Salasītais "Merkurs".
23:43
Pieļauju, ka īstā grāmatu lasīšanas sezona ir rudens/ziema, taču mani paņemt rokā grāmatu iedvesmoja tieši pirmie pavasarīgie saules stari!
Atcerieties, Ziemassvētku laikā izlasīju Lato Lapsas "Zelta zeme, kuru pametusi Ziemeļblāzma"?
Šoreiz iedvesma lasīt uznāca tik spēji, ka sastādīju lasāmo grāmatu sarakstu, kurš nu jau teju katru dienu tiek papildināts ar jaunām grāmatām!
Pirmā no saraksta pa tvērienam iegadījās Amēlijas Notombas "Merkurs"...
Grāmata plāna un izlasāma vienā vakarā, turklāt neaizejot tāpēc gulēt vēlāk par 1:00...
Hmmm... Līdz ~ 70 lappusei pieķēru sevi domājam, ka laikam jau man tomēr patīk ja ne gluži dokumentāli stāsti un romāni, tad vismaz tādi, kas sniedz reālu ieskatu kādā vēsturiskā posmā vai kādā pasaules vietā... Ap 70to lappusi pieķēru sevi pat iepatīkamies dialogus un drusk` filosofiskās sarunas un tad sekoja ātras, paredzamas, drusku pārdramatiskas beigas... Turklāt beigas veselas divas... Un, ja jūs jautātu man, abas ne diez ko ticamas, kā viss romāns, patiesībā...
Un nepameta mani sajūta, ka viss rakstītais ir ārkārtīgi sasteigts...
Bet, kā reiz teica mans tētis: "Izlasot jebkuru - pat sliktāko - grāmatu, vienalga cilvēks iemācās ko jaunu!" Piekrītu tēt` - manā kontā pieci jauni svešvārdi un vēlme izlasīt Stendāla "Parmas klosteri"! :)
Bet manā sarakstā ir arī Notombas "Bailes un trīsas"... Nu redzēsim, Amēlija, nu redzēsim....
Atcerieties, Ziemassvētku laikā izlasīju Lato Lapsas "Zelta zeme, kuru pametusi Ziemeļblāzma"?
Šoreiz iedvesma lasīt uznāca tik spēji, ka sastādīju lasāmo grāmatu sarakstu, kurš nu jau teju katru dienu tiek papildināts ar jaunām grāmatām!
Pirmā no saraksta pa tvērienam iegadījās Amēlijas Notombas "Merkurs"...
Lūk ko saka "Zvaigzne ABC":
"Amēlija Notomba ir mūsdienu beļģu rakstniece un romānā „Merkurs” viņa spīdoši žonglē ar visu liktenīgo kaislību gammu, krāpšanu, viltu un bezkompromisa mīlestību, izsmalcinātā pārejā no ilūzijas uz patiesību.
Sala. Vecs vīrs un jauna meitene dzīvo uz tās pilnīgā atšķirtībā no ārpasaules. Kādā jaukā dienā vecais vīrs uzaicina medmāsu, lai palīdzētu meitenei atveseļoties. Laika gaitā abas sievietes kļūst arvien tuvākas. Medmāsai pamazām atklājas drāma, noslēpums, kura pamatā ir dīvainie noteikumi, ko vecais vīrs liek ievērot saliniekiem."
Lūk mans komentārs:
Grāmata plāna un izlasāma vienā vakarā, turklāt neaizejot tāpēc gulēt vēlāk par 1:00...
Hmmm... Līdz ~ 70 lappusei pieķēru sevi domājam, ka laikam jau man tomēr patīk ja ne gluži dokumentāli stāsti un romāni, tad vismaz tādi, kas sniedz reālu ieskatu kādā vēsturiskā posmā vai kādā pasaules vietā... Ap 70to lappusi pieķēru sevi pat iepatīkamies dialogus un drusk` filosofiskās sarunas un tad sekoja ātras, paredzamas, drusku pārdramatiskas beigas... Turklāt beigas veselas divas... Un, ja jūs jautātu man, abas ne diez ko ticamas, kā viss romāns, patiesībā...
Un nepameta mani sajūta, ka viss rakstītais ir ārkārtīgi sasteigts...
Bet, kā reiz teica mans tētis: "Izlasot jebkuru - pat sliktāko - grāmatu, vienalga cilvēks iemācās ko jaunu!" Piekrītu tēt` - manā kontā pieci jauni svešvārdi un vēlme izlasīt Stendāla "Parmas klosteri"! :)
Bet manā sarakstā ir arī Notombas "Bailes un trīsas"... Nu redzēsim, Amēlija, nu redzēsim....
Un atkal jautājums - ko šobrīd lasāt jūs?
12 comments
Es lasu Freida "Ievadu psihoanalīzē". Iespaidojos no kultūras vēstures stundās stāstītā un vēlējos uzzināt vairāk. Diezgan saistoši. :)
AtbildētDzēst"Eat, Pray, Love" un paralēli "Psihosomatiskās sakarības".
AtbildētDzēstMan patīk bilde!
AtbildētDzēstEs arī esmu vairāk pievērsusies lasīšanai - laikam tāpēc,ka pēdējos mēnešos esmu tikusi pie diviem grāmatu "devumiem" - paziņa pamazām pārkrāmē savus grāmatu kalnus, jo vēlas doties uz mazāku dzīvokli. Grāmatas, kuras lasu, parasti nav "lubenes" - man patīk uzzināt par īstām lietām, kaut dažreiz appušķotām un tieši tādas šajos devumos ir diezgan. Šajā reizē esmu tikko iesākusi lasīt par gleznotāju Goiju. Vīrs smejas - vismaz nav atkal par karu!!! - jo man patīk.
Nesen atklāju jūsu blogu un tagad nevaru noturēties ik pa laikam ielūkoties, jo ikreiz gūstu jaukas, pozitīvas emocijas un iedvesmu. Paldies! :) Es pašlaik pārlasu Selindžera "Frenija un Zūijs" oriģinālvalodā, tā ir viena no manām mīļākajām grāmatām, ko nesen netīšām uzgāju Otrajā elpā.
AtbildētDzēstEs šobrīd lasu Džona Ērvinga ''Atraitne uz gadu''.
AtbildētDzēstPirmā reakcija man bija - pa kuru laiku tad es varētu vēl arī lasīt?! Bet drusku padomāju un sapratu, ka divas iesāktas grāmatas man ir gan, tad jau nav tik traki. :) Maršala H. Klausa un Filisas H. Klausas "Pirmo nedēļu brīnums" un Daces Markus "Bērna valoda: no pirmā kliedziena līdz pasakai".
AtbildētDzēstNotombas "Bailes un trīsas" lasīju, šķiet, tik bailīgi nebija, vairāk laikam komiski.
AtbildētDzēstŠobrīd ir iesākta Annas Gavaldas "Mierinošā", kas mani drīzāk tracina, nevaru izlemt, vai lasīt tālāk(bet studējis filologs nevar atstāt līdz galam neizlasītu grāmatu;)), tāpēc turpinu Ketrinas Ejotas "Viena diena maijā", tā nu gan ir no vieglā gala...
Ak, jā, gaidu bibliotēkā rindā uz "Ēd.Lūdzies. Mīli."
AtbildētDzēst"Bērnu ārsts" un Inguna Bauere "Nabassaite".
AtbildētDzēstLasu Teātra zinātnieces, Kino un teātra kritiķes Valentīnas Freimanes nupat iznākušo autobiogrāfisko romānu "Ardievu, Atlandīda!". Smags, bet tomēr skaists un interesants stāsts par savu dzīvi diezgan turīgā ebereju ģimenē kas dzīvo divās pilsētās - Rīgā un Berlīnē, par multinacionālo sabiedrību, par tā laika aktieriem, filmām, inteliģenci, par kara laiku un viņas dzimtas (ebreju) traģisko likteni geto. Par to, kā viņa vienīgā no saviem 17 radiem palika dzīva...mani ļoti iesaido tas, ka šis nav romāns, bet gan īstas atmiņas, uzrakstītas aizraujošā valodā.
AtbildētDzēstVakaros, lai prātu atpūtinātu no iepriekšminētās lasāmvielas, lasu uzmundrinošu grāmatu - "Pozitīvas domāšanas spēks". Tur kaut kas ir!
Lasu "straumēnus" ko vidusskolā neizlasīju, un kaifoju. Meditācija latvieša sirdij :)
AtbildētDzēstVakar sarakstīju, bet uzkārās mājas lapa:D
AtbildētDzēstBeidzot man ir iespēja nelasīt akadēmisko psiholoģiju (tas kas obligāts, man ātri piegriežas). šobrīd lasu Heigeres grāmatu "Kurtizāne", pirms tās izlasīju otro reizi Zīds, pēc filams noskatīšanās jutu, ka gribu vēl! Plānos izlasīt Dr Živago oriģinālvalodā:D (p.s. man īstenībā nepatīk lasīt krieviski, bet saņemšos un lasīšu)- autors ir Boris Pasternak, tas man uznāca pēc divu dažādu ekranizējumu noskatīšanās! Un tā vēl ienāca prātā, ka nekad nav lasīta "Zītaru dzimta" V.Lācis. Man aptīk romāni ar vēsturisku noskaņu, par laika ritmu. Parasti arī filmas tādas izvēlos. Bet laiku pa laikam palasu kādu lubeni, kādu romāniņu, ko man iesaka mamma (vispār grāmatas ir manā ģimenē neatņemama sastāvdaļa cauru gadu, lasam pirms naktsmiera:D vai liels vai mazs:D, pat jaunākā atvase šķirsta grāmatiņu pirms miega, bet tas jau iegājies man pašai no bērnības, ka visi kaut ko lasa).