Turpinām ar aksesuāriem! Šoreiz - ātrās zeķītes!
00:55Klau, zeķe taču ir aksesuārs, ja?
Anyway... Jā, atcerieties tās bumbierenes Emīljas vārdadienā?
Loģiski, ka pāri palika divi zeķbikšu gali, kuri līdz šai baltai dienai nostāvēja čupā, kuras nosaukumu jūs jau zināt no galvas - visi kopā: "Labojamo drēbju čupa". Pareizi, sēdieties, pieci! :D
Jā, piekrītu, varēju uzšūt no tiem kādus ķiņķēziņus vai zvēriņus, bet atklāti? Emsī jau divi tādi murkšķīši mantu kastē apaug ar sūnām... Bet zeķes visas palikušas Zosēnu mājā, kur kopš Dravantu slidojuma vēl neesam bijušas.
Tātad - Ātrās zeķītes!
Tagad vairs nesaprotu, vai vispār vēl prasās kaut ko paskaidrot, bet lai iet...:)
Zeķubikšu gali tātad...
Divreiz jānoloka...
Jāņem izvēlēta lieluma audumiņš un jāuztaisa jojo (daudzskaitlī būtu joji? :D) Jojos - tā viņus sauc angliskajos blogos...
Paraugs, kā taisīt jojosus/jojus/džodžous :D ir šeit:
Un tad nonākam pie vietas, kur uz diega jāuzver podziņa un šis smukums jāuzšuj virsū (caurdurot abus atlokus) jaunizveidotajai zeķītei:
Nu, piekrītu, ka dienās kā šīs, kad par aukstām kājām nebūtu iemesla sūdzēties, šis varbūt nav svarīgākais darāmais. Bet ziniet, varu jums apzvērēt, ka šodien, kad nolija lietus, laidu mazos ārā bītlenēs ar garām rokām - tik drēgns bija! Beidzot! :)
Tāpēc - neizmetiet vecās zeķbikses, bet pārvērtiet tās jaukās zeķītēs!
3 comments
Praktiskā latviete!Brīnišķīgi!:)Aga
AtbildētDzēstburvīgi!
AtbildētDzēstLielisks ieraksts, bet par zeķubiksēm pilnīga mistika, man vēl nekad nav gadījies, ka puikas nenodzītu tieši zeķubikšu galus. Pirmā sadilst lielā pirksta vieta, tad papēdis... Nevienas neesmu varējusi izmantot vēl kaut kam citam. :)
AtbildētDzēst