)






Šādi izskatījās upes posms pirms mēs tam ķērāmies klāt. Izmētātie akmeņi bija ļāvuši aizķerties smiltīm un sanesām un iesakņoties ūdenszālēm. Mūsu uzdevums bija izravēt zāles un sakārtot akmeņus.





Šie sarkanie plankumi uz akmens ir sārtaļģes, kas būtībā liecinot, ka upē ūdens ir visnotaļ tīrs. Tā kā sārtaļģes nav visai bieži sastopamas, jutos pacilāti lepna, ka Jaunpiebalgas ūdeņos kas tāds ir ieraugāms...






Pāris stundu laikā attīrījām noskatīto upes posmu un devāmies pelnītā maltītē!




Šis nu reiz patiešām ir veids, kā darīt Latviju foršāku vietu zemesvirsū! Ja tavas dzīvesvietas tuvumā ir upe, mēģini nepalikt vienaldzīgs un palīdzi tai atveseļoties. Sasauc draugus, sarīko tematisko talku! Ja pēc šī raksta vēl joprojām uztraucies, vai visu izdarīsi pareizi, droši sazinies ar jau minētajiem upju biologiem!

Veiksmi darbā!