Kubu parāde

Zinu, zinu... Kubi, kubi, kubi!... Droši vien sāku jūs jau garlaikot ar šitiem sešskaldņiem, bet ko lai daru, ja tos vēlas tik daudzi? Tāpēc sarīkošu pēdējā laikā tapušu, bet vēl neatrādītu kubu megaparādi, lai kādu laiku atkal ir miers :D!

Vairums ideju tajos atkārtojas no iepriekšējiem kubiem, tāpēc izcelšu vien jauninājumus! Un tātad!


Augusta vidū tapa Adriana  džungļu ceļojuma kubs!
Ceļojuma laikā Adrians nokļuva palmu birzī un zem palmas atrada ananasu, kuru bija iekārojis arī papagailis! Par laimi strīdēties neiznāca, jo vietējais nēģeru puika Zimba iedeva Adrianam pusdienās banānu.





Uzsākot septembri, viens kubs aizceļoja pie mazās Šarlotes!
 Šarlotei nu ir pašai sava dabas taka, uz kuru doties ceļojumā! Līdzās krāšņām puķēm šajā dabas takā dzīvo tauriņi, putni un mitinās citas mīļas radībiņas! Šarlotes īpašais atradums pastaigājoties bija putniņa ligzda!



 Šarlotes draudzene Elizabete, savukārt, tika pati pie sava dārza!  Gluži kā Šarlotes dabas takā, arī te omulīgi kopā sadzīvo putni, tauriņveidīgie un puķes! Spārīte ir īpaši zinātkāra, tāpēc iemanījusies izlidot ārā no sev paredzētās teritorijas, lai nemanāmi iešļūktu caurumā zem koka saknēm!


Un visbeidzot pagājušās nedēļas darbiņš - Rudens noskaņu kubs mazajai Jetei!
Jete devās tvert rudenīgas noskaņas dabā un ilgi nebija jāgaida: rudens vēstneši - bekas, lietus mākoņi un raibas koku lapas Jeti pārliecināja - IR RUDENS! Visiem sastaptajiem kukainīšiem atlika vien piebalsot - IR RUDENS!









 Radošu nedēļu mums visiem!


Kāmju mamma  – (2010. gada 28. septembris 08:25)  

Skaisti un radoši, kā parasti. :)
Klau, bet ko Tavi bērni saka, ja mamma darina rotaļlietas citiem? Manējie ir 100% pārliecināti - ja mamma kaut ko ķimerē, tas noteikti pienākas viņiem.

Irēna  – (2010. gada 28. septembris 08:33)  

jauki! īsta kubu fabrika Zaubes mežiņā! Burtus izšuj ar mašīnu?

Diāna  – (2010. gada 28. septembris 08:40)  

Es vienu vienīgu reizi šuvu šādu kubu draudzenes bēbītim, un tagad uz Taviem darbiem varu skatīties tikai ar drusku šokētu apbrīnu. Tas tomēr ir Milzīgs Čakars, ja pašai vēl būs bērni, gan jau uz kādu kubu sasparošos, bet šūt citiem - tas ir vājprātīgi darbietilpīgs process, sākot jau no projekta un beidzot ar audumu piemeklēšanu - pietiek, ja viens audums ir drusku staipīgāks par pārējiem, un no kuba iznāks neregulāras formas bumba.Nezinu, kā Tu to dari, varbūt vispirms jāuzšuj stingrs kubs un tad tas jāapdarina ar apvalciņu pēc brīvas izvēles, bet man tā malu savienošana ideāli taisnās līnijās likās kaut kas tuvu neiespējamam, un viens kubs prasīja vairākas dienas.

Aija Elliņa  – (2010. gada 28. septembris 09:25)  

Laine, vēlreiz un 100 reizi izsaku Tev savu apbrīnu... Tev jāatver kādu mazu fabriku! bet tad tas atkal būs konveijers, bet šeit tā ir individuāla attieksme un pieeja :) :) Vienreizēji!

Dzintra  – (2010. gada 28. septembris 09:53)  

akmanudieniņ! putniņš ligzdiņā un spāre aliņā, un vispār! šķiet, tūlīt tādi (līdzīgi:) dzīvos uz manas meitas cauruļcepures (plānoju šūt virsū kauko ausu rajonā, lai biezāk)... ja drīkst aizņemties, protams;)

Laine  – (2010. gada 28. septembris 11:08)  

Paldies, paldies, paldies! Sanāk jau tāda ieblogošana un komplimentu gaidīšana un tad pieklājības pateikšanās! :DDDD
Bet pilnīgi godīgi - jūsu labie vārdi man ir kā saule šajās rudenīgajās, lietainajās dienās!

Diāna - pilnīgi piekrītu - Čakars un Makars apvienojas, kad runa ir par kubu! Citraiz process no idejas līdz realizēšanai ar visiem tevis pieminētajiem radošajiem starpposmiem tiešām aizņem vairākas dienas. Vieglāk ir iet jau iemītu taciņu, tikai nedaudz pamainot detaļas - piemēram šajos atr;ādītajos kubos. Bet tas nenozīmē, ka darbs mazāks ieguldīts, jo liela, LIELA daļa ir NEšujmasīnas darbs - bieži vien skaļo šūšanu veicu pa dienu, bet roku šūšanu tad, kad mazie jau čuč un pabeidzu vien 2:00 naktī! Un, ja darbiņam jāceļo prom agri no rīta, tad nakts vidū vēl fotosesiju taisu! :D
To protams nevarētu izdarīt, ja tas viss nebūtu mana sirdslieta.

Nu, jā, Irēna - te arī atbilde uz tavu jautājienu par mašīnšūšanu - nē, burtiņus šuju ar mulinē diegiem un pašas rokām.

Un, Kāmju Mamma, citreiz ir tā, ka kāds no mazajiem par kaut ko baigi safanojas un tad es stāstu, ka tas nav viņam, bet ka mamma noteikti atradīs laiku un uztaisīs arī tādu pašu. Un tā arī daru, bet visas trīs reizes, kad to darīju, otra - bērnam gatavotā - rotaļlieta izrādījās daudz mazāk interesanta nekā pirmā, ko taisīju citam! Biju šokā, kad Emīlija, kura šķietami tik ļoti gribēja lelli, saņemot to drusku pastaipīja un nometa kaktā līdz šai baltai dienai. BET!!!!! Šonedēļ man ir īsti dvēseles svētki, jo bērni aizgūtnēm rotaļājas tieši ar manis gatavotajiem lāčiem un lelli, Niklāvs tai savēra krelles un EmSī ņem lāčukus gultā, kad lasām pasaku par lāčiem... So sweet!

Dzintra - aizņemies droši, es tikai gandrīs smadzenes izmežģīju - kas ir cauruļcepure???????

Inese  – (2010. gada 28. septembris 11:46)  

nu re, kurš putniņš vēlu ceļas, tas nokavē uz komplimentēšanu - tas gan nenozīmē, ka esmu mazāk apburta par iepriekšējiem lasītājiem un rakstītājiem. Kubi ir fantastiski!!!
...un par garlaikošanu nevar būt ne runas!

Dzintra  – (2010. gada 28. septembris 13:28)  

cauruļcepure ir, latviski runājot, truba:)) nu tā, uzvelk galvā paplatāku trikotāžas bikšu staru un iet. tikai augšgalu aizšuj, caurumu sejai izgriež utt. varbūt tas darbosies... šķiet jau labi;)) uz vienas auss - tur kur būtu jābūt pēc idejas ausij - resns putns jau sēž. paldies par viņa ideju vēlreiz!;) filcētu krāsainu džemperu gan pietrūkst, bet ir citas lupatiņas un vilniņas.

Anonīms –   – (2010. gada 28. septembris 22:53)  

Vienā vārdā - ģeniāli! :) Aga

Kitija  – (2011. gada 30. marts 20:41)  

Tik satriecoši superīga ideja!!! izskatās superduper attīstoši mazajām rociņām :))
saki lūdzu, kā var tikt pie tāda kuba, ja pašai mestarības par maz? :) Tu viņus veido kādiem konkrētiem mazuļiem jeb var arī kāds svešais šādu iegūt savā īpašumā? :)

Ierakstīt komentāru