mīļās Jelgavas māmiņas! Sakiet, kur Jelgavā būtu forši aiziet ar mazajiem ziemā? Kalniņi/ rotaļu istabas/parki/ rotaļu laukumi? Priecāšos par jebkuru atbildi!

Tie, kas ik pa laikam pagorās Tviterī un seko tur Mammas Rokām, jau zina, ka pēdējās dienās esmu uzsākusi jaunu eksperimentu!
Proti!
Lielākā daļa zina, ka es strādāju mājās. Šuju savā pārkrautajā darbistabiņā teju katru dienu. Un nereti dienas dunai sākoties nemaz nesteidzos izrāpties no pidžambiksēm. :D Taču ievēroju, ka šāds omulīgs ietērps liek man pagatavot vienu karsto dzērienu pēc otra un, tā vietā, lai moži mestos darboties, mēdzu pieplakt pie datorekrāna vai ierausties dīvānā pie TV. Nekādas pašdisciplīnas. Nekādas. :D

Lūk vakar atklāju foršas zāles pret šādu nesankcionētu laiskošanos: darba ietērpu!
Viss sākās ar audumu meklēšanu virtenēm. Procesā uz horizonta uzpeldēja spilgti rozā vintage svārki. Pirms sagriezt tos smalkos gabaliņos, nospriedu sākumā piemērīt - "ar ko velns nejoko", kā saka. :D
Un svārkiem nemanot pievienojās blūze, jaciņa, zābaki uz augstiem papēžiem, grims, matu sakārtojums, rotas... Angliski ir skaists apzīmējums - "carried away", kas būtībā nozīmē riktīgi aizrauties! Tad lūk ar mani notika tieši tas!

Un pēkšņi es vairs nebiju "Laine- nošļurkusī pidžama"! Es biju "Laine- bring it on!" Mugura iztaisnojās, pakaļa atšāvās, kafija smaržoja nu jau  darbistabā, audumi šķīlās, adata ņirbēja! Pēkšņi man bija spēks telefonzvaniem, kurus atliku, papīru sakārtošanai mapēs, pat pusdienu gatavošanai pieķēros ar sen neizbaudītu prieku! Un visam pāri - pacilājoša ritma sajūta! Vareni! 

Nē, nu es it kā zinu šo to par pašiedvesmu un pašsuģestiju, utml. Taču negaidīju, ka efekts būs tik kolosāls! Cik patiesi interesanti iekārtotas mūsu pelēkās šūniņas!

Cik zinu - manu eksperimentu šodien iedzīvināja arī Dabasmamma Lelde! Un viņa saka to pašu! :)

Pasakaini harmonisks pēcsvētku laiks. Visi šķiet kādā jaukemociju virpulī iegriezušies! Mīļi e-pasti un daudz atzinīgu vārdu. Tas dod dubultu sparu atsākt darboties!

Manis pašas lielākie pēcsvētku prieki - tonna miega. Tik daudz, ka datumi, dienas un pat stundas sāk jukt! Un Niklāvs tikai noprasa, kāpēc tik īsas dienas palikušas. Tāpēc, ka, ja brokastis un pusdienas ir vienlaicīgi, tad tumsa uznāk makten ātri, dēls, jā gan. :)

 Atzīšos - šogad es nevienam zeķes neadīju. Pat eglīšu rotājumus nešuvu. Ar rokām nevienam vispār neko nedarināju!!!!!!!!!!!!!! NEBIJA LAIKA! Par ko man patiesībā sērīgi... Jo tas nozīmē, ka manis pašas sev pasludinātā vērtību sistēma kaut kā drusku sašķobījusies... Par laimi "katru gad` no jauna" svētki Baltie nāk = pirmā šī gada apņemšanās: jau oktobrī sākt gādāt pašdarinātas dāvaniņas tuviem un tāliem. Tāpēc, ka darināt/dāvināt man patīk un tāpēc, ka zinu, ka ļoti priecājas arī saņēmēji!

Šogad bāzes doma bija apdāvināt mazākos. Un, ja kāda svece zem pūra gadītos ( nu tā kā burtiski, es domāju), to tad arī iešķiņķotu bērnu vecākiem. Šādam uzstādījumam laicīgi tika gatavoti arī ciemiņi. Līdz ar to Vecīša maiss pārsvarā bija pildīts rotaļlietām.


Svētku vakarā dāvanas mūsmājās parādījās tieši šādi - maisā pie durvīm. Jo kaimiņonkuļi visi kā viens netika uz mūsu pasākumu. Un vēl tas Niklāva teikums: "Tēt, atceries, kad tu biji Ziemassvētku vecītis un es uz tevi sadusmojos, jo tu man neatnesi rotaļlietas, bet drēbes?..." ( Un mums tiešām toreiz likās, ka tas 2,5gadnieks jau nemaz vēl nesaprot, kas notiek!)...
Nekad neesmu apzināti vēlējusies melot bērniem. Bet pasaku par Salatēti jeb Ziemassvētku vecīti ( tāpat kā Lieldienu zaķi ) es no savas bērnības atceros kā kaut ko absolūti nevainīgu un burvīgu! Es, kā lielākā daļa man zināmo cilvēku, vecīša īsto seju atklāju jau ļoti agrīnā vecumā. Un tomēr - vēl ilgus gadus pēc tam ( un domāju, ka arī šajā ziņā ne ar ko neatšķiros no vairuma) mīļuprāt piespēlēju vecākiem, jo patiesībā jau visa tā Ziemassvētku vecīša būšana ir bauda abām pusēm- gan dāvinātājiem, gan saņēmējiem! Reizēm pat grūti saprast, kuriem vairāk... Un tāpēc - lai dzīvo pasaules lielākais teātris ar Ziemassvētku vecīti galvenajā lomā!

Par pašām dāvanām runājot - es pati no sirds priecājos par to, ka šogad man izdevās mazajiem sagādāt virkni lietiņu, kas ir sava laikmeta atspulgi un liecinieki. Sak`, pienāks tā diena, kad mani bērni ar saviem vienaudžiem šķetinās tēmas no sērijas "Atceros man bērnībā bija... Tev arī?"
Un tā - ar šādu misijas apziņu sirdī uz vecīša maisiņu aizceļoja gan šobrīd tik ļoti populārās Cherry Picking bumbiņvirtenes (kas tagad kalpo kā naktslampiņas mazajiem pie gultas)...


...gan totālais neaizspriedumaino vecāku pirmsmiega bestsellers (labpirktenis?) "Kaka un Pavasaris", kurš pie manis ir nonācis jau ar stāstu un ceļojumu pūrā! Ja man jārunā par pašu grāmatas saturu - mums patīk. Man patīk manis pašas iekšējie notikumi un sajūtas, kad lasu grāmatā tādus ikdienišķus vārdus kā "kaka" un "čura". Bet, tāpat kā multfilmās, arī šeit man traucē vārds "stulbums". Jo man principiāli nepatīk prāta spējas vērtējoši apzīmējumi neatbilstoši situācijai. Bet kopumā- prieks baudīt autora Lielos Stāstus par mazajām lietām!


Katrai bērnībai savas multfilmas! Mūsmāju bērnu DVDtēkā krājas tādi sava laikmeta hīti kā "Shawn the sheep", "Maša un lācis"... Ārkārtīgi gribētos iegūt arī franču "Minuscule" DVD formātā. Vai kāds Latvijā manījis?...


Kā ieraudzīju, tā iemīlējos jeb Makedo furnitūra kartona kastu darbiem! Paldies Muki. lv par Makedo! Patiesi labs "dodiet makšķeri ne zivi" rotaļlietas piemērs!
Ideja perfekta, dizains lielisks (lai arī zilā kā vienīgā krāsa nagliņām, manuprāt, ir nepilnīgs risinājums), taču, eh, tavu neražu - pat nenojautām, ka tās nagliņas ir tik trauslas! Rezultātā - viena liela daļa jau ir aplauztas...
Nebūtu jau tik sāpīgi, ja vien tā cenas un daudzuma proporcija būtu savādāka... 
Sarunā ar Muki.lv saimniekmāti gan noskaidrojām, ka esmu pirmā sūdzambībele, tāpēc, pirms izveidot galaviedokli par foršajām Makedo nagliņām, vēl pasekošu līdzi, ko saka citi Makedo īpašnieki...


 Visbeidzot - lai arī vēl pirms pāris gadiem uzskatīju, ka rozā/poniju/bārbiju/princešu lietas mūsmājās parādīsies tikai nostāstos, tomēr Viņa savas izvēles izdara tieši un precīzi : jo vairāk rozā, jo vairāk spīdumu, pušķīšu, pērlīšu, jo Emīlijas acis spīd spožāk! :D Un es esmu bezspēcīga! 
 Ziemassvētkos es izkusu cukursaldi rozajā princešlipeklī un padarīju savu meitu par laimīgāko meiteni pasaulē! Kronis no mammas (Mammas Roku zīmēts, Ingas no "Auduma ziediem" šūts) , zirgs no radiem, Princešu kleita no omes, Kurpes no mammas, Bārbijprincese no tēta. Ak, jā, vai es jau teicu - puzle ar princesēm?... Uh...


Un tika arī Niklāvam pa druskai no klišejām! :D Apenes ar Spaidermenu (nopirkt vienas mīļākās apenes nav laba doma tīri higiēnisku apsvērumu dēļ - nācās pacīnīties, lai šīs iedabūtu veļasmašīnā :D) un trīskrāsu mašīnas arī atradās Vecīša lielajā maisā! Bet, kad dēls ieraudzīja tajā maisā zābakus, ko pats jau rudenī bija Maximā noskatījis, tad no mazās mutītes izspurdza "I`ts the best Christmas ever!" un zābakiem tika tik daudz buču, cik man nedēļā kopā! :D
Puzles ar vāģiem, mazie mājdzīvnieciņu modelīši, mocītis transformers - lietas, ko mamma  ikdienā nepirktu, bet ko Ziemassvētku vecītis atnes, jo zina, ka mazajās actiņās iedegsies 100 voltu dzirkstelītes!


Īstai ticamībai būtu bijis vēl forši, ja to Ziemassvētku vecīšu nebūtu tik daudz. :D Viens skolā, viens mājās, viens Jaungadā - un visi dala dāvanas. Ne velti vēl vakar Niklāvs paprasīja ciemiņonkulim: "Un kur tavas dāvanas?"...


Kopsavelkot jāsecina, ka šogad mūsmāju Baltie svētki sanākuši nedaudz komerciālāki, kā citus gadus.

Vairāk

 kā trīs 

Ziemassvētku 

vecīši, vairāki maisi 

konfekšu, dāvanu, jaunas

 rotaļlietas, prieks, līksmība, 

bērnu istaba Ērgļos, atslēdziņa,

ciemiņi, draugi, sniegs, atkusnis, 

bumbiņlampas, "best Christmas ever"

ugunskuri, cilvēki, mizantscēnas, emocijas,

brieža steiks, "TE", bērnu smiekli, kartona māja,

šampanietis, zutis, bagātīgi klāts galds, negulētas

naktis, nogurums, laime, satikšanās, brauciens auto

piekabē, aukstumpumpa, balzāms, bērni, kas konfektes

ēd kartupeļu vietā, gruzīns, dziesmas, ģitāra, virtenes, "kāzu 

galds", siera bumbas magoņu sēklās, piparkūkas, mīļu līdzjūtību 

izraisošs pārlieku garš salūts, kalns lietū, karstvīns, pundurezis, 

pundurtaksis, kas piekakāja istabas vidū, kaimiņi, daudz kaimiņu, 

jauni radi, Jauns gads, jaunas apņemšanās, jaunas domas, jauni plāni!

Laimīgu

arī Tev

2013to!

...stāsts par kādu citu miju! Par to, kurā rūķi, neskatoties uz svētku aizņemtību, Pasaules galu un citiem aktuāliem gada nogales pasākumiem, atrada laiku, lai viens otru apdāvinātu!

Ar nepacietību gaidu, kad Inese uztaisīs šī pasākuma virtuālu kopsavilkumu, bet tikmēr par to, kas atceļoja UZ un aizceļoja NO Zaubes mežiņā svētku karstumā!

NO Zaubes mežiņa Mammas Rokām uz kaislīgas rokdarbnieces Žē mājām devās četras Egļu sirdis, maiss ar radošajā saimniecībā noderīgiem atribūtiem, Kristīnes Jakadelas karikatūrpastkarte ar maniem laba vēlējumiem un Mammas Roku Ziemassvētku virtenes. Pieļauju, ka pasta darbalaiku dēļ paciņa nonāca galā tikai pēc Ziemassvētkiem... Par laimi šie Baltie svētki ir katru gadu, tāpēc ceru, ka Žē priecāsies par savu dāvanu tik un tā!



Bet UZ Zaubes piesnigušo mežiņu atposās džutas maišelis ar pasakaini smaržīgu raudeni, maziņu talismaniņu breloka veidā ( pieļauju, ka šāds breloks var piesaukt ļoti patīkamas pārmaiņas dzīvē! - dzīvosim-redzēsim!) un brošiņu, kuru visticamāk tiešām gatavojuši rūķi, jo vai gan cilvēka rokas varētu būt tik pacietīgas, lai uzpērļotu ko tik smalku! Paldies, mīļā Agita!

Tepat esmu. Piedodiet mīļie, jo esmu grēkojusi. Mana radošā elpa šonedēļ bija makten sekla un tāpēc iedvesmas pilnā nedēļa, ko biju plānojusi jums sagādāt, tā arī palika ideju un domu apcirkņos.

Pilnīgi atklāti? Pa ilgiem laikiem jūtos pilnīgi izlādējusies. Tukša. Visu pulveri izšāvusi. 
Pēdējais mēnesis ir bijis pamatīgs radošais un emocionālais karuselis. Un bērni atkal ofociāli klepo.
Un varētu teikt, ka "nav jau nekāds Pasaules Gals", bet šodien pat to nevaru .Jo skaitās taču, ka ir...

Bet mēs latvieši, nu mēs taču "zārkā gulēdami, spļaujam griestos svilpodami", vaine? Vai ne?

Tāpēc - lai iet mana sirds šajos svētkos gan manai Valstij...


Gan vasarai...


Gan rudenim...


Gan Ziemassvētkiem...




Gan Ticībai, Cerībai, Mīlestībai...


Gan Visiem Ziemssvētku rūķiem pasaulē, kas pēdējos mēnešus gatavojuši dāvanas pašiem mazākajiem - tiem, kuri vēl joprojām tic brīnumam! :)

 / foto Niklāvs Dravants/

Bet šonedēļ, kā jau solīju- katru dienu ātras, interesantas, īpašu meistarību nepaģērošas, tomēr oriģinālas idejas, kā padarīt šo gada baltākos svētkus neaizmirstamus! 

Uz tikšanos!