Un tomēr - šūšana kļuvusi par manu atkarību. Pat karstais laiks nespēj mani atturēt no jaunrades un šodien pabeidzu lelli savai meitai!

Sākās viss ar to, ka gatavoju mīļu pasūtījumu savai mammas māsai - rotaļlietu kādai dāmiņai uz gada jubileju.Izdomāju, ka tā būs lelle - izaicinājums manā radošajā karjerā - neko tādu līdz šim šuvusi nebiju. Visu radošā procesa laiku Emīlija mīlinājās un bučoja lelli un teica viņai "čau", draudzīgi sveicinot, paķērusi lelli aiz rokas. Apsolīju, ka tad, kad mamma pabeigs šo lelli, noteikti uztaisīs arī vienu viņai!

Nu tā man ir jādara. Tā vajag. Maniem bērniem arī vajag manas rotaļlietas ;)

Tātad pirmā lelle aizceļoja kut kur uz Zaķumuižu.

Un man pašai iepatikās tāds lelles tēls - maza meitene, kas pārpucējusies, uzkrāsojusi lūpas pāri malām, ielikusi auskarus un uzvilkusi mammas krelles! Jo mēs taču zinām, cik agri mazās dāmas kļust par dāmām, vaine?

Tāpēc Emīlijai tapa teju identiska lelle, nu teiksim tā, pirmās lelles māsiņa!


Tikai šī, atšķirībā no pirmās, ir drusku nepaklausīgāka, vairāk meklē piedzīvojumus, un ārkārtīgi mīl dzīvoties pa āru!


Un mazā lelles "mamma" spiesta kārtīgi nopūlēties, lai tiktu galā ar savu "meitu"! :)


Tātad tagad "Mammas roku" plašajam rotaļlietu klāstam oficiāli pievienojas arī lelles!